Šāda attieksme rada visnotaļ augstus riskus, ka konfidenciāla uzņēmuma informācija var noplūst vai pazust.
Trīs ceturtdaļas jeb 74% uzņēmēju ir pārliecināti, ka ir novērsuši visus iespējamos riskus konfidenciālas informācijas noplūdei. Gandrīz puse jeb 49% uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāju neuzticas datu glabāšanai mākonī, kas, viņuprāt, neesot droši. Tā vietā uzņēmēji dod priekšroku tradicionālajiem datu glabāšanas veidiem: 80% datus glabā galvenokārt datorā, 70% – zibatmiņā; bet 43% – lokālā serverī.
"Pieredze rāda, ka Latvijā uzņēmēji, lemjot par datu infrastruktūras uzturēšanu, ļoti bieži balstās uz savu personisko vai paziņu pieredzi, neiedziļinoties tirgū pieejamajos risinājumos. Tādējādi nereti netiek preventīvi izvērtēts, kuras jaunās tehnoloģijas der uzņēmuma tiešajam biznesam, ko ar tām var iegūt un panākt," skaidro telekomunikāciju un IT pakalpojumu kompānijas "Telia Latvija" valdes priekšsēdētājs Mikus Ozols.
Elektroniskā datu glabāšanā ļoti liela nozīme ir izpratnei par datu nozīmi uzņēmējdarbībā, kā arī zināšanām par pieejamajiem aizsardzības risinājumiem, taču biznesa tehnoloģiju lietošanu apvij ļoti daudz mītu un pieņēmumu.
Piemēram, datu glabāšana "mākonī" risina vairākus uzdevumus, proti, nodrošina fizisku datu saglabāšanu un piedāvā augstu drošības līmeni. Salīdzinājumam: dators var sabojāties, tam var uzbrukt hakeri, zibatmiņa var pazust, serverim var rasties darbības traucējumi, savukārt mākoņpakalpojums ir aizsargāts pret šiem riskiem.
"Bismart" eksperti uzsver, ka mākoņpakalpojums ir tieši tik drošs, cik vērīgs un uzmanīgs ir tā lietotājs. Piemēram, īpaši riskanta ir e-pasta vai dokumentu uzglabāšana mobilajā ierīcē, kurai ir savienojums ar mākoņpakalpojumu, bet nav pietiekamas aizsardzības.
Pētījumu TNS veica no šāgada 22. aprīļa līdz 20. maijam, visā Latvijā aptaujājot 600 biznesa sektora uzņēmumu īpašnieku un augstākā līmeņa vadītāju, izmantojot datorizētās telefonintervijas (CATI).
