Plastikāta logi mājoklī – garantēts pelējums? Ekobūvnieks par apdomīgu izvēli
Foto: Shutterstock

Cilvēki savos mājokļos vēlas dzīvot komfortablāk, modernāk, ērtāk un arī lētāk, un, lai to īstenotu, neapdomīgi izmanto dažādus, modē nākušus materiālus, piemēram, privātmājas būvniecībai izmanto plēves, mājoklim liek blīvus plastikāta logus. Diemžēl nereti cilvēki nepadomā par to, kā šie materiāli ietekmēs mājokļa mikroklimatu – gaisa kvalitāti, attiecīgi arī iemītnieku pašsajūtu un ilgākā laika periodā – veselību. Bet par to ir jādomā, uzsver speciālisti.

Iespējamās sekas

Vairums cilvēku joprojām gan privātmājās, gan dzīvokļos izvēlas likt blīvus plastikāta logus, un reti kurš aizdomājas par to, ka pēc tam mājās vairs nebūs ventilācijas, nenotiks gaisa apmaiņa. No vienas puses – mērķis tiek sasniegts, mājoklī ir siltāk, taču dzīvot šādā mājā ir kā bundžā, jo nenotiek gaisa apmaiņa. Ar laiku cilvēki pie tā pierod, taču šāds mikroklimats ir graujošs veselībai, skābekļa trūkuma dēļ pietrūkst enerģijas, pazeminās kopējais veselības stāvoklis, imunitāte utt.

Ja mājā nav ventilācijas, gan ēkas konstrukcijās, gan iekštelpās uz virsmām kondensējas mitrums, un šādā vidē attīstās pelējuma senīte. Veidojas pelējums, un tas ir kaitīgs cilvēku veselībai, piemēram, var veicināt alerģiskas saslimšanas.

Turklāt mājoklī, kur ir paaugstināts mitrums, arī tad, ja gaisa temperatūra ir pietiekama, parasti ir drēgna sajūta. Sanāk riņķa dancis – cilvēki liek plastikāta logus, lai mājās būtu komfortablāk, bet rezultātā nav ne komforta, ne gaisa.

Piespiedu ventilācija ir dārga, privātmājai tā izmaksā aptuveni 7000 eiro, un ir maz ticams, ka tā jebkad atmaksāsies. Harijs Tučs

Protams, saimniekiem ir savi argumenti. Piespiedu ventilācija ir dārga, privātmājai tā izmaksā aptuveni 7000 eiro, un ir maz ticams, ka tā jebkad atmaksāsies. Turklāt piespiedu ventilācijai ir diezgan augstas ekspluatācijas un apkopes izmaksas. Vēl jāņem vērā, ka piespiedu ventilācija, kā ikviena moderna iekārta, pēc 10-15 gadiem būs morāli novecojusi.

Plastikāta logi mājoklī – garantēts pelējums? Ekobūvnieks par apdomīgu izvēli
Foto: Shutterstock

Noziedzīgi ir, ja ar ventilāciju eksperimentē sabiedriskajās ēkās – skolās un bērnu dārzos, kur ikdienā uzturas bērni un jaunieši. Pašlaik intensīvi tiek renovētas padomju laikos būvētās skolu un bērnudārzu ēkas, kurās savulaik izmantoja dabīgo ventilāciju. Ar vecajiem logiem pilnībā pietika, lai nodrošinātu pilnvērtīgu gaisa apmaiņu, bet, ieliekot plastikāta logus, ventilācijas vairs nav. Un tad iedomājieties situāciju: 40 m2 telpā, kur nav gaisa apmaiņas, spēlējas un skraida 20 mazuļi. Viens no tiem nošķaudās, un baciļus elpo visi. Kāds gan brīnums, ka, vecākiem aizvedot bērnu uz bērnudārzu, mazais uzreiz ir slims!

Tāpēc, renovējot sabiedriskās ēkas, mainot logus, noteikti ir jāveic aprēķins, vai pēc renovācijas telpās būs pietiekama gaisa apmaiņa. Un, ja to nevarēs nodrošināt, jāizvēlas cits risinājums. Saprotams, ka bērnudārzos un skolās ir jāatrod risinājums, kā telpas padarīt siltākas. Tad, renovējot ēku, ir jāierīko piespiedu ventilācija, kas ir piemērota sabiedriskajām ēkām, vai arī, ja to nav iespējams izdarīt, var nomainīt tikai daļu logu vai arī remontēt vecos logus.

Kādi ir risinājumi?

Mitrums un pelējums arī pamatīgi bojā ēkas konstrukcijas, un tad saimniekiem ir jārēķinās, ka agrāk vai vēlāk būs nepieciešams dārgs remonts vai pat jābūvē jauna māja. Ja privātmājā vai dzīvoklī ir paaugstināts mitrums un pelējums, vienkāršākais veids, kā to novērst, ir iekštelpās sienas "izšūt" ar kokšķiedras plātnēm – tās uzņems lieko mitrumu, kā arī telpās būs siltāk. Kokšķiedras plātnes var stiprināt pie jebkāda materiāla sienām un pēc tam veidot jebkāda veida apdari, piemēram, līmēt tapetes. Šāds risinājums arī neizmaksās pārāk dārgi apmēram 5-10 eiro m2.

Plastikāta logi mājoklī – garantēts pelējums? Ekobūvnieks par apdomīgu izvēli
Foto: Shutterstock

Kā ekobūvnieks iesaku ņemt vērā – ja mājas būvniecībai izmanto modernos materiālus: būvniecības plēves, blīvus būvmateriālus, piemēram, paneļus vai apmetumu, liec mājoklī plastikāta logus vai izmanto rīģipsi, ar dabīgo ventilāciju būs krietni par maz. Šādā gadījumā mājā ir jāierīko piespiedu ventilācija, tikai tā varēs nodrošināt pilnvērtīgu gaisa apmaiņu. Esmu gan novērojis pretējo – privātmāju saimnieki savās mājās ļoti reti ierīko piespiedu ventilāciju. Mēģina izlīdzēties ar dabīgo. Līdz ar to, ietaupot uz ventilācijas rēķina, samaksā ar savu veselību.

Esmu pārliecināts – privātmāja ir jābūvē tā, lai nebūtu nepieciešama piespiedu ventilācija. Īpaši, ja māja atrodas ārpus pilsētas, jāizmanto gaiss, kas ir aiz durvīm un logiem.

Saimnieks, būvējot mūsdienīgu privātmāju pēc senču tehnoloģijām, izmantojot būvniecībā vietējos resursus – kokmateriālu un darba spēku – var uzbūvēt sev ļoti energoefektīvu un ekoloģisku māju. Harijs Tučs

Latvijā arvien vairāk saimnieku izvēlas būvēt māju pēc senču tehnoloģijas, izmantojot tikai dažāda blīvuma kokmateriālu, un, protams, mājas būvniecībā neizmantojot plēves un piespiedu ventilāciju.

Senāk gan privātmājās, gan daudzdzīvokļu un sabiedriskajās ēkās izmantoja tikai dabīgo ventilāciju – pamatā gaisa apmaiņa bija caur ēkas konstrukcijām – logiem un durvīm. Piemēram, guļbaļķu ēkai ventilācija bija balķu savienojuma vietās. Lai mājā būtu silti, šīs vietas nodrīvēja ar sūnām un pēc nepieciešamības drīvējumu atjaunoja. Šādā mājā bija izcili ekoloģisks un veselībai labvēlīgs mikroklimats.

Saimnieks, būvējot mūsdienīgu privātmāju pēc senču tehnoloģijām, izmantojot būvniecībā vietējos resursus – kokmateriālu un darba spēku – var uzbūvēt sev ļoti energoefektīvu un ekoloģisku māju. Šādā veidā saimnieks arī apliecina, ka viņam ir svarīgi saglabāt Latvijas ekoloģiju un dot savu ieguldījumu vietējās ekonomikas attīstībā.

Source

DELFI Tava Māja

Tags

Būvniecība Pvc logi
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form