Diskusijas rezumē: Latvijas ārpolitikā ir jāattīsta 'četrkāršās spirāles' pieeja
Foto: Publicitātes attēls

04.04.2022., Rīga. Lai pārrunātu Latvijas prioritātes sadarbībai ar ES Dienvidu kaimiņvalstīm, Latvijas gatavību strādāt šajā reģionā un pieejamos resursus, kā arī saprastu, kāda rīcība Latvijā būtu nepieciešama, it īpaši nevalstiskajām organizācijām, kas strādā ar bēgļiem, integrācijas jautājumiem un starpkultūru izglītību, šā gada 30.martā tika rīkota diskusija. To organizēja Sieviešu sadarbības tīkls, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Arābu kultūras centrs. Pasākumu atbalstīja Annas Lindes fonds.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Diskusijas dalībnieki: Hosams Abu Meri, Ministru prezidenta padomnieks sabiedrības integrācijas jautājumos; Libānas Republikas Goda konsuls Latvijā, Arābu kultūras centra vadītājs; ārsts un politiķis; Aigars Rostovskis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents; Biznesa augstskolas "Turība" Attīstības padomes priekšsēdētājs; Prof. Jānis Priede, Latvijas universitātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs; Inete Ielīte, Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja; Annas Lindes fonda Latvijas tīkla koordinatore

Viena no diskusijas dalībniecēm - Sintija Broka, Latvijas ārpolitikas institūta pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes vieslektore apkopoja galvenos secinājumus un rekomendācijas pie kurām diskusijas laikā nonāca tās dalībnieki.

Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģions ir gan izaicinājumu pilns un Latvijai ģeogrāfiski tāls, gan arī kulturāli bagāts, atvērs un ārkārtīgi plaša potenciāla pils. Šī reģiona dažādība, tā sadarbības partneru pulkam liek būs modram un sadarbību veidot radošā garā. Reģions apvieno virkni savstarpēji dažādu valstu, kas katra pati par sevi prasa atšķirīgas un izglītotas pieejas izvēli. Šobrīd Latvija reģionā tiek pārstāvēta ar vēstniecībām Ēģiptē, Izraēlā un Apvietotajos Arābu Emirātos (AAE), kā arī ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecību AAE un sabiedrisko pārstāvju tīklu Ēģiptē.

Latvijas kā mazas valsts ārpolitiskās prioritātes ir skaidras, it īpaši ņemot vērā pēdējos ģeopolitiskos satricinājumus, kas saistāmi ar karu Ukrainā. Mūsu primārās ārpolitiskās intereses saistās ar spēcīgu Ziemeļatlantijas līguma organizāciju – NATO un spēcīgām transatlantiskajām saitēm kā arī ar spēcīgu Latviju vienotā Eiropas Savienībā. Šīs ir prioritātes, no kurām attīstās arī tālāki ārpolitiskie vektori. Tostarp arī Latvijas intereses un ciešāks atbalsts sadarbībai ar Dienvidu kaimiņiem Vidusjūras austrumu un dienvidu piekrastē, tādējādi rūpējoties par stabilitāti Eiropas kaimiņu reģionā un veicinot uzticību kopējām vērtībām – demokrātijai, cilvēktiesībām, tiesiskumam, labai pārvaldībai, tirgus ekonomikai, dzimuma līdztiesībai un sievietes drošībai sabiedrībā, kā arī ilgtspējīgai attīstībai.

Papildus politiskajām interesēm klātesoša ir arī ārējās ekonomiskās politikas veicināšana un spēcināšana reģionā. Diskusijas dalībnieki atzīst, ka spēcīgas ekonomiskās un uzņēmējdarbības attiecības var veidot uz spēcīga politiskā pamata, ko diemžēl, nereti kavē valsts pārvaldes ierēdnieciskā pieeja procesu attīstībā. Šobrīd Latvijas ārējā politikā nepastāv vienotas pieejas reģionam. Mūsu politiskā sadarbība, kas reģiona kontekstā ir uz notikumiem reflektējoša nevis proaktīva, noved pie situācijas kurā starp nozarēm nepastāv vienota valsts tēla izpratne - vienots starptautiskais valsts mārketings ar ko Latvija konkurē starptautiskajā sistēmā.

Pēc ekspertu domām ir ārkārtīgi svarīgi, ka reģiona pieejas veidošanā valsts veidotu sinerģiju starp uzņēmējiem un industrijām, akadēmisko sektoru un pilsonisko sabiedrību, tādējādi ļaujot veidot radošas attiecības gan savstarpēji, gan uz āru. Diplomātija ir jāpielāgo atbilstoši laikmetam, kurā arvien lielāku lomu spēlē gan vienotas publiskās diplomātijas aktivitātes, gan paaugstinās tīklojuma diplomātijas nozīme. Stratēģiska un mērķtiecīga tīklojumu veidošana un vadīšana ir diplomātiskās ietekmes palielināšanas svira un atslēga uz sekmīgu valsts interešu aizstāvību.

Galvenās rekomendācijas:

  • Turpināt aktīvi atbalstīt ES reģionālās iniciatīvas;
  • Vienotas ārpolitiskās pieejas reģionam izstrāde (sadarbībā ar dažādiem sektoriem), definējot īstermiņa un ilgtermiņa mērķus;
  • Visu ieinteresēto pušu - pilsoniskās sabiedrības organizāciju, zinātnisko un izglītības iestāžu, pašvaldību, uzņēmēju, - iesaiste politiku plānošanā un ieviešanā;
  • Radošas, atvērtas un uzņēmējdarbību atbalstošas diplomātijas nepieciešamība;
  • Tīklojuma diplomātijas praktizēšana, maksimāli iesaistot diasporas profesionāļu potenciālu;
  • Darbs pie vienota starptautiskā mārketinga stratēģijas izstrādes, kas vitāli nozīmīgs arī Latvijas kandidatūras procesā uz ANO Drošības Padomes nepastāvīgās dalībvalsts statusu;
  • Iekšējās likumdošanas sakārtošana, kas palīdzētu veicināt izglītības, kā importu, tā arī eksportu;
  • Izglītība ir atslēgas elements vairākos virzienos - Latvijas sabiedrības un valsts pārvaldes izglītošana par reģiona sniegtajām iespējām un kulturālo dažādību, kā arī sava tēla veidošana reģionā;
  • Stabila ANO konvenciju bērnu, sieviešu, cilvēku ar invaliditāti un citu ieviešanas aizstāvība;
  • Eiropas Savienības un Latvijas politiku bērnu, jaunatnes, dzimumu līdztiesības un ilgtspējīgas attīstības, klimata pārmaiņu novēršanas jomā prioritizēšana sadarbības projektos.

Par Sieviešu sadarbības tīklu

Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls (saīsināti Sieviešu sadarbības tīkls) ir dibināts 2003. gada ar mērķi nodrošināt koordinētu līdzdalību sieviešu tiesību un interešu aizstāvībai, kā arī kopīgas politikas izstrādei nacionālajā un Eiropas Savienības institūciju līmenī. Organizācija ir Eiropas Sieviešu lobija dalīborganizācija un veic Latvijas nacionālās koordinācijas funkciju. Kā biedrība LSOST reģistrēta 2008. gadā. Tajā darbojas 42 organizācijas, kas apvieno 110 organizācijas un vairāk nekā 7 tkst. biedru – fiziskas personas. 2015.gadā LSOST ieguva sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Sieviešu sadarbības tīkla darbu sieviešu interešu aizstāvībā atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina projekta "Sieviešu iesaiste savu interešu aizstāvībā" ietvaros.

Informāciju sagatavoja: Rasa Saliņa, Sieviešu sadarbības tīkla padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos, tālr. 29145314, e-pasts: rasa.salina@gmail.com

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form