Tikai pieredzējuši un zinoši cilvēki šajā jomā var ātri un bez ilgām pārdomām izvēlēties īsto toņa paraugu, uzjaukt krāsu un tad bez bažām krāsot sienas, zinot, kas sanāks rezultātā. Ne tik pieredzējušiem cilvēkiem noderēs krāsu ekspertu padomi, kā nekļūdīties savā izvēlē.
''Vivacolor'' krāsu eksperts Arnis Pastars skaidro, ka ļoti noderīgi izmantot toņu kartes, kurās redzams, kā konkrētais tonis izskatās dabīgā apgaismojumā. Tas, kā krāsa izskatās caur datora vai telefona ekrānu, ne vienmēr sakritīs ar realitāti. Katram tonim ir savs kods, un tas tad arī jāpiefiksē, kad izvēlēts tas īstais.
Tas, kā konkrētais tonis izskatīsies lielā laukumā, ir ļoti atkarīgs no tā, kāda ir dabīgā dienas gaisma un kāds ir mākslīgais apgaismojums – LED, halogēnās, ekonomiskās vai kvēlspuldzes. Viens tonis dažādos apgaismojumos var mainīties līdz nepazīšanai, tāpēc vienmēr pārbaudi toņa karti apgaismojumā, kāds būs konkrētajā telpā. Dažreiz šo priekšstatu nojauc vēl vecais sienas krāsojums, tāpēc paraudziņu neliec vis pie jau krāsotās sienas, bet pie sienas piestiprini baltu lapu, lai tonis radītu nešaubīgu priekšstatu.
Visdrošākais variants, kā pārliecināties par to, ka tonis ir īstais – iegādāties vismazāko iespējamo bundžu ar konkrēto krāsu un nokrāsot ar to nelielu laukumu virsmas. Šādi izvairīsies no nepatīkamiem pārsteigumiem – iespējams, pēc neliela laukuma secināsi, ka tomēr vajadzīgs cits tonis. Tādējādi kļūda maksās salīdzinoši mazāk nekā tad, ja būsi jau nopircis visu lielo daudzumu krāsas.
Izvēli noteikti ietekmē arī tas, kāds tonis vajadzīgs. Piemēram, ļoti gaišiem un klusinātiem toņiem iespējama košāka toņa izvēle, jo tie paši par sevi ir atturīgi un neuzkrītoši. Ja vēlies krāsainas, nevis gandrīz baltas sienas, izvēlies nākamo tumšāko toni no paletes. Balto toņu cienītājiem jāzina, ka iekštelpās dzidri balto krāsu izmanto tikai griestu krāsošanai, pārējie baltie toņi patiesībā ir baltais un baltā nokrāsas, norāda ''Tikkurila''.
Pieredze krāsas izvēlē
Nereti teorija ir viens, bet prakse pavisam kas cits. Savās zināšanās krāsu izvēlē dalās arī Filips Baumanis, apkopojot pieredzi dažādos remontdarbos mājaslapā ''Filips'', kur nebaidās atklāt arī kļūdas. Tur arī aprakstīta atziņa, ka ļoti svarīgi toņa piemērotību aplūkot ne vien veikalā, bet arī telpā, kur tas parādīsies. Ne vienmēr vīzija prātā saskan ar to, kā tas izskatās realitātē, un to piedzīvojis arī Filips, iegādājoties sarkanu krāsu durvīm, kas beigu beigās izskatījušās oranžsarkanas, un tas tikai tāpēc, ka nebija neviena atskaites punkta. Ir vajadzīgs paraugs, lai saprastu, kāds tonis vajadzīgs. Var doties uz krāsu veikalu kaut ar bildi telefonā, izgriezumu no žurnāla – speciālists palīdzēs piemeklēt īsto toni. Visbiežāk toņu paletē konkrētais paraugs neizskatīsies tā, kā vajag, bet tikai tad, kad krāsa uzklāta uz sienas, tā iegūst vajadzīgo nokrāsu, skaidro Filips.
Viņš arī piemin, ka viena un tā pati krāsa izskatīsies dažādi uz horizontālām un vertikālām virsmām, jo uz grīdas gaisma kritīs vairāk nekā uz sienas. Tāpēc, ja vēlies, lai sienas un grīda izskatītos vienā krāsā – grīdas krāsu jāizvēlas 1-2 toņus tumšāku.
Ņem vērā!
- Jebkurš tonis lielā laukumā izskatās intensīvāks, spilgtāks un tumšāks.
- Toņa intensitāti nosaka arī spīduma pakāpe.
- Vienmēr piefiksē un saglabā krāsas nosaukumu un konkrētā toņa kodu, lai vēlāk var piemeklēt to pašu krāsu, ja tā pietrūks.
