Norisināsies diskusija 'Vides piesārņošana un zvejas pārkāpumi: Nezināšana vai nesodāmības sajūta?'
Foto: Publicitātes foto

25. janvārī pulksten 13:00 "Delfi.lv" un "LSM.lv" norisināsies Valsts policijas rīkota diskusija “Vides piesārņošana un zvejas pārkāpumi: Nezināšana vai nesodāmības sajūta?”. Vides piesārņošana un zvejas pārkāpumi ir aktuāla problēma Latvijā, ko apstiprina lielais iedzīvotāju sūdzību, Valsts policijas pieņemto administratīvo pārkāpumu lēmumu skaits un Valsts vides dienesta atklāto pārkāpumu skaits. Smags kaitējums vai būtisks risks apkārtējiem ir krimināli sodāms noziegums. Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) 2022. gadā vides noziegumu izmeklēšanu ir izvirzījusi par prioritāti. Lai sekmīgi īstenotu noziegumu izmeklēšanu un vainīgo saukšanu pie atbildības, kopš 2019. gada ir attīstīta cieša sadarbība starp ENAP, Valsts vides dienestu un Latvijas Republikas Prokuratūru, lai veidotu jaunu pieeju izmeklēšanas un tiesvedības praksē. Diskusijas dalībnieki informēs par privātpersonu un juridisko personu vides pārkāpumu tendencēm, lielākajiem pārkāpumiem un to ietekmi uz veselību. Tāpat eksperti sniegs skaidrojumu par fizisku un juridisku personu darbībām, ko iedzīvotāji, iespējams, pat neuzskata par vides noziegumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts vides dienesta statistika uzrāda, ka 2021. gadā visvairāk iedzīvotāji sūdzējās par gaisa piesārņojumu. Lai gan šī tendence ir visvairāk jūtama vasaras sezonā, arī apkures sezonas laikā tā saglabājas augsta. Pārsvarā tie ir gadījumi, kad tiek izteiktas sūdzības par smakām no rūpnieciskās darbības vai lauksaimniecības zemju mēslošanas. Pateicoties iedzīvotāju aktīvajai ziņošanai, administratīvie pārkāpumi pagājušajā gadā visvairāk tika konstatēti atkritumu jomā – tie veido 37% no visiem vides pārkāpumiem. Piesārņojums, piemēram, pretlikumīga neattīrītu notekūdeņu novadīšana veido pat 30%, bet zvejas pārkāpumi – 28%.

Fiziskām personām visvairāk vides noziegumu sodi tika piemēroti par makšķerēšanu – 642 personām. Tomēr eksperti norāda, ka gan fizisku, gan juridisku personu gadījumos vides noziegumu sodu daudzums saglabājies vienlīdz augstā līmenī. Arvien pieaug aktualitāte saistībā ar pārkāpumiem atkritumu un notekūdeņu jomā.

Lai vides noziegumu skaits mazinātos, ir nepieciešams veicināt iedzīvotāju un atbildīgo iestāžu sadarbību. Diskusija aizsāks preventīvu darbu, lai iedzīvotāju neziņa par likumpārkāpumu nebūtu iemesls kaitniecīgai rīcībai pret vidi, kā arī savu un apkārtējo veselību.

Diskusijas dalībnieki:

  • Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) 2.nodaļas priekšnieks Vitālijs Polovinskis
  • Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga
  • Daudznozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Antra Sprudzāne
  • Vides pārvaldības pakalpojumu sniedzēja SIA "VentEko" valdes locekle Arta Bažovska
  • RSU Aroda un vides medicīnas katedras Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš


Tiešraide tiks pārraidīta arī Valsts policijas "Facebook" lapā šeit: links

Diskusija tiek īstenota ekonomisko noziegumu prevencijas un apkarošanas profesionālajai pilnveidei izstrādāta projekta "Ekonomiskie noziegumi: Inovatīvie risinājumi 2021.-2024. gadam" ietvaros. Projekta pilnais nosaukums: "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda programma "Starptautiskā policijas sadarbība un noziedzības apkarošana" projekts Nr.EEZ/VP/2020/1 "Atbalsts Valsts policijai ekonomisko noziegumu izmeklēšanas paātrināšanai un kvalitātes uzlabošanai Latvijā"".


Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form