Kā BIO atkritumus pārvērst dārznieku 'melnajā zeltā'?. Ieraksts.
Foto: Publicitātes attēls

Bioloģiski noārdāmi jeb BIO atkritumi joprojām veido aptuveni 40% no nešķiroto sadzīves atkritumu konteinera sastāva. Tos kopā ar sadzīves atkritumiem aizved apglabāšanai poligonā, kas ne vien ir dārgāk, bet arī turpina audzēt atkritumu kalnu, strauji tuvinot brīdi, kad būs sasniegta poligonu kapacitātes robeža un nāksies meklēt vietu jaunam poligonam un atkritumu kalnam.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šķirotus BIO atkritumus var pārstrādāt vērtīgos materiālos: biogāzē, ko izmanto siltuma un elektrības ražošanai, un kompostā. Atkritumu kompostēšana dārzā ir ne vien ekoloģiski pareizākais un lētākais BIO atkritumu apsaimniekošanas veids, bet arī iecienītākais cilvēkiem, kuri šķiro BIO atkritumus savās mājās, liecina SKDS pētījums[1]. Turklāt kompostu, kas ir vērtīga papildu barība augiem, ikviens var iegūt ne tikai dārzā, bet arī mājā un pat dzīvoklī. Tas nerada papildu netīrību, smakas vai milzu neērtības, kā nereti cilvēki iedomājas.

Mītu ir daudz, tādēļ vides pakalpojumu uzņēmums "Clean R" organizēja pieredzes apmaiņas diskusiju "Kā BIO atkritumus pārvērst dārznieku "melnajā zeltā"?". Tās fokusā bija dažādie veidi un pieredzes, kā no BIO atkritumiem iegūt augstvērtīgu kompostu. BIO atkritumu trūdēšanas procesā ir iesaistīti gan mikroorganismi, baktērijas un sēnītes, gan kāpuri, sliekas un citi bezmugurkaulnieki. Iespējas kompostēt ir plašas, ­un palīginstrumentu kompostēšanai arī netrūkst.

Diskusijā ar savu pieredzi dalījās vides pārvaldības inženiere, biedrības "Zero Waste Latvija" dalībniece Zane Gailīte, Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Artūrs Jansons un žurnāliste, bioloģijas studente Eva Johansone, kura ir uzņēmusies to vadīt.

"Daudzi nojauš, kas ir komposts un par ko tādu ir dzirdējuši, taču tas joprojām asociējas ar laukiem un dārzkopības vagām. Sporta pils dārzu projektā vēlamies aktualizēt jautājumu par komposta izcilajām īpašībām dārzkopībām un saprotamā veidā runāt par to, kā kompostēšana tāpat kā dārzkopība ir iespējama ikvienam pilsētas centra iedzīvotājam," stāsta Sporta pils dārzu autore Renāte Prancāne. Sporta pils dārzi šobrīd aktīvi gatavojas pirmajai dārzkopības sezonai un sadarbībā ar vides pakalpojumu uzņēmumu "Clean R" teritorijā un projekta ietvaros jau ir uzsākuši atkritumu šķirošanu un vides izglītības programmu. Daļa no programmas ir arī gaidāmā pieredzes apmaiņa, kad ikvienam būs iespējams uzzināt par labākajiem komposta veidošanas piemēriem un pieredzēm un uzdot jautājumus.




[1] "Clean R" pētījumu par atkritumu šķirošanu 2020. gada decembrī īstenojis pētījuma centrs "SKDS", intervējot 1008 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam