Akumulators. Kamēr gaisa temperatūra ir plusos, iedarbināt motoru nav problēma, bet līdzko ir mīnusi, akumulatoram ir pārāk liela slodze, un no rīta tas vairs nejaudā pienācīgi strādāt. Akumulatoru kapacitāte ir dažāda, tāpēc automašīnai nepieciešams tāds akumulators, kādu prasa ražotājs, vai arī nedaudz jaudīgāks. Jāņem vērā arī tāds parametrs kā starta strāva – lielums, kas ir otrs svarīgākais pēc ampērstundām un kas arī nodrošinās, vai akumulators griezīs no rīta vai nē. Lētāku marku akumulatoriem var gadīties, ka ir mazāka šī starta strāva nekā analoģiskam dārgākam akumulatoram.
Sveces un kvēlsveces. Gatavojot ziemai mašīnu ar benzīna motoru, ieteicams pārbaudīt aizdedzes sveces. Arī tās var kļūt par iemeslu, kādēļ pie zemākas temperatūras auto grūti piestartēt vai arī tas vispār neizdodas. To, ka sveces nedarbojas līdz galam pienācīgi, var nojaust, piemēram, sekojot līdzi degvielas patēriņam, – ja kāda svece nedarbojas, degvielas patēriņš ievērojami palielinās. Tāpat sveces var būt vainīgas, ja mašīnu ir grūtāk iedarbināt un braukšanas laikā auto ”rīstās”. Arī mašīnām ar dīzeļmotoru pirms ziemas ir ieteicams pārbaudīt kvēlsveces, tiesa, to var izdarīt tikai servisā, jo nav arī nekādu simptomu, kuri varētu ”uzrunāt” auto vadītāju.
Eļļas maiņa. Ļoti būtisks faktors, kas ir gan benzīna, gan dīzeļa motoriem. Laika apstākļiem nepiemērota eļļa var traucēt ziemā iedarbināt automašīnu. Papildus eļļas maiņai dīzeļmotoriem ieteicas lietot dīzeļdegvielas piedevas, kas sašķidrinās degvielu un būtiski samazinās risku kādā aukstākā ziemas rītā neiedarbināt motoru. Vecākiem dīzeļa īpašniekiem ieteicams iegādāties arī starta gāzi.
Silikona līdzekļi slēdzeņu un gumijas apstrādei pret aizsalšanu. Cilvēki ir pieraduši ikdienā lietot centrālās atslēgas, un atslēgu slēdzenes netiek izmantotas. Laika un klimatisko apstākļu dēļ tās tiek sabojātas, piemestas ar netīrumiem un dubļiem. Bieži vien, kad automobilis ir ilgāk ticis nelietots, centrālā atslēga nedarbojas, akumulators ir nosēdies, mašīnu nevar atslēgt elektriski. Lai novērstu šādu situāciju, speciālisti iesaka lietot izsmidzināmus un smērējamus līdzekļus, ar kuriem var apstrādāt gumijas, lai durvis neaizsaltu. Tāpat ir pieejami dažādi atledotāji slēdzenēm.
Vaskošana. Lai auto maksimāli pasargātu no laika un ceļu apstākļu radītajām sākotnēji sīkajām skrambām, kas laika gaitā var pārtapt neglītos rūsas plankumos, ir jāatceras par vaskošanu. Efektīvs veids, kā mašīnas virsbūvi var saglabāt nebojātu līdz pat pavasarim, ir tās nopulēšana, pēc tam mašīnai uzklājot vaska kārtu. Tiesa, ir jārēķinās, ka pulēšana nozīmē krāsas virskārtas noņemšanu un pārāk bieži ar to aizrauties nevajadzētu.
Logu slotiņas. Lai arī ir autovadītāji, kas logu slotiņas maina reizi pāris gados, speciālisti iesaka tām pievērst īpašu uzmanību ziemā, proti, nepieļaujot situāciju, kad uz slotiņas ir palikuši sasaluši ledus gabaliņi – katrs vēziens ar šādu slotiņu rada stiklā mikroplaisas, kas laika gaitā var pamatīgi sabojāt stiklu. Tas pats attiecas uz apledojušu vējstiklu –, katrs vēziens ar slotiņu pa apledojušu vējstiklu bojā slotiņu. Slotiņas darba mūžu var pagarināt, ziemā to notīrot vai nu ar spirtu, vai ziemas apstākļiem paredzēto logu mazgājamo šķidrumu, kura sastāvā arī ir spirts. Tāpat laiku pa laikam ar šo šķidrumu un tīru salveti var apstrādāt visu mašīnas priekšējo stiklu – tas mazinās aizsalšanu un uzlabos caurredzamību.
Lukturi. Uz mašīnas lukturiem mēdz sablīvēties sniegs un veidoties ledus, taču jāatceras – to nedrīkst kasīt nost ar asu priekšmetu. Šādi var viegli sabojāt mašīnas lukturus, jo tie ir veidoti tā, lai gaismas staru kūlis būtu koncentrēts, tādējādi nodrošinot labu ceļa apgaismošanu. Tiklīdz lukturus sāk skrāpēt, veidojas mikrošvīkas, kā rezultātā staru kūlis kļūst izkliedētāks, blāvāks. Tumšajā periodā labākas redzamības nodrošināšanai autoīpašnieks var nomainīt esošās spuldzes pret jaudīgākām, taču, ja lukturis būs bojāts, arī no tām jēgas būs maz.