Kā stāstīja Ķipurs, redzot, ka no riska kapitālistiem nebūs iespējams savākt nepieciešamos līdzekļus uz pieņemamiem noteikumiem, tika nolemts palaist pūļa finansēšanas kampaņu vietnē "Kickstarter".
"Finansējuma piesaisti sākām ar riska kapitālistiem, lai gan viņi teica, ka produkts ir labs, ir skaidra mērķauditorija un citas lietas, viņiem nebija ticības, ka kāds gribēs maksāt tādu naudu par vienu preci. Gala beigās nevēlējāmies taisīt tādu biznesu, kādu piedāvāja viņi ar saviem noteikumiem, tas nebija tas, ko redzējām," turpina Ķipurs. "Tad izlēmām palaist "Kickstarter" kampaņu."
"Toreiz bija doma, ka viss, kas vajadzīgs, ir tā kampaņa, dabūsim to popularitāti, investori stāvēs rindā. Kad pēc kampaņas beigām bijām savākuši 1,3 miljonus dolāru, jutāmies, ka nu esam tur nokļuvuši un pēc dažām nedēļām savāksim visu," turpina Ķipurs. "Nekas tāds nenotika. Mēs savācām savus 3,5 miljonus tikai pavisam nesen, septiņus līdz astoņus mēnešus pēc "Kickstarter" kampaņas."
"Mēs bijām lielās sprukās - kamēr visi priecājās par mūsu veiksmīgo kampaņu, mums bija lielas problēmas," stāsta Ķipurs. "Tas bija tāpēc, ka par "Kickstarter" naudu mēnešiem ilgi vajadzēja maksāt algas, turpināt attīstību, finansēt visu nepieciešamo līdz vietai, kad tiktu pie strādājoša prototipa. Tā kā naudas nebija gana, mēs aizņēmāmies. Draugi, kolēģi, kopumā tie bija daži simti tūkstoši."
Kā norādīja Ķipurs, lieta, kas jāsaprot par "Kickstarter", ir tā, ka nauda, ko iegūsti tur, domāta, lai saražotu produktu, nevis tam, kā tikt līdz ražošanai. "Bieži produkts nemaz nav gatavs, bet jāfinansē ļoti daudz kas, kaut vai produkta piegādes pasūtītājam," piebilst Ķipurs.
"Dažus mēnešus pēc kampaņas beigām mums bija vairāk nekā 1000 atbalstītāju, kas samaksājuši un mums uzticas, ka piegādāsim produktu," stāsta Ķikāns. "Tā nu no "Kickstarter" beigām līdz pat šī gada martam smagi strādājām, lai savāktu trūkstošos līdzekļus."
Kā stāsta Ķipurs, pēc "Kickstarter" kampaņas komanda devusies uz Silīcija ieleju, kur saskārusies ar lielām problēmām. "Tur bija grūti. Nākot no Baltijas, mēs tur nevienu nepazīstam, bet finansējuma vākšana ir savstarpējo attiecību stāsts, it īpaši kompānijas sākumā. Un savākt naudu "ielejā" bez sakariem ir ļoti grūti," turpina Ķipurs. "Otrkārt, nevienam nav pieredzes ar Latvijas uzņēmumiem, neviens nezina, ko sagaidīt. Daži pat vispār neinvestē ārpus Līča reģiona."
"Tajā pašā laikā ir jābūt tur, "skaips" tam neder, un jābūt gatavam tur tērēt daudz laika un naudas," stāsta Ķipurs. "Tāpat, kad runā ar potenciālajiem investoriem, viņi vienmēr prasa, kurš vēl ir iesaistīts. Bet tev nav ko teikt, jo neviena vēl nav. Un izveidojas apburtais loks, jo ir grūti dabūt kādu iekšā."
Ķikāns norādīja arī uz grūtībām, kādas radās produkta specifikas dēļ. "Bija grūti arī tāpēc, ka mehāniskie agregāti jeb "hardware" tur nav iecienītākā biznesa lieta. Ir tikai daži riska kapitālisti, kas investē tādos," turpina Ķipurs. "Droni, protams, pašlaik ir ļoti interesanta industrija, bet tai vēl nav nekādas vēstures, neviens nezina, ko sagaidīt, tāpēc uzmanās ar investīcijām."
Kā izšķirošo notikumu izkļūšanai no grūtās situācijas Ķipurs min "AirDog" sekmīgo līdzdalību pasaules lielākajā tehnoloģiju un inovāciju izstādē "CES 2015". "No daudziem dzirdēju - kāpēc jūs atkal tērējat dažus simtus tūkstošus, lai piedalītos "CES" brīdī, kad jums vairs nav naudas? Labāk būtu kaut kā nebūt saražojuši vismaz dažas produkta vienības," stāsta Ķipurs. "Tas bija traks gājiens, bet tas atmaksājās. Mēs uzvarējām labākā robota kategorijā, pierādījām, ka varam izgatavot strādājošu produktu, tāpat ieguvām gaidīto popularitāti."
"Investori mums beidzot noticēja, un nepieciešamos līdzekļus savācām neilgi pēc izstādes beigām," piebilst Ķipurs.
Bezpilota lidaparātu "AirDog" izstrādājusi SIA "Helico Aerospace Industries", kas pilnībā pieder ASV reģistrētajam "Airdog Inc.". Uzņēmums pērn apgrozījis 159 754 eiro, bet strādājis ar 206 613 eiro zaudējumiem.
