Amsterdama ir pazīstama ne tikai kā velosipēdu galvaspilsēta, bet arī kā apreibināšanās citadele – tajā iespējams atklāti iegādāties un lietot marihuānu un dažādas citas tā dēvētās vieglās narkotiskās vielas. Kofīšopos (coffeshop) tirgo marihuānu, smartšopos (smartshop) haluciogēnās sēnes, peijotes kaktusus, salviju u.c.

Nīderlandieši ir zināmi kā toleranta tauta, kas kopš 16.gadsimta, kad tika padzīta spāņu inkvizīcija, neuzskata par krimiālnoziegumu rīcību, kurā nav upura. Kofīšopi ir unikāls Nīderlandes veidojums, kuriem tur ir daļēji legāls statuss, jo daudzas lietas, kas uz tiem attiecas, nav īsti sakārtotas. Piemēram, nav likuma, kurš atļautu liela daudzuma marihuānas ražošanu un pārdošanu, ik pa laikam parādās jauni noteikumi utt. Paši nīderlandieši uzskata, ka kofīšopu pastāvēšana ir pozitīva, jo tā, pirmkārt, nodala smago un vieglo narkotiku lietotājus, otrkārt - nav tik aktīva nelegāla narkotiku tirgus. Cilvēki, kas vēlas lietot šādas vielas, tās saņem kvalitatīvas, piedevām tās atklāti tirgojot zūd arī aizliegtā augļa burvība.

Amsterdamā ir apmēram 300 kofīšopu, visā Nīderlandē kopā aptuveni 1000. Kofīšopiem, tāpat kā jebkuram uzņēmuma, ir jāiegūst licence un jāmaksā nodokļi. Skaitļi rāda, ka Nīderlandē 105 no 403 municipalitātēm ir vismaz viens kofīšops. Ja vietējā pašvaldība nevēlas, tā var neizsniegt licenci kofīšopam.

Protams, lai tirgotu marihuānu ir jāievēro dažādi noteikumu - kofīšopi nedrīkst sevi reklamēt, pārdot smagās narkotikas, pārdot marihuānu un citas vielas personām, kas jaunākas par 18 gadiem, nedrīkst pārsniegt noteikto vielas daudzumu - vienai personai ne vairāk kā 5 gramus. Šobrīd kofīšopi nedrīkst tirgot alkoholu.

Arī man viens no mērķiem, dodoties uz Amsterdamu, bija ielūkoties kofīšopos un smartšopos. Tā kā tiem ir aizliegts sevi reklamēt, tad, protams, nekur nebija tādu uzrakstu kā, piemēram "vislabākā un lētākā zāle pie mums". Ir vienkārši jāskatās un jāmeklē uzraksts "coffeshop". Centrā kofīšopu reizem var pazīt pēc raksturīgā marihuānas aromāta, jo tieši tūristi bieži izvēlas smēķēt ārā pie galdiņa, tā viņiem ir īpaša ekstra, ko nevar baudīt savā zemē, savukārt nīderlandieši nopērk marihuānu un smēķē mājās, vai arī audzē paši (katram nīderlandietim personīgai lietošanai ir atļauts audzēt vairākus marihuānas krūmus).

Man bija interesanti redzēt, ka kofīšopi ir dažādi un nevienā netiek prasīts, lai apmeklētājs obligāti pīpētu. Gluži kā pie mums ir bāri ar dažādu interjeru un apmeklētajiem, tā Amsterdamā ir dažādi kofīšopi - tajos var pasūtīt ar dzērienus un uzkodas, reizēm pat ir vairāki ēdieni. Iespējams sēdēt un vienkārši vērot apmeklētājus, kas arī ir gluži kā parasti bāra apmeklētāji, vidēja vecumā ap 20 - 30 gadiem, gan sievietes, gan vīrieši, tikai atšķirībā no parasta bāra, šeit pārsvarā tiek pīpēts.

Gan marihuānas, gan uzkodu cena, protams, atšķiras, atkarībā no iestādes atrašanās vietas, tomēr vidēja marihuānas grama cena ir 12 eiro. Ir pieejams arī hašišs un tā dēvētās "space cake" un citi deserti ar marihuānu vai hašišu. Smartšopi, savukārt, veidoti kā veikali nevis kafejnīcas, parasti to pazīšanas zīme ir, piemēram, sēne uz izkārtnes. Haluciogēnajām vielām parasti ir norādīts stiprums, kā arī bieži pievienota instrukcija ar iedarbības veidu.

Latvijā nelegāli iespējams iegādāties kaut ko nezināmas izcelsmes, kas saucas "zāle", bet šajā gadījumā produkts ir ar nosaukumu, ir iespējams izvēlēties attiecīgo stiprumu utt. Var apmēram salīdzināt ar alkoholu - ja būtu aizliegts tirgot alkoholu, tad mēs pirktu kaut ko, kas tiktu dēvēts par krutku, būtu kādi trīs veidi un aptuveni zināma katra iedarbība. Tā nav, mums ir pilni alkohola plaukti un iespējas nopirkt gan stipru alkoholu, gan maigu kafijas liķieri, ko pa glāzītei iedzer pie kūkas.

Tomēr man daudz pārsteidzošāki likās kofīšopi nomalēs, kas bieži atgādina kaut ko vidēju starp lombardu un veļas pieņemšanas punktu - lete, aiz kuras stāv pārdevējs, saraksts ar pārdodamajām vielām - ieej, izvēlies pēc saraksta, nopērc, ej ārā, uz ielas paskaties, pasmaržo nebaidoties no aizturēšanas. Vienkārši un lietišķi, nekādas romantikas un aizliegtā augļa.

Protams, dodoties uz Amsterdamu bija zināms, ka marihuāna tur ir brīvi pieejama,  tomēr, zinot saasināto attieksmi pret marihuānu Latvijā gan no lietotājiem, gan no lietošanas apkarotāju puses, šāda situācija likās nereāla, un  nav viedokļa - labi vai slikti. Marihuāna pārvēršas par kaut ko ikdienišķu un, iespējams, rodas apjausma, ka tas nemaz nav tik iekārojams produkts, jo ir brīvi pieejams gandrīz jebkurā laikā un brīdī.

P.S. Autore atvainojas par nelatvisko vārdu "kofīšops" un "smartšops" lietošanu, diemžēl neizdevās atrast atbilstošu ekvivalentu latviešu valodā. Lūgums arī nerakstīt komentārus par tēmu - tad viņa tur appīpējas zaļa, jo tieši pateicoties negatīvai pieredzei ar Latvijas nekvalitatīvo produktu autore jau vairākus gadus vispār nelieto šo apreibinošo vielu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!