Kilometriem gara mūzika


Kompaktdisks un citi aizgājēji
Foto: PantherMedia/Scanpix

Kasetēs esošās magnētiskās lentas tika izgudrotas vēl trīsdesmitajos gados. Kopš magnētiskās lentes darbības principa radīšanas līdz pat deviņdesmitajiem gadiem tās bija populārs alternatīvais skaņas ieraksta formāts. Pasaulē popularitāti tās ieguva galvenokārt radiostaciju un melomānu vidū, kā arī tika plaši izmantotas dažādu profesionāļu, piemēram, izmeklētāju, žurnālistu, vēlākos gados arī diskotēku spēlētāju vidū.

Par galveno formāta attīstības soli uzskata sabiedroto spēku guvumu Otrā pasaules kara laikā, kad tie pārsteigti atklāja Vācijā īsi pirms kara izstrādātās tehnoloģijas, kuras ļāva ierakstīt daudzkārt kvalitatīvāk, ilglaicīgāk un lētāk par esošajiem skaņas ieraksta formātiem. Amerikāņi, izmantojot vāciešu sasniegto, attīstīja magnētisko lenšu ierakstu, ko īpaši atbalstīja un finansēja četrdesmito gadu zvaigzne Bings Krosbijs. Tajā laikā radiostacijas nelabprāt spēlēja ierakstus galvenokārt to sliktās kvalitātes dēļ, taču Krosbijam bija apnicis uzstāties radiostacijās teju katru otro dienu. Sākotnēji ierakstījis savus radio šovus, viņš ieguldīja līdzekļus arī magnētisko lenšu ierakstītāju ražošanā.

Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados izveidojās vairāki standartizēti lenšu ruļļu un kasešu formāti, kas savu norietu piedzīvoja līdz ar kompaktdisku parādīšanos.