Līdz pērnā gada 1.decembrim Latvijā bija izsniegtas 29 083 e-paraksta viedkartes, taču aktīvi to lietoja vien kādi 10 000 interesentu. Ieviešot virtuālo e-parakstu, "ļoti īsā laikā tiek sagaidīts liels progress", uzsvēra Bokta.
Viņš arī norādīja, ka plānots atpelnīt visas izmaksas, kas saistītas ar e-paraksta ieviešanu, četru gadu laikā. Kopumā šajā projektā esot ieguldīti aptuveni septiņi miljoni latu.
Patlaban notiekot sarunas ar telekomunikāciju operatoriem, bankām un grāmatvedību programmu sniedzējiem par e-paraksta izmantošanu. E-paraksta mājaslapā ar laiku arī tikšot salikti jau gatavi pakalpojumu slēgšanas līgumi, lai attiecīgi klients varētu slēgt līgumu, izmantojot e-parakstu, piemēram, par telekomunikāciju pakalpojumu saņemšanu vai atkritumu izvešanu.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (LZZS) preses konferencē uzsvēra, ka Latvija patlaban ir priekšā visām Eiropas valstīm, jo pirmā ieviesusi virtuālo elektronisko parakstu internetā.
Tā kā šogad gaidāma arī identitāšu karšu ieviešana, tās arī popularizēšot e-paraksta lietošanu.
Patlaban, izmantojot e-parakstu, varot reģistrēt kompāniju Uzņēmumu reģistrā, taču tiekot domāts par iespēju ar tā palīdzību atvērt arī uzņēmuma pagaidu kontu.
Kā ziņots, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) izstrādājis un šodien atklāj jaunu virtuālā elektroniskā paraksta (e-paraksta) portālu "www.eparaksts.lv".
Lai lietotu e-parakstu, nebūs nepieciešamas viedkartes, īpašas ierīces un programmatūra. Par nepilniem septiņiem latiem gadā varēs parakstīt neierobežotu skaitu dokumentu.
LVRTC valdes priekšsēdētājs Bokta skaidro, ka elektroniskais paraksts internetā ir būtisks solis e-vides attīstībai Latvijā, jo nojauktas jebkuras barjeras, kas līdz šim daudzus Latvijas iedzīvotājus kavēja parakstīt dokumentus elektroniski.
Jaunā tehnoloģija esot viegli saprotama, droša un palīdz ekonomēt izmaksas.
"Pāris gadu laikā tas kļūs par neatsveramu ikdienas rīku ikvienam Latvijas iedzīvotājam," prognozē Bokta.
E-paraksts nodrošināšot ērtu un tiesiski saistošu komunikāciju ar Latvijas valsts institūcijām, bankām, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem, līgumu slēgšanu uzņēmējdarbības vidē vai oficiālu saziņu ar ES institūcijām Briselē.
Tas esot būtisks priekšnoteikums, lai Latvija tiktu ierindota vienā no augstākajām vietām to Eiropas valstu vidū, kas nodrošina IT sertifikācijas pakalpojumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
