Kas tie par zvēriem - 2G, 3G un 4G?

Atskaitē un arī šajā rakstā bieži tiek pieminēti jēdzieni 2G, 3G un 4G. Kas tie tādi ir? "G" šajā gadījumā ir "generation" jeb tulkojumā no angļu valodas "paaudze". Tātad otrās, trešās vai ceturtās paaudzes mobilo sakaru pakalpojumi.

Ierīces pēc paaudžu tehnoloģiju veidiem lietotājam nav nepieciešamības izvēlēties vai vispār kaut kā aizdomāties par to izmantošanu - ja telefons, planšetdators vai rūteris atbalsta 4G un 4G atbalsts ir arī mobilā operatora bāzes stacijai, tad saziņa ar 4G standartu norisināsies automātiski. Ja 4G nav pieejams kādai no pusēm, tiek izmantots 3G, bet, ja nav 3G, tad ierīce un bāzes stacija pāriet uz 2G.

2G ir GSM tehnoloģija (līdz 9,6 Kbit/s), GSM GPRS (56-115 Kbit/s) un GSM EDGE (līdz 237 Kbit/s). Šīs tehnoloģijas atbalsts ir visos viedtālruņos un lielākajā daļā mūsdienu parasto mobilo telefonu. Latvijā gan 2G praktiski vairs neizmanto.

3G: UTMS (no 0,4 līdz 16 Mbit/s), kā arī GSM EDGE-Evolution (1,6 Mbit/s). Reālais ātrums Latvijā aprobežojas ar 5-7 Mbit/s, kas lielākajā daļā gadījumu ir pilnīgi pietiekami. Šīs tehnoloģijas atbalsta visi mūsdienu viedtālruņi vai planšetdatori (ja vien planšetdatorā ir mobilo sakaru modulis).

4G jeb ceturtā paaudze ir LTE tehnoloģija, kas teorētiski darbojas ar 100-300 Mbit/s ātrumu, bet praktiski aprobežojas ar 30 Mbit/s. Tā ir pieejama nu jau ne tikai augstākās klases un cenu līmenī, bet nu jau arī vidējā kategorijā.

"Vismaz 2G" Latvijā ir gandrīz visur, kur pieejami mobilie sakari. "Gandrīz" - atslēgas vārds. SPRK atskaitē norādīts, ka atsevišķos gadījumos mobilie operatori nenodrošina mobilo datu nodošanu vispār jeb, vienkāršākiem vārdiem sakot, sakari ir, bet interneta nav. Ja palūkoties uz visu Latvijas teritoriju, 2015. gadā mobilais operators "Bite" saskārās ar šādu problēmu 3,5% gadījumu (2014. gadā - 1,34%), bet "Tele2" - 2% (1,34%), bet "Telekom Baltija" pat 11% (2,68%). Pat LMT, kam 2014. gadā šādu problēmu nebija, 2015. gadā nodemonstrēja pilnīgu interneta neesamību 0,25% gadījumu. Acīmredzot atteikumu skaita pieaugums saistāms ar to, ka SPRK gada laikā dubultoja kontroles punktu skaitu.

Atsevišķu uzmanību pelnījusi situācija Rīgā. Tikai "Telekom Baltija" 2% gadījumu nebija sakaru, savukārt "LMT" 36% testu gadījumu uzrādīja mobilā interneta ātrumu vairāk nekā 30 Mbit/s.