Foto: Publicitātes foto
Kā ir dzīvot neziņā par rītdienu un to, cik svarīgs ir finansiālais buferis neparedzētām situācijām, mums visiem parādīja pērnais gads, kad pandēmija pārsteidza nesagatavotus. Skatoties līdzībās – lai kāda arī būs mūsu nenoteiktā nākotne, pensija būs vajadzīga ikvienam, un tā nenāks kā pārsteigums. Tāpēc, lai pensija būtu, par to jādomā jau šodien.

Kādas ir ikviena iespējas ar šī brīža rīcību ietekmēt savu nākotni, tostarp pensijas apmēru? Īsā atbilde ir – lielas! Jau sākot ar to, ka mēs katras varam izvēlēties, kam uzticēt un kādā veidā ieguldīt pensiju 2. līmenī novirzīto naudu, kas nav maza. Ik mēnesi tie ir 6% no bruto algas, kas automātiski tiek ieskaitīta izvēlētajā pensiju plānā.

Ja pats neesi izvēlējies, kas pārvaldīs tavu pensijas 2. līmeņa naudu, tas nenozīmē, ka tu nekrāj. Šādā gadījumā pēc automātiska principa tavs uzkrājums tiek nodots kādam no pensiju pārvaldītājiem, kurš to automātiski ieguldīs konservatīvajā pensiju plānā, lai tavā vietā neuzņemtos lieku risku. Tas nozīmē – ja pats nepieņem lēmumu, tev ir mazākas pensijas peļņas iespējas. Ja līdz pensijai tev ir vairāk nekā 10 gadi, tad šādā veidā tu pazaudē savu naudu jeb iespējas likt naudai pelnīt.

Kā pandēmija ir ietekmējusi mūsu pensijas uzkrājumus un kādas mācības esam vai neesam guvuši attiecībā uz ilgtermiņa finanšu plānošanu? Kas jādara, lai veicinātu lielāku savas nākotnes pensijas apmēru? Un vai uzkrājums pensijai ir pielīdzināms kāpienam Everestā? Skaties "Swedbank" diskusiju "Kam būs un kam nebūs pensija" 27. janvārī pulksten 15.00.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!