Lai arī mācības un darbs attālināti nav ideālais risinājums pilnīgi visiem vecākiem, bērniem un skolotājiem, tā ir tendence, kas turpinās pieaugt. Covid-19 pandēmijai vēl joprojām nav noteikts skaidri zināms beigu datums – daži eksperti paredz tās apturēšanu līdz ar vakcīnas izstrādi, savukārt citi prognozē otro vilni un atkārtotus uzliesmojumus. Neatkarīgi no tā katru gadu ir arī gripas epidēmija, aukstuma periods, kad prātīgāk būtu palikt mājās – un tagad mēs zinām, ka tas ir iespējams, jo mums ir visi nepieciešamie rīki un prasmes to izdarīt.
Tāpat daudzi uzņēmumi šajā ārkārtas stāvokļa periodā novērtēja to, ka darbs turpinās arī tad, ja birojs ir slēgts, un reizēm pat produktīvāk nekā pirms tam, tādēļ daļa uzņēmumu nākotnē atteiksies no kopīgām biroju telpām, savukārt citi piedāvās papildu iespējas darbiniekiem strādāt no mājām.
Vebināru vadīja Kārlis Bergmanis, ESET Latvija tehnoloģiju konsultants. "Izķert vīrusus ir tikai maza daļa no kiberdrošības – daudz būtiskāk ir aizsargāt savu digitālo pasauli un identitāti, taču, lai to izdarītu, katram no mums ir jābūt zinošam par šiem apdraudējumiem un krāpnieku metodēm. Tādēļ es uzskatu, ka pirmais drošības līmenis esam mēs paši, mūsu ieradumi un uzvedība internetā."
Pa pusei pa jokam Kārlis par darbu kiberdrošībā saka: "Nav svarīgi, cik tu esi drošs vai bailīgs internetā, kad sāc strādāt kiberdrošības nozarē – agri vai vēlu tu paskatīsies uz pats savu digitālo vidi un sāksi to pārbūvēt, ieviešot jaunus drošības līmeņus. Iedziļinoties šajā nozarē, brīžiem var kļūt bail – ir iespējams uzlauzt SIM kartes, rūterus, mājaslapas; uzbrucēji šķietami bez nekādas piepūles var paralizēt kāda uzņēmuma lapu vai aizšifrēt veselu datoru tīklu, vai pat iekļūst valsts elektroapgādes tīklā un ar pogas spiedienu izslēgt veselas valsts strāvu. Patiesībā nav tik traki – lai arī šie draudi tiešām ir visapkārt un tie ir īsti, labā un sliktā ziņa ir tā, ka katra lielāka uzbrukuma pamatā ir cilvēks – kāda neuzmanības kļūda, kāds caurums un viss, ar to pietiek. Labā puse ir tā, ka, līdz ar to, pietiek arī kļūt nedaudz, nedaudz gudrākiem, lai samazinātu šos riskus vairākkārtīgi."
Pirmais punkts, kas jāpatur prātā, ir tas, ka mēs visi izmantojam digitālo pasauli visos savas dzīves aspektos, un, bieži vien mums pat nav pilna pārskata par to, cik plaši un daudz. Vai mēs zinām, cik dažādu darba sistēmu, paroļu un piekļuvju mums ir? Vai varam uzskaitīt, cik dažādos internetveikalos un izklaides lapās esam reģistrējušies?
Sociālā inženierija ir nenovērtēts uzbrucēju instruments – bieži vien ir daudz vienkāršāk izvilināt informāciju ar pārliecinošu telefona zvanu pēc labi izstrādāta scenārija, nekā iekļūt datorā un šo pašu paroli uzlauzt tur. Mēs esam lasījuši ziņās par krāpniekiem, kas izvilina naudu, stāstot par radiniekiem, kas ir iekļuvuši avārijās un kam jāsamaksā, lai izvairītos no tiesu darbiem – tas ir labs sociālās inženierijas piemērs. Šogad, sākoties ārkārtas stāvoklim, aktivizējās krāpnieki, kas uzdevās par uzņēmuma atbalsta darbiniekiem un tādējādi ieguva piekļuvi datoriem, izmantojot tikai telefonu. Kā izvairīties pret šādiem uzbrukumiem? Ar zināšanām.
Otrais punkts mūsu aizsardzībā ir tas, ka katrs no mums ir atbildīgs par savu drošību un mēs vairs nevaram paļauties uz to, ka vai nu mūsu uzņēmuma speciālists parūpēsies par visu, vai skolas informātikas skolotājs visu noregulēs tā, lai būtu droši. Mums katram ir jāzina, kādi ir iespējamie draudi, un jāveido savs mājas tīkls tā, lai tas būtu drošs. Līdzīgi, kā mēs neceram, ka skola pastāstīs mūsu bērniem, kā iet pa ielu un kā skatīties uz luksoforiem, tāpat arī digitālā vide ir gan vecāku, gan skolotāju, gan darba devēju kopīgā tēma.
Pēdējais – trešais – būtiskais punkts – jaunās tehnoloģijas vienmēr ir nesušas un radījušas jaunas problēmas, taču mēs vienmēr esam atraduši to risinājumus. Arī šajā ziņā, ir ļoti daudz veidu, kā risināt digitālās pasaules problēmas, izmantojot digitālos risinājumus.
"Vislabākais piemērs ir tā pati ielu satiksme – ja mēs salīdzinām to, kāda ir intensitāte tagad, vedot bērnus varbūt uz pirmo klasi, un kāda tā bija tad, kad mūs pašus veda uz pirmo klasi, un kāda tad, kad veda mūsu vecākus, ātruma un mašīnu skaita izmaiņas ir kolosālas. Tieši tāpat mēs varam skatīties arī uz digitālo pasauli."
Vebināra beigās noritēja konkurss ar iespēju iegūt balvas. Mācīšanās ar spēlēm ir sevi pierādījusi kā efektīvu metodi, tādēļ arī šajā gadījumā pēc prezentācijas bija iespēja pārbaudīt sevi un pierādīt savu zināšanu līmeni.