"Pokemon GO" ir vairākspēlētāju uz lietotāja atrašanos balstīta tiešsaistes spēle brīvā dabā, kur ar paplašinātās realitātes elementiem (augmented reality) spēlētāji, kas sadalījušies trīs spēles frakcijās, sacenšas cits ar citu un dodas nepieradināto pokemonu medībās. Lai arī spēle iznākusi vien nesen un lielākajā daļā pasaules oficiāli vēl nav pat pieejama, tās popularitāte pašlaik ir milzīga. Spēle pieejama kā "iOS", tā arī "Android" lietotājiem.

Pokemonu stāsts man ir zināms no bērnības, kad TV ņirbēja multene un grāmatnīcās varēja nopirkt spēles kartītes ar dažādiem pokemoniem, no kuriem, iespējams, pats populārākais ir mīļganais dzeltenais radījumiņš Pikačū. Spēļu kompānija "Nintendo" savu moderno versiju par pokemonu kaislībām uzticējusi veidot "Niantic", uzņēmumam, kurš šādu pieeju – tiešsaistes spēli brīvdabā jau notestējis. "Pokemon GO" balstās uz spēles "Ingress" platformu. Par to, kas ir "Ingress", lieliski rakstījuši blogā, tādēļ neatkārtošos. Jāpiebilst vienīgi, ka tieši "Ingress" pieredze lika man meklēt arī "Pokemon GO" instalācijas failu manā viedtālrunī un doties izmēģinājuma pastaigās, par kurām arī pastāstīšu tepat tālāk.

Kā notiek spēles darbība?

Viedtālruņa ekrānā iemirdzas lietotnes sākuma ekrāns, iespējams autorizēties ar jūsu "Google" kontu, izvēlēties – būsiet spēlē zēns vai meitene, veikt minimālu personalizāciju, norādīt savu spēlētāja vārdu un – tas arī viss. Tālāk jau sākas pats izziņas process.

Pirmo pokemonu notvēru jau dažus soļus no sestdienas pastaigas sākuma. Jāteic, ka bez instrukcijām un pamācībām saprotu, kur ekrānā jāklikšķina un atmiņas no multfilmas ļauj saprast, ka pokezvēriņu virzinā jāmet bumba, kas tad arī notver mītisko fantāzijas spēles tēlu. Vēlāk gan lasu, ka vērts sagaidīt, līdz aplis pirms notveramā zvēriņa kļūst visplašākais un tad veikt pokebumbas sviedienu. Arī sastopot citus, dažādu veidu pokemonus nākas secināt, ka daži kustas sasodīti strauji un nepieciešamas vairākas to virzienā raidītas pokebumbas.

Šobrīd spēlē vajadzētu būt 250 dažādiem dažādu veidu pokemoniem. Ja ir vēlēšanās saprast kurai klasei pieder konkrētais pokezvērs – te ir visai pilnīgs saraksts par tēliem un to evolūciju. Pieredzējušajiem spēlētājiem, kuriem nav izdevies nomedīt visus šos pokemonus ir "sazvērestības teorijas", ka interesantākos pokemonus spēlē aktivizēs vien ar laiku, tā no jauna to padarot iekārojamu iesācējiem.

Pokemoni var parādīties nejauši, tie var sekot jums kā daždien medībās, ja esat izlikuši īpašās vīraka sveces, varat arī ar sevišķo moduli papildināt sevišķos torņus/resursu punktus (tie ir "Ingress" platformā pievienotie vides objekti, piemēram kāds košs grafiti, piemineklis parkā, vējdzirnavas utt.) ar pievlināšanas moduli. Lai arī rodas vēlme iezīmēt kādus citus vides punktus apvidū, kur to šķiet nedaudz, jāatceras, ka joprojām "Ingress" platformā ir pievienoti, taču neapstiprināti vides objekti un "Ninantic" komūnas administratori nav spējuši šo jautājumu risināt jau vairāku gadu garumā. Spēles ietvaros iespējams veikt pirkumus, taču lielākā daļa no papildus bonusiem iegūstama spēles gaitā un "Pokemon GO" neierobežo spēles gaitu, ja neesat atstājuši viņu kabatās eiro un centus – bez komercijas var iztikt.

Cīņas ar citiem "pokebumbotājiem"

Pašā spēles sākumā iesācēji ir neitrāli jeb frakcijām nepiederoši. Sasniedzot piekto spēles līmeni (man tas izdevās jau vienā nedaudz ilgākā par pāris stundām un 8500 soļiem ilgā pastaigā), tiek piedāvāta izvēle – zilā sarkanā vai dzeltenā spēlētāju frakcija. Līdz šim gan nesaredzu lielu nozīmi frakcijas izvēlē, tomēr – zināma nozīme tai ir, jo manā apkaimē vadošie bija sarkanajai frakcijai piederīgie, tādēļ izvēlējos zilo frakciju.

Īpašos vides punktos ("Pokemon GO" tos sauc par sparinga cīņu zālēm) iespējams sacensties ar citu frakciju spēlētājiem vai, ja vēlēšanās – papildināt arēnas sargu rindas, palīdzot savas frakcijas spēlētājam. Otrajā pastaigu dienā, kad jau biju gatavs mēroties spēkiem ar citiem spēlētājiem Rīgā un vēlāk arī arpus galvaspilsētas, visai vienkārši pacīkstējos ar sarkanās frakcijas spēlētājiem.

Viena nepatīkama īpašība vieno kā "Ingress", tā arī "Pokemon GO" – milzīgs viedtālruņa baterijas resursu patēriņš. To gan iespējams mazliet uzlabot, spēles iestatījumos izvēloties saudzējošo režīmu un pastaigā viedtālruni pagriezt "kājām gaisā" – tā izdzisīs ekrāns. Diemžēl pašlaik, lai kvalitatīvi spēlēlētu "Pokemon GO", viedtālrunim visu laiku jābūt aktīvam un ekrānam jārāda apkaimes karte (lai redzētu īpašos vides punktus un resursu punktus).
Jā – nieki, tas viss, protams. Tomēr priecājos par "Nintendo" un "Ninantic" kopdarbu, kas, kā rakstīja kāds ASV paziņa, "pavisam nemanot izvilka bērnus no zviļņa mājās uz piedzīvojumu un pastaigu parkā". Tas arī ir lielākais spēles pluss – fiziskas aktivitātes kopā ar atvasēm.