Nacionālās drošības risku gadījumā maize būs tikpat svarīga kā telefonsakari
Foto: Publicitātes foto

Lauksaimniecības nozares kopējais pienesums ekonomikai pērn bija 3,43 miljardi eiro, un katram eiro ražošanas procesā nozare radīja papildu pievienoto vērtību 0,54 eiro apmērā, prezentējot domnīcas "Certus" pētījumu "No augsnes uz izaugsmi: Latvijas lauksaimniecības nozares analīze" uzsvēra viens no pētījuma autoriem, domnīcas valdes priekšsēdētājs Daunis Auers.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Lauksaimniecības pienesums valstij ir tik nozīmīgs, ka nozare viennozīmīgi ir kļuvusi par stratēģiski nozīmīgu, diskusijā pēc pētījuma prezentācijas secināja politiķi un eksperti.

"Maize ir tikpat svarīga kā telefonsakari gadījumā, ja vienā brīdī mums jābūt gataviem kādiem sliktiem scenārijiem," diskusijā, ko organizēja Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi, norādīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis. Viņš piebilda, ka pēdējā pusgada laikā diskusijās par valsts drošību līdztekus infrastruktūras un kibernoziedzības tematikai pieminēta arī lauksaimniecības nozares nozīme. "Ir pilnīgi skaidrs, ka lauksaimniecība ir stratēģiskas nozīmes nozare," uzsvēra Kučinskis.

Inovācijas lauksaimniecībā rada strauju izaugsmi

Pēdējo 10 gadu laikā lauksaimniecības sektora pievienotā vērtība piedzīvojusi straujāku kāpumu nekā vidēji Eiropas Savienībā, un Latvija ir starp Eiropas valstīm ar lielāko produktivitātes kāpumu, kas skaidrojams ar to, ka mūsdienu Latvijas lauksaimniecība ir moderna un uz inovācijām vērsta.

Lauksaimniecības produkcijas eksporta apjoms pēdējo desmit gadu laikā monetārā izteiksmē ir palielinājies, 2020. gadā sasniedzot 1,5 miljardus eiro. Pieaudzis arī lauksaimniecības nozares eksporta īpatsvars kopējā preču eksportā, 2020. gadā sasniedzot 11,6%. Eksports tiek organizēts caur Latvijas ostām, kurās, samazinoties tranzīta kravu apjomam, labība un tās produkti pēdējo gadu laikā kļuvuši par nozīmīgu alternatīvu. Liepājas ostā 2020. gadā labība jau veidoja 44% no kopējā kravu apjoma.

Lauksaimniecība sekmē saistīto nozaru attīstību

Nozares tiešais pienesums valsts ekonomikai 2020.gadā bija 1,681 miljards eiro, bet netiešais pienesums – vēl 1,749 miljoni eiro. Lai labāk izprastu nozares netiešo pienesumu valsts ekonomikai, pētnieki veikuši arī gadījuma analīzi par jaukta tipa zemnieku saimniecību, kas gadā saražo produkciju 655 tūkst. eiro apmērā un nodarbina deviņus darbiniekus.

Ir daudz tādu uzņēmumu, kas apkalpo lauksaimniecības nozari, bet ko neredzam lauksaimniecības nozares statistikā, norādīja D. Auers, kā piemēru minot veterināros pakalpojumus – veterināro pakalpojumu uzņēmums, kas nodarbina 24 darbiniekus un kura gada apgrozījums sasniedz 2 miljonus eiro, pastāv pateicoties tam, ka Latvijā ir lauksaimniecības nozare.

Nozares nozīmi reģionos ilustrē tajā strādājošo darba samaksa. Piemēram, Zemgales reģionā lauksaimniecības nozarē strādājošo vidējā darba samaksa 2020. gadā bija augstāka nekā ekonomikā kopumā – bruto līmenī 1162 eiro jeb 120% no Zemgales vidējās darba samaksas.

Latvijas lauksaimnieki konkurē globālā tirgū

Arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar pētījumu apliecināja, ka skaitļi par lauksaimniecības nozares pienesumu valsts ekonomikai ir iespaidīgi. "Mēs šobrīd esam lielās krustcelēs, kā iesim tālāk. Mēs zinām, ka Eiropa paredzējusi būt klimatneitrāla 2050. gadā, bet mēs dzīvojam ļoti globālā tirdzniecības laikmetā. Jautājums, vai mūsu lauksaimnieki varēs konkurēt ar Baltkrievijas, Krievijas vai citu valstu lauksaimniekiem, ja nosacījumi nebūs skaidri. Ja Eiropa kļūs par klimatneitrālu 2050. gadā, Ķīna – 2060. gadā, bet Indija – 2070. gadā, vai mēs būsim konkurētspējīgi," jautāja Gerhards.

Nozares nozīmi banku sektorā uzsvēra "Swedbank" lauksaimniecības virziena vadītājs Rolands Zeltiņš: "Mēs redzam, ka lauksaimniecība kā nozare ir ļoti liela un ļoti būtiska, un tās loma pēdējo 15-20 gadu laikā tikai palielinās. Mēs esam gājuši roku rokā un arī uz priekšu iesim roku rokā."

Viņš atzīmēja, ka nākamajā desmitgadē iezīmējas daudz svarīgu jautājumu kontekstā ar Eiropas zaļo kursu, ilgtspēju un klimatneitralitāti. "Mēs visi runājam par konvencionālo lauksaimniecību, cik tā ir slikta pasaulē pēc ietekmes uz vidi, bet ir skaidrs, ka bez tās mēs pasauli nepabarosim. No dažādiem pētījumiem prātā palicis skaitlis, ka ar bioloģisko lauksaimniecību mēs pasaulē varam pabarot 2,5 miljardus iedzīvotāju. Droši vien, ka patiesība ir kaut kur pa vidu, bet ir skaidrs, ka visa lauksaimniecība pasaulē nebūs bioloģiska."

Precīzās tehnoloģijas – Latvijas ceļš uz zaļo kursu

"Ja mēs runājam par augu aizsardzības līdzekļu vai minerālmēslu lietošanu, tad tiem jābūt īstajā apjomā, vietā un fāzē, lai nestu augļus jeb efektivitāti, ražu novācot. Un tās ir lietas, kur daudzos gadījumos pietrūkst izpratnes un zināšanu. Mēs varētu būt vēl efektīvāki, saražot vēl vairāk un nopelnīt vēl vairāk no viena hektāra, nekā to esam darījuši līdz šim," savu viedokli pauda Zeltiņš.

"Swedbank" pārstāvim piekrita arī Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs. "Ir skaidrs, ka mums vajadzēs ražot vairāk. Tas lielais jautājums patiesībā ir, kā mēs varam saražot ievērojami vairāk, pēc iespējas mazāku kaitējumu nodarot videi un klimatam," sacīja Zelčs. Viņš uzsvēra, ka jau šobrīd zemnieki lielā mērā ir pārorientējušies uz videi draudzīgāko integrēto saimniekošanu un arvien vairāk lieto precīzās lauksaimniecības tehnoloģijas, kas būtiski samazina ietekmi uz vidi, samazina lietoto augu aizsardzības līdzekļu apjomu un ceļ nozares ražošanas efektivitāti. Tieši precīzo tehnoloģiju sniegtie ieguvumi apliecina, ka arī turpmāk būs nepieciešams veikt apjomīgas investīcijas zinātnē.

Pētījuma diskusijā žurnālists Ģirts Timrots diskutēja ar pētījuma autoriem Dauni Aueru un Edmundu Krastiņu, kā arī politiķiem un ekspertiem – zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Māri Kučinski, Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētāju Valteru Zelču, "Swedbank" lauksaimniecības virziena vadītāju Rolandu Zeltiņu, "Elagro Trade" valdes priekšsēdētāju Olavu Legzdiņu un "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētāju Kristapu Amsilu.

Domnīca "Certus" pētījumu "No augsnes uz izaugsmi: Latvijas lauksaimniecības nozares analīze" veikusi pēc Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi pasūtījuma.

Biedrība "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi" dibināta, lai veidotu dialogu ar sabiedrību, kliedētu dezinformāciju par nozari un atklāti runātu par moderno lauksaimniecību, kas vērsta uz ilgtspējīgu saimniekošanu. Biedrības mērķis ir publiskajā telpā izplatīt uz zinātniskiem pamatojumiem balstītu informāciju par lauksaimniecības nozari Latvijā un Eiropas Savienībā. Biedrība apvieno nozari kopīgai Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai, veicinot lauksaimniecību kā ilgtspējīgu un Latvijas ekonomikai stratēģiskas nozīmes nozari.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form