Foto: Privātais arhīvs

Pateicoties iespējai lēti turp aizlidot, Malta pēdējā laikā ir kļuvusi par visai iecienītu galamērķi ceļotājiem no Latvijas. Arī es ar tēti pērn novembrī devos apskatīt nelielo salu valsti Vidusjūrā. Jāteic, brauciens noteikti nelika vilties, jo redzēt un darīt tur bija ko. Turklāt gan gaisa, gan ūdens temperatūra novembra vidū bija pietiekami augsta, lai baudītu peldi dzidri zilajā ūdenī.

Jā, Malta ir neliela valsts, bet tā noteikti nav garlaicīga un vienmuļa. Tur būs ko apskatīt gan vēsturisku ēku, gan izklaižu cienītājiem, gan laiskiem tūristiem, gan aktīvākas atpūtas mīļotājiem. Tā kā valsts atrodas uz vairākām salām, lai apskatītu daļu no tās brīnumiem, būs nepieciešams izmantot ūdens transportu. Pārvietoties iespējams gan ar prāmi, ko izmanto vietējie, gan doties tūrisma firmu organizētos kruīzos, kuru tur nudien netrūkst, – aizbraukt iespējams gan uz Gozo salu, gan nelielo Komino salu, gan apbraukt apkārt visai Maltai, apskatot dabas brīnumus un cilvēka radītās pilsētas ar milzu katedrālēm (to Maltā nudien netrūkst) no ūdens.

Plānojot ceļojumu uz Maltu, droši var rezervēt naktsmājas tikai vienā vietā. Sala ir neliela, un vienas dienas laikā ir iespējams nokļūt pat uz vistālāko tās galu un atpakaļ. Mēs palikām Budžibā – pilsētā, kas atrodas uz pussalas Svētā Pāvila līča krastā. Ar izvēli bijām apmierināti, jo, dodoties apskatīt citas vietas, izkļūšana no pilsētas neprasīja daudz laika un līdz jūrai mums bija jāiet tikai piecas minūtes.

Slinko tūristu izklaide – kruīzs uz Zilo lagūnu un Gozo salu

Foto: Privātais arhīvs

Ar tēti Maltā sabijām nedēļu, un saulaino (patiesībā – ne vienmēr saulaino) zemi iepazinām ļoti dažādos veidos. Vienā no pirmajām mūsu ceļojuma dienām uzvedāmies kā īsteni slinkie tūristi, par kuru izdarībām daudzi rauc pieri, un devāmies tieši tūristiem organizētā izbraucienā – kruīzā uz Gozo, kā arī Komino salu, kur bija iekļauti bezmaksas dzērieni un ekskursija pa Gozo salu divstāvīgā tūristu autobusā. Brauciens izmaksāja nedaudz vairāk par 20 eiro vienai personai. Biļešu tirgotājas mums stāstīja, ka parasti tas maksājot 40 eiro. Tā kā braucienā nedevāmies sezonas karstumā, iespējams, patiešām maksājām mazāk.

Tā kā ceļojumos komforts man nav prioritāte un tūristiem paredzētās tūres parasti neizmantoju, man tas bija īsts piedzīvojums, ko jau iepriekš biju vēlējusies izbaudīt. Piedāvātais alus un vīns negaršoja visai labi, bet tas nebūt netraucēja, jo es tāpat jau biju iecerējusi apreibt no dabas krāšņuma un cilvēku radītajiem brīnumiem, nevis alkohola. Dzidri zilais ūdens, klintis, glītie skati un idilliskā Gozo osta patiešām bija daudz baudāmākas lietas nekā kuģītī piedāvātie dzērieni.

Foto: Privātais arhīvs
Uz kuģīša Budžibas piestātnē uzkāpām pulksten 11 vai 12. Diena bija saulaina, silta un brauciens – patīkams. Pa ceļam uz Gozo skatam pavērās klinšainā Maltas un Komino piekraste, bet, tuvojoties salai, – idilliska osta, kas atgādināja pastkarti no siltām un saulainām zemēm. Pa ceļam uz kuģīša skaļruņos varēja dzirdēt stāstus par salu vēsturi un apskates objektiem. Ierodoties Gozo, mums bija jāpārsēžas divstāvīgos autobusos – nedaudz pasteidzāmies, lai ieņemtu labākās vietas. Mums bija sagatavota neliela ekskursija audiogida pavadībā un viena stunda brīvā laika, ko veltījām, lai apskatītu salas lepnumu – iespaidīgo katedrāli. Jāteic, ka uz salas pavadītais laiks bija krietni par īsu, lai to kārtīgi apskatītu un iepazītos ar apskates objektiem.
Foto: Privātais arhīvs

Pēc Gozo apskates devāmies uz Komino, lai aplūkotu Zilo lagūnu, par ko iepriekš biju lasījusi atzinības un apbrīnas pilnus aprakstus. Arī tā nelika vilties. Uz kuģīša noīrējām snorkelēšanas aprīkojumu, ko gan neizmantojām. Ūdens bija sāļš un ļoti silts. Bija patīkami peldēties, apzinoties, ka Latvijā novembra vidū ir auksts un drūms laiks. Atpūtniekiem gan jāņem vērā, ka Zilā lagūna ir akmeņaina, ar basām kājām brist ūdenī nav patīkami. Tāpat tur nav pārģērbšanās kabīņu, tāpēc ir nepieciešamas prasmes ievīstīties dvielī un pārģērbties tā, lai nevēlamām acīm nebūtu redzams nekas, ko nevēlies parādīt.

Foto: Privātais arhīvs
Nopeldējušies un nedaudz pastaigājuši pa piekrasti, gājām uz kuģīti, lai dotos atpakaļ uz Budžibu. Dienas laikā bijām paspējuši nogurt un gūt ļoti daudz iespaidu, bet mājupceļš sagādāja vēl jaunas sajūtas – saulriets, tuvojoties salas krastam, bija patiešām brīnišķīgs. Ieradāmies piestātnē ap pulksten 18, kas nozīmēja – jau ir satumsis. Devāmies uz viesnīcu nolikt mantas un pārģērbties, bet pēcāk paēst vakariņas kādā kafejnīcā un pastaigāt pa naksnīgo pilsētas promenādi.
Foto: Privātais arhīvs

Brīnišķa daba pārgājienu cienītājiem un riteņbraucējiem

Foto: Privātais arhīvs
Malta būs lielisks galamērķis arī aktīvās atpūtas cienītājiem, jo tajā ir iespējams atrast vai pašiem izplānot gan interesantus velomaršrutus, gan pārgājienu takas. Mūsu ceļojumā lielāko daļu laika pavadījām tieši šādā veidā. Pirmajā dienā devāmies apskatīt vēstures mantojumu Ksemksijā (Xemxija). Taka, kas ļauj iepazīt pirmo Maltas iedzīvotāju dzīvesveidu un nodarbošanos, nav īpaši gara un sarežģīta. Tā noteikti būs piemērota arī nepieredzējušiem staigātājiem.
Foto: Privātais arhīvs

Viens no iespaidīgākajiem piedzīvojumiem bija pārgājiens Maltas ziemeļaustrumu daļā, kura laikā apskatījām arī vienu no tūristu iecienītākajām apskates vietām – Svētā Pētera baseinu. Tur arī nopeldējāmies. No visām vietām, kur šī brauciena laikā man gadījās peldēt, šī man patika vislabāk. Jāteic gan, gan neprasmīgiem peldētājiem nevajadzētu mēģināt plunčāties šajā vietā, jo viļņi ir spēcīgi un ūdens dziļš. Iepriekš ceļojumu aprakstos biju noskaidrojusi, ka šo vietu ir iecienījuši pārgalvji, kas dabīgajā baseinā lec no tā augstākajām malām. Pašai gan to nenācās novērot, tāpat nemanīju arī, ka apkārtne būtu tik piemēslota, kā biju lasījusi. Tā kā par pārvietošanās veidu todien bijām izvēlējušies sabiedrisko transportu, ar kājām izstaigājām lielu daļu piekrastes, apskatot gan dabas veidojumus, gan nelielus ciematus, gan lauksaimniecības teritorijas, caur kurām vijas nelieli celiņi un takas.

Foto: Privātais arhīvs

Tā kā dienvidu piekraste ir mazāk apdzīvota, tā ir daudz klusāka. Uz turieni ieteicams doties ceļotājiem, kam patīk priecāties par dabas krāšņumu. Tur atrodas gan tūristu iecienītais objekts Zilā grota, gan majestātiskās Dingli klintis. Uz šīm vietām ērti var nokļūt ar sabiedrisko transportu. Ja esat nolēmuši apceļot Maltu, izmantojot sabiedrisko transportu, gatavojieties īstiem piedzīvojumiem, jo tas ne vienmēr kursē pēc saraksta un, līkumojot cauri šaurajām pilsētu ieliņām, rodas sajūta, ka grāmatu par pusaugu burvi Hariju Poteru autore Džoanna Roulinga ideju par Knakts autobusu smēlusies, sēžot tieši šajā transportlīdzeklī.

Foto: Privātais arhīvs

Pirms došanās ceļā lasīju vairākus ceļojumu aprakstus, kur bija minēts, ka Malta riteņbraucējiem ir ļoti nepiemērota vieta. Es gan tā gluži neapgalvotu, jo braukšana pa Rīgas ielām var būt piedzīvojumiem bagātāka un sarežģītāka. Tiesa, ne visos kalnos un pakalnos ir vienkārši uzmīties, bet, izmantojot velosipēdu, ir iespējams iepazīt vietas, ko citādi neapskatītu. Mēs izvēlējāmies nomāt velosipēdus Budžibas uzņēmumā "EcoBikes". Tur strādājošais puisis, kas Maltā ieradies no Slovākijas, sniedza vērtīgus padomus, kurus ņemt vērā, izvēloties ceļus. Tas ļāva mums nokļūt augstienē, no kuras paveras skats uz visu salu, kā arī mājupceļā ļauties braucienam lejā pa kalnu, kas šķita lielāks par to, kurā uzbraucām, dodoties uz salas dienvidu daļu.

Ja jums patīk ne tikai doties pārgājienos, bet arī peldēties, ieteiktu apmeklēt Zelta līci un no tā uz dienvidiem esošās idilliskās pludmales. Tur ūdens būs tikpat dzidrs un vilinošs kā Zilajā lagūnā, bet akmeņu vietā pludmali klās zeltainas smiltis. Krasts nav stāvs, un ūdens nelielajos līcīšos ir mierīgs, tāpēc šī vieta būs piemērota arī atpūtai ar bērniem un tiem, kas nav par sevi pārliecināti peldētāji.

Foto: Privātais arhīvs

Dodoties pārgājienā vai izbraucienā ar velosipēdu, silti iesaku rūpīgi izplānot veicamo ceļu, jo paļauties uz lietotnēm tālrunī nav tas prātīgākais lēmums. Lai arī internets darbojās, izvēloties mazākus celiņus, vairākkārt nācās apmaldīties vai nonākt strupceļā. Taisnības labad gan jāteic, ka mēs bieži izvēlējāmies nomaļus celiņus, bet novirzīšanās no pavirši izstrādātā plāna ļāva mums apskatīt daudz interesantu vietu, kas nav pielāgotas tūristu vajadzībām. Un vēl viena lieta, ko der ielāgot, – Maltā saule nespīd katru dienu, tāpēc, plānojot aktivitātes, sekojiet līdzi laika prognozei. Lietus laikā pārgājieni, kuru mērķis ir apskatīt neskartākus Maltas nostūrus, var neizdoties, jo takas pārtop par maziem strautiem un, pat lietum rimstoties, celiņi var būt slideni un nedroši. Šādās dienās labāk izvēlēties apskatīt pilsētas un pārvietoties ar auto vai sabiedrisko transportu.

Foto: Privātais arhīvs

Cilvēku roku radītie brīnumi vasarīgajā salu valstī

Foto: Privātais arhīvs
Malta būs lielisks galamērķis ne tikai dabas baudītājiem un saules mīlētājiem, bet arī vēstures mantojuma un cilvēku radītās dailes cienītājiem. Valstī ir daudz skaistu un patiesi iespaidīgu baznīcu, katedrāļu un kapelu. Dievnami bieži ir rotāti ar kupoliem, kas redzami jau no tālienes, savukārt lauku kapelas atrodas skaistās vietās. Piemēram, no nelielas kapelas, kas nosaukta lēdijas no Itrijas (Lady of Itria) vārdā un atrodas kalna galā, paveras pasakains skats uz visu salas ziemeļu daļu.

Gozo salā un Maltas dienvidos apmeklētājiem ir iespēja apskatīt ģentiešu tempļus. Jāteic gan, ka ieejas maksa tajos var būt visai augsta. Ja esat muzeju cienītājs, izdevīgāk iegādāties biļetes, kas sniedz iespēju apmeklēt dažādus muzejus, kapenes un vēsturiskās vietas. Tā var būt laba iespēja izbaudīt Maltu arī lietainos laikapstākļos, kad uzturēties zem klajas debess un gulšņāt pludmalē nešķiet prāta darbs.

Foto: Privātais arhīvs

Lai arī apzināti izvēlējāmies nedzīvot Maltas galvaspilsētā un ar šo lēmumu bijām ļoti apmierināti, Valeta ir ļoti skaista pilsēta, ko noteikti vērts apskatīt. To ieskauj iespaidīgi nocietinājumi, un arī pilsētā netrūkst apskates objektu. No Valetas uz netālu esošo Sliemu – moderno un dārgo dzīvojamo un biznesa rajonu – iespējams nokļūt ar prāmi, ko droši var izmantot autobusa vietā. Brauciena laikā vareno Valetu iespējams novērtēt arī no jūras puses.

Foto: Privātais arhīvs

Noteikti nedrīkst palaist garām iespēju apskatīt Maltas vecpilsētu Mdinu. Šķiet, tās varenā katedrāle ir redzama no teju ikviena Maltas nostūra. Tiesa, klātienē, kad kupols nav tik viegli saskatāms un pats esi vienā līmenī ar katedrāli (tā atrodas kalnā), ēka vairs nešķiet tik iespaidīga, bet vecpilsēta valdzina ar šaurajām ieliņām un brīnišķīgo skatu laukumu. Braucot ar sabiedrisko transportu, jāmeklē tāds, kas dodas uz Rabatu (galamērķa nosaukums "Rabat" vai "Ir-Rabat") un kartē jāmeklē Mdinas vārti. Glīta ir arī tuvumā esošā pilsētele, un netālu no vecpilsētas vārtiem pietur arī autobuss, kas kursē uz varenajām Dingli klintīm un Zilo grotu. Vienas dienas laikā iespējams bez liekas steigas apskatīt visus trīs objektus, ja ir vēlēšanās, tikai jārēķinās, ka autobuss kursē reti, turklāt mēs pieredzējām arī pamatīgu tā kavēšanos, citkārt arī ierašanos pirms laika.

Foto: Privātais arhīvs
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!