Klupšanas akmeņi sapņu mājas būvniecībā  (1)

Kā liecina ''Swedbank'' apkopotie dati, pērn par trešdaļu augusi cilvēku interese par savas privātmājas būvniecību, un šī tendence turpinās arī šogad – pirmajā ceturksnī pieprasījums pēc finansējuma sava mājokļa būvniecībai audzis vēl par 35 procentiem, salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada, un tas arvien turpina augt, apliecinot, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju šobrīd steidz īstenot sapni par savu privātmāju, biežāk izvēloties to būvēt paši. Šī iemesla dēļ ''Tava Māja'' piedalījās speciālistu diskusijā par privātmāju būvniecības tendencēm Latvijā, minot arī konkrētus ieteikumus, ko un kā darīt tiem, kam šī joma ir aktuāla.

Pirms diskusijā pievērsāmies praktiskajiem jautājumiem, statistika atklāj interesantus faktus. Lai gan lielākā daļa cilvēku aizvien izvēlas mājokli Pierīgā, pēdējo divu gadu laikā iedzīvotāju vidū arvien populārāka kļūst izvēle par labu dzīvesvietai reģionos un ap 50 kilometru attālumā no Rīgas. Tā Pierīgā izvēlas dzīvot 49 procentu iedzīvotāju, savukārt 50 km attālumā no Rīgas šobrīd vēlas dzīvot jau katrs ceturtais (24 procenti), bet reģionos – katrs desmitais (14 procenti). ''Tava Māja'' jau rakstīja par to, cik izteikta lielummānija latviešiem piemīt attiecībā pret māju būvniecību, un tas atspoguļojas arī statistikā – visbiežāk iedzīvotāji izvēlas būvēt līdz 200 kvadrātmetru lielas mājas (61 procents), taču samērā liela sabiedrības daļa aizvien dod priekšroku privātmājām, kuru kopējā platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus (28 procenti).

"Lai gan vidējās būvniecības izmaksas ir augušas, cilvēki arvien biežāk izšķiras par labu kvalitātei – izvēloties labākus apdares materiālus un inženiertehniskos risinājumus. Turklāt par zināmu sabiedrības briedumu liecina arī tas, ka tiek būvētas mazākas platības ēkas, biežāk izvēloties vienstāvu, gatavu projektu namus," stāstīja Normunds Dūcis, ''Swedbank'' Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs.

To, ka pēdējos gados uzplaukusi māju būvniecība, sarunā apstiprināja arī būvinženieru biroja ''Forma 2'' inženieris un uzņēmuma vadītājs Edgars Krasņikovs, sakot, ka sava māja ir kā drošības sala, taču tas nebūt nenozīmē, ka dzīve savā mājā nes arī mazākas izmaksas. Par to, kas ir izplatītākie klupšanas akmeņi būvniecībā, kādus nepareizus lēmumus mēdz pieņemt, balstoties vien uz emocijām, skaidro pats inženieris.

Daudzu problēmu cēlonis, ar ko mājas būvniecības procesā bieži vien saskaras, ir fakts, ka nav nolīgta uzticamības persona vai speciālists, kurš pārzina šo jomu un zinātu, kam jābūt, kas jāizseko, kas ir būtiskākie posmi būvniecībā un ko nedrīkst atstāt bez vērības. Tas var būt inženieris, būvuzraugs, arhitekts vai vienkārši cilvēks, kurš ir zinošs šajā jomā. Būtiski, lai no pasūtītāja puses būtu kāds, kurš spētu novērtēt riskus, būvdarbu un dokumentu kvalitāti. Inženieris Krasņikovs norāda, ka tas attiecas gan uz situācijām, kad tiek atjaunota māja, gan tad, ja tā tiek būvēta no jauna.

Lai labāk izprastu tā nepieciešamību, inženieris min ļoti veiksmīgu piemēru. Tad, kad pērkam lietotu mašīnu, pavisam ierasta prakse ir gan pašiem potenciālo automobili pārbaudīt un nogādāt automehāniķu rokās, lai pārbaudītu tā tehnisko stāvokli. Tieši tāpat vajadzētu attiekties pret mājas būvniecību, it īpaši tāpēc, ka tas ir nesalīdzinoši dārgāks ieguldījums.

Nozares pārstāvis skaidro, ka ļoti bieži cilvēki iegādājas īpašumu, neiedziļinoties ēkas kvalitātē un juridiskajās lietās, un pēc tam kļūst par situācijas ķīlniekiem. Līguma noslēgšana būvniecībai un darba pieņemšana ir divi būtiskākie posmi, kurā būtu jāpieslēdzas kādam zinošam speciālistam. Vaicāts, kur gan šādu speciālistu meklēt, Krasņikovs iesaka sazināties ar būvekspertiem, arhitektiem, būvinženieriem vai vērsies būvvaldē. Būtiski, lai ar šo pieaicināto uzticamības personu veidotos veiksmīga komunikācija, jo būtībā tas ir mājas saimnieka tulks, kuram būtu jāzina, ko grib mājas saimnieks.

Vaicājot inženierim, kas ir tās lietas, kuras jau pirms tam katram pašam būtu jāizvērtē vēl bez speciālista iztaujāšanas, būtiski jau laikus saprast, cik daudz un ko var atļauties, proti – kāds ir mājsaimniecības budžets. Reti kad cilvēki vēlas dzīvot būvniecības laukumā, bet izvēlas ievākties tikai tad, kad māja jau gatava komfortablai dzīvošanai, un te jāņem vērā uzreiz fakts, ka izmaksas tad būs vēl lielākas – jāuztur gan esošā mājvieta un paralēli izdevumi būs topošajā mājvietā. It kā pašsaprotama lieta, tomēr bieži par to aizmirst. Tieši tāpēc arvien lielāku atpazīstamību Latvijā aizgūst mājas uz pasūtījumu, kas ir visai ierasta prakse skandināvu valstīs. Māju izgatavo, uzreiz uzstāda konkrētā vietā un tā ir gatava dzīvošanai – šāds risinājums atvieglo ilgo būvniecības procesu un līdz ar to rūpes par visu notiekošo pasūtītājs uztic izgatavotājam. Lai arī šādu māju tendence pamazām gūst atzinību arī Latvijā, lielāks pieprasījums joprojām ir pēc klasiski būvētām mājām.

Vēl kāds būtisks posms mājas būvniecībā un arī atjaunošanā – juridiskie aspekti. Visai bieži cilvēki naivi tic iepriekšējo saimnieku teiktajam, ka ar būvvaldi viss ir saskaņots, taču kas attiecas uz zemes gabaliem, tad šeit būtu svarīgi noskaidrot, vai tuvākajā apkaimē tuvākajos gados nav plānotas kādas būtiskas pārmaiņas, vai viss ir korekti ar Zemesgrāmatu u.tml. Ja mēs neesam tik tālredzīgi, tad būvvaldes gan jau zina, kas konkrētās vietās tiks būvēts pēc pieciem un desmit gadiem, tāpēc par to ir pat ļoti ieteicams pārliecināties katram pašam. Gribētos jau naivi cerēt, ka jaunos īpašniekus par to informētu, tomēr tā nav.

Mājas būvniecības procesā spējam domāt vien par tagadni un skaisto nākotni jau gatavajā mājoklī, tomēr sāpīgs temats šeit ir mājas uzturēšana. Ļoti bieži tikai tad, kad māja jau gatava un kādu laiku tajā dzīvots, cilvēki sāk apzināties mājas uzturēšanas patiesās izmaksas. Lai nebūtu vēlāk jālauž galva, kā lai nomaksā rēķinus par apsildāmo terasi vai nezaudētu siltumu no lielajiem logiem, par to vajadzētu domāt jau projekta tapšanas laikā. Un te arī ir vajadzīgs jau iepriekš minētais speciālists, kas pēc pieredzes varēs ieteikt to piemērotāko un praktiskāko risinājumu dažādos būvniecības etapos.

Kopsavilkums: