30 gadus vecais pensionārs


Kompaktdisks un citi aizgājēji
Foto: PantherMedia/Scanpix

Darbu pie kompaktdisku izstrādes divi tā laika lielākie mājas elektronikas ražotāji - "Sony" un "Philips" - bija uzsākuši jau 70. gados. Kamēr "Philips" pirmie izstrādāja kompaktdiska tehnoloģiju un izmēru, "Sony" strādāja pie mūzikas ieraksta formāta standarta. Jau kopš tā pirmsākumiem tieši mūzikas bizness bijis spožā apļa galvenais attīstīšanas iemesls.

1979. gadā abi nozares dūži izveidoja apvienotu komandu, lai izveidotu vienotu kompaktdiska standartu, kā arī attīstītu lāzera un optiskā diska tehnoloģijas. Viņu pirmajā eksperimentālajā diskā bija ierakstīta Riharda Štrausa skaņdarbs "Alpu simfonija" Berlīnes filharmoniskā orķestra izpildījumā.

1982. gada 1. oktobrī līdz ar pirmo atskaņotāju "Sony CDP-101" Japānā tirgū parādījās arī pirmais komerciālais kompaktdisks, kurā bija ierakstīts Billija Džoela albums "52nd Street". Tomēr pārējā pasaule pirmos CD (kopumā 16 dažādu izpildītāju albumus) un to atskaņotājus veikalos varēja nopirkt tikai 1983. gada 2. martā, ko Rietumu pasaule uzskata par CD "dzimšanas dienu".

Lai gan sākotnēji atskaņotāju un arī pašu CD lielā cena tos ļāva iegādāties vienīgi melomāniem, pāris gadu laikā cena kritās un jau 1985. gadā pirmie mūziķi pārdeva vairāk nekā miljons albumu kopijas.

Gan "Philips", gan "Sony" savu sadarbību turpināja, izstrādājot diskus, kuros var ierakstīt arī cita formāta informāciju. Tā jau 1985. gadā tika izdots pirmais CD-ROM jeb disks, kurā ierakstīti arī cita veida dati, ne tikai mūzika, bet 1990. gadā pasaule iepazina CD-R jeb disku, kurā datus var ierakstīt pats lietotājs. Pagājušā gadsimta 90. gadu beigās CD atskaņotāji jau vairumā pasaules jauno auto bija nomainījuši kasetes un no datoru korpusiem pazuda diskešu lasītāji.

Tiesa, arī pats kompaktdisks pēc neilga laika sāka piedzīvot norietu. Par vienu no galvenajiem iemesliem parasti tiek minēta tā cena un praktiskums. 1995. gadā CD pašizmaksa iekļāva 30 centus par albuma plastmasas vāciņu, 10-15 centus par pašu disku. Gan kasetes, gan diski, ikreiz parādoties tirgū bija dārgāki nekā to priekšgājēji, kas vēlāk "Apple" ienākot mūzikas tirgū un piedāvājot iegādāties Mp3 formāta dziesmas par 99 centiembija apvērsums. Arī CD ilgmūžība ir visai ierobežota, jo tie ir pakļauti fiziskai iedarbība, kuras rezultātā informācija vai pats disks var tikt pazaudēts, bet Mp3 ir virtuāls un viegli iespējams izveidot tā rezerves kopijas.

Līdz ar citu datu nesēju un interneta attīstību kopš šā gada pirmās desmitgades vidus CD pārdošanas apjomi ik gadu ir ievērojami kritušies, turklāt tā norieta prognoze visai precīzi izteikta jau 2004. gadā, kad norādīts, ka 2008. gadā 20% no visiem mūzikas ierakstiem pārdos internetā.

Savukārt aptuveni pirms gada parādījās baumas, ka jau 2012. gada beigās lielie mūzikas izdevēji grasās no kompaktdiskiem atteikties pavisam. Kā redzams baumas bijušas tikai baumas un vēl pēc diviem gadiem digitāli pārdotā mūzika nespēs ienest vairāk naudas kā fiziski izdoti albumi (pēc "nme.com" aplēsēm), taču tendence ir skaidra - diskus nomaina citi datu nesēji un internets.