Foto: Shutterstock
Lēmums par savas mājas būvniecības uzsākšanu uzreiz nāk līdzi komplektā ar simt un vienu jautājumu par šo jomu. Ar ko vispār sākt, kad iegādāta zeme, cik liela māja būtu pietiekama, kā ir ar projekta izstrādi un kas ir tie būtiskākie būvniecības posmi? Par laimi šie temati apskatīti ''Tava Māja'' rakstos un vērtīgu informāciju var smelties, lieki laiku netērējot.

Ja šī tēma aktuāla sākot no brīža, kad iegūts zemes gabals, ļoti vērtīgus padomus var izlasīt arhitekta Oskara Brokāna stāstītajā par darbību soļiem un nepieciešamo formalitāšu kārtošanu. Arhitekts skaidro, ka jau pirms zemesgabala iegādes ir jāsaprot apbūves iespējas. Bieži cilvēki iegādājas zemi steigā, bez kārtīgas izpētes, kas būtiski ietekmē projektēšanu un pašu ēkas būvniecību. Ir gadījumi, kad zemes gabalā apgrūtinājumu dēļ nemaz nedrīkst celt kādas konkrētas funkcijas ēku vai nedrīkst pārsniegt noteiktus ēkas apjomus vai to daudzumu. Vairāk par šiem soļiem un birokrātiskajiem jautājumiem lasi šeit.

Kad esi nonācis jau tik tālu, ka var domāt par ventilāciju, siltināšanu, būvniecības materiāliem, ļoti interesantu informāciju var smelties ekobūvnieka Harija Tuča stāstītajā. Ja esi prātojis, kas tad ir tās vērtības, ko mājas būvniecībā ievēroja mūsu senči, bet ir varbūt zaudētas šobrīd, atbildi sameklēsi šajā rakstā, kur tieši uzskaitīts, ko esam ieguvuši un ko zaudējuši mūsdienu māju būvniecībā.

Savukārt, ja vairāk par profesionāļa viedokli interesē kāds pieredzes stāsts, kā cilvēkam bez lielām priekšzināšanām klājies savas mājas būvniecībā, daudz vērtīga var uzzināt šajā rakstā. Rolands Klušs stāsta, ka mājas būvniecība nav rozēm kaisīts process un laika gaitā atklājusies ne viena vien nianse, par kuras eksistenci agrāk nebija ne jausmas. Piemēram, Rolands neesot nojautis, ka nāksies saskarties ar tik lielu birokrātiju un izdevumiem par papīriem, tāpēc šis materiāls ļaus palūkoties uz mājas būvniecību no citas prizmas.

Bez šiem viedokļiem ļoti daudz interesanta atklāsi, izlasot arhitekta Gundara Vīksnas pieredzes laikā uzkrātās zināšanas par to, cik patiesībā daudz vai maz vietas vajag mājā. Arhitekta retoriskie jautājumi liks aizdomāties katram – vai tiešām guļamistabai jābūt lielai, ja lielākoties tajā laiku pavadām guļot? Un, vai balkona izbūve attaisnosies to dažu dienu gadā dēļ, kad izejam uz tā ar kafijas tasi? Lai arī šobrīd sabiedrība šķiet zinošāka būvniecības aktualitātēs, nevarētu teikt, ka manāmas pārmaiņas attiecībā uz ēkas lielumu un telpu sastāvu, skaidro arhitekts rakstā par māju lielummāniju.

Taču, kā zināms, mājas būvniecība ietver vēl daudz un dažādi aspektu, piemēram, būvmateriālu izvēle, tāpat būtisks ir projekts un sadarbība ar arhitektu, un arī par šīm tēmām atradīsi atbildes apkopotajos materiālos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!