Doties uz tālāko ziemeļu punktu, kas atrodas Norvēģijā? Turklāt ar velosipēdu un vienai? Kāpēc ne? Mūziķe Alise Joste šovasar šo piedzīvojumu veica piecās nedēļās, nobraucot gandrīz 2800 kilometru. Viņa smej, ka šajā laikā apēdusi daudz smalkmaizīšu un lakricas un sapratusi, ka pasaule nav nemaz tik melna, kā to mēdz mālēt.
"Pirms četriem gadiem izdomāju, ka gribu iet garā pārgājienā, un aizgāju. Tas rezultējās ar noietiem diviem tūkstošiem kilometru, un tā bija mana pirmā saskarsme ar tādu tūrismu, kurā pats izlem, ko un kā darīsi, kur ēdīsi un nakšņosi, jo kompanjons nevelk tevi uz vienu vai otru pusi un tu vienkārši... esi," Alise stāsta. "Toreiz tā bija mana pirmā solo ceļotājas pieredze, dodoties uz nezināmu vietu un ar nezināmu beigu datumu. Kad pēc pārgājiena atgriezos mājās, pacēlums par piedzīvoto bija ļoti liels. Bija iespaidīgi ko tādu izdarīt. Uztvēru to kā vienu nodarbību manā lielajā dzīves skolā."
Drīz pēc ceļojuma uz dienvidiem – "Cabo de São Vicente" jeb Svētā Vincenta zemesragu Portugālē – pasauli skāra pandēmija, un plānus par nākamajiem ceļojumiem vajadzēja atlikt, taču, kā viņa saka, – ja reiz esi izgājis no komforta zonas un iepazinis pasauli, kurā pats esi savas dzīves noteicējs, tad atkal gribas tur atgriezties. Tādēļ radās ideja doties līdzīgā piedzīvojumā, tikai šoreiz – ar velosipēdu.
