Atkritumu apsaimniekotāji redz – bioloģiski noārdāmie atkritumi veido gandrīz 40% no kopējās masas sadzīves atkritumu konteinerā. Šīs atkritumu masas pārcelšana uz BIO konteineru ļauj ikvienam būtiski samazināt izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu. Tomēr ar BIO šķirošanu Latvijas iedzīvotājiem nebūt neveicas raiti.
Pētījums[1] par iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumiem rāda, ka Rīgā bioloģiskos noārdāmos atkritumus šķiro vien 9% iedzīvotāju. Katrs otrais (50%) iedzīvotāju atzīst – joprojām nešķiro nevienu konkrētu atkritumu grupu –, ka šķirošanas paradumi ir mainīgi un epizodiski. Kritisks aspekts bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas veicināšanai ir nepietiekami pieejama infrastruktūra. Lai to radītu, nepieciešama gan valsts, gan pašvaldības, gan arī privātā sektora un iedzīvotāju līdzdarbība un ieguldījums.
Kas nepieciešams, lai varētu īstenot efektīvu bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanas sistēmas ieviešanu? Skaties vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" rosināto diskusiju 17. februārī pulksten 11.00 un, iesūtot jautājumus uz e-pastu medijiem@cleanr.lv, kļūsti par aktīvu tās dalībnieku!
Diskusijā piedalīsies:
- Alda Ozola, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos;
- Mairita Lūse, Rīgas domes deputāte, Mājokļu un vides komitejas atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja;
- Guntars Levics, vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" valdes loceklis;
- Imants Stirāns, "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs;
- Ronalds Neimanis, "Rīgas namu pārvaldnieks" valdes priekšsēdētājs.
[1]"Clean R" pētījumu par atkritumu šķirošanu 2020. gada decembrī īstenojis pētījuma centrs "SKDS", aptaujājot 1008 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem Rīgā.