Lai skaidrotu, kā līdzīgās un vienlaikus atšķirīgās NATO un Eiropas Ekonomikas zonas valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija un Norvēģija – īsteno kritiskās infrastruktūras aizsardzību un komunikāciju par to, Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar Norvēģijas, Lietuvas un Igaunijas pētniekiem ir nācis klajā ar jaunu grāmatu "Kritiskā infrastruktūra Baltijas valstīs un Norvēģijā: aizsardzības un komunikācijas stratēģijas un prakses". Ikviens interesents tiek aicināts piedalīties grāmatas prezentācijas pasākumā tiešsaistē portālā Delfi.lv, Latvijas Ārpolitikas institūta mājas lapā vai Institūta Facebook kontā 9. decembrī plkst. 14.00.
Galvenie publikācijas secinājumi – četru valstu kritiskās infrastruktūras aizsardzības sistēmas ir līdzīgas, tomēr to akcenti ievērojami atšķiras. Kamēr visaptverošāka un uz pakalpojumu nodrošināšanu vērsta pieeja ir vairāk raksturīga Norvēģijai un Igaunijai, Latvijas un Lietuvas sistēmu pamatā ir konkrētāku fizisko un informācijas tehnoloģiju objektu aizsardzība. Arī institucionālās pārvaldības un sistēmu caurskatāmības līmeņi atšķiras. Baltijas valstīs, jo īpaši Latvijā un Lietuvā, kritiskās infrastruktūras aizsardzība ir pakļauta lielākai slepenībai. Šādā kontekstā kritiskās infrastruktūras aizsardzības komunikācija ir apgrūtinātāka. Līdz ar to, par spīti grāmatā iztirzātajai sabiedrības interesei, informācija līdz sabiedrībai nenonāk pietiekamā apmērā un arī pašas sistēmas nav pienācīgi caurskatāmas. Tāpat pētījums iezīmē, ka kritiskās infrastruktūras aizsardzības sistēmu caurskatāmība un institūciju atvērtība ir saistīta arī ar plašākām sabiedrības uzticības tendencēm valsts institūcijām.
Ar publikācijas pilnu tekstu var iepazīties šeit. (angļu valodā)
Grāmata ir izstrādāta projekta "Norvēģijas-Baltijas pētījumu tīkls. Kritiskā infrastruktūra: institucionālā koordinācija un politikas prioritātes" ietvaros, ko finansē EEZ un Norvēģijas granti.