Pirmo iepazīšanos ar "Ziemeļu Venēciju" uzsākam braucienā ar ekskursiju laivu pa Amsterdamas kanāliem. Laivu piestātni atrodam pie Centrālās stacijas kanāla malā. Cena par stundu ilgu braucienu 15 eiro. Ieņemam vietas laivas galā, kuram nav pāri stiklotais jumta segums, jo gribas izbaudīt sauli un Amsterdamas skatus visapkārt. Un tad brauciens sākas. Dodamies pa jūras līci iekšā Amsterdamas kanālos, kas priecē ar burvīgajām "piparkūku" mājiņām un dzīvojamlaivām kanālu malās, kā arī ar neskaitāmiem tiltiņiem (pavisam Amsterdamā esot 1281 tilts). Kapteinis ar savdabīgu humoriņu angliski (skan arī ierakstīta informācija krievu un vācu valodās) stāsta par interesantākajiem apskates objektiem kanālu malās - par Amsterdamas Zinātnes un tehnoloģiju centru - "Nemo", kura celtne atgādina milzu laivu zaļā krāsā, par Amsterdamas šķībāko kafejnīcu (kaut gan vēlāk staigājot pa pilsētu, redzam vēl daudz citu šķību namu). Kapteinis rāda arī šaurāko namu, Ķīniešu peldošo restorānu, šaurāko paceļamo tiltu "Magere", kuru vietējie iesaukuši par "kārno tiltu" un vietu, no kuras var redzēt vairākus tiltiņus vienlaikus.
Viņš stāsta arī par to, ka Nīderlande esot līdzenākā valsts pasaulē un ka puse tās teritorijas ir atkarota jūrai ar dambju, kanālu un nesenākā pagātnē - arī ar aizsprostu palīdzību. Visi pilsētas nami esot būvēti uz koka pāļiem, kas iegremdēti purvainajā, porainajā gruntī. Tikai kopš 17.gadsimta pāļus varēja iedzīt pietiekami dziļi (13 m), lai sasniegtu cieto smilšu slāni, kas nodrošina ēku stabilitāti. Gaisa ietekmē koka pāļi sāk trūdēt, tādēļ mūsdienās celtnieki izmanto betona pāļus.
Ekskursija ir tiešām interesanta, un stunda paiet nemanot. Atgriezdamies atpakaļ laivu piestātnē pie Centrālās stacijas, dodamies Amsterdamas ieliņās, lai izbaudītu kanālu burvību pastaigā gar tiem. Apskatām slavenākos kanālus, kas veido tā saucamo kanālu loku - Singel, Herengracht un Keizersgracht. Priecājamies par akmens tiltiņiem, velosipēdiem ielu malās, pietauvotajām laivām un citu par citu skaistākajiem mājiņu zelmeņiem. Tie te ir visdažādākajās formās - trijstūrveida, zvanveida, pakāpienveida, ar jūgendstila dekoriem, ar skulptūrām utt. Lielākajai daļai ēku pie jumta piestiprināts āķis, kurā ieverot virvi, agrākos laikos (un šur tur arī tagad) tika paceltas smagākās preces vai mēbeles, lai tās varētu ievietot mājoklī. Piemēram klavieres pa šaurajām māju kāpnītēm neesot iespējams ienest daudzās Amsterdamas mājās arī mūsdienās. Interesanti, ka šo pašu jumta celtņa tradīciju pārņēmuši arī jauno māju projektētāji.
Ap sešiem vakarā pamazām dodamies Sarkano Lukturu kvartāla virzienā, kur atrodam mūsu šī vakara galamērķi - Amsterdamas populārāko, lielāko un kvalitatīvāko Live Sex šovu teātri "Casa Rosso". Noskaidrojam, ka šovi sākas plkst. 19:00 un tad arī ir vislielākā iespēja ieņemt labākās vietas vistuvāk skatuvei palielajā amfiteātrī ar 180 sēdvietām ap nelielu skatuvi. Laiku līdz 19:00 īsinām ar pastaigu pa Sarkano lukturu galveno ielu Oudezijds Voorburgwal (jeb divām ieliņām, kas ieskauj Oudezijds kanālu). Skatlogos stāv vai sēž ielasmeitas, kas pārsteidzošā kārtā ir slaidas un simpātiskas, nevis resnas, īgnas un vecas kā bijām iztēlojušies. Sānieliņās savukārt ir atrodami Coffe Shop, jeb kafejnīcas, kur legāli var iegādāties un uzpīpēt "zālīti" par 3.50 eiro gabalā. Tā kā neesam pīpmaņi, šo iespēju neizmantojam.
Dodamies atpakaļ uz Casa Rosso un nopērkam biļetes uz šovu par 40 eiro katrs (par 50 eiro var nopirkt ieejas biļeti + 4 iekļautus dzērienus) un dodamies iekšā vel patukšajā teātri, ieņemdami labākās vietas pirmajā rindā, uzreiz pie pašas skatuves. Pēc dažām minūtēm atveras skatuves aizkari, ieskanas Tonijas Brekstones "You're Makin' Me High" dziesma un uz skatuves iznāk slaida, bikini ģērbta 20 gadniece kurpēs ar tik augstiem papēžiem, ka nabadzīte nespēj brīvi kustēties, tādēļ kustības šķiet nedaudz kokainas. Laikam jauniņā, nospriežam. Taču viņas priekšnesums ir ar odziņu - aizpīpēdama cigāru, viņa to turpina pīpēt nevis ar muti, bet izpūš cigāra dūmus ar kādas intīmākas ķermeņa daļas palīdzību. Tas gan drīzāk šķiet smieklīgi, nevis erotiski. Tomēr priekšnesums ir interesants.
Tad aizkari aizveras, īsa pauze un uz skatuves uznāk nākamie aktieri - muskuļots vīrietis ar puskailu blondīni. Jau pēc minūtes iesildīšanās, viņi ir izģērbušies kaili un mēs turpat metru attālumā varam vērot īstu Live Sex šovu visdažādākajās pozās. Un jāatzīst, ka aktieri ir tiešām simpātiski, ar labām figūrām, trenēti un arī "strādā" ar pilnu atdevi.
Nākamais uzvedums ir striptīzs, ko izpilda slaida, gara, itāliskas izcelsmes dāma, ļoti akrobātiski un erotiski dejojot ap un uz metāla stieņa Madonnas "Erotic" dziesmas pavadījumā. Šo deju baudu kā mākslas darbu un dāmas kailums šķiet tajā visā pilnīgi iederīgs.
Pāris šovos tiek iesaistīti arī apmeklētāji, kas, protams, rada neviltotu jautrību zālē. Drosmīgākajiem, piemēram, tiek piedāvāts uzēst banānu, kuru puskaila blondīne tur sev starp kājām. Citā uznācienā savukārt simpātisks, gara auguma, muskuļots tumšādains striptīza dejotājs ļauj sevi izģērbt kādai no zāles pieaicinātai blondīnei, kuras mulsuma reakcijas, protams, uzjautrina zāli. Vēl noskatāmies arī divu dāmu Live Sex un kādas sadomazohisma cienītājas striptīzdejotājas akrobātisku uznācienu ar atbilstošu ādas siksnu, knaģu un cita ekipējuma iesaistīšanu erotiskajā priekšnesumā.
Kopumā noskatāmies deviņus uznācienus. Daļa šovu ir smieklīgi un skatītāji, kas ap 20:00 jau ir sanākuši pilna zāle, nemitīgi ķiķina, par ko kāds Live Sex aktieru pāris angļu grupas meitenēm pirmajā rindā, dusmīgi aizrāda. Laikam nabaga vīriešu kārtas aktierim dāmu ķiķināšana traucē koncentrēties. Vissaistošākie personīgi man šķiet dāmu striptīza šovi ar dejām ap stieni. Pārsteidzoši spēcīgas ir viņu rokas un kājas, lai varētu tik akrobātiski karāties stienī piemēram ar galvu uz leju vai arī griezties ap stieni kā vilciņš. Arī pavadošā mūzika rada atbilstošu erotisku noskaņu.
Pēc plkst. 1:20 šovi atkārtojas no jauna - tie paši aktieri, tie paši uzvedumi, šķiet pat precīzi tādas pašas sejas izteiksmes kā tikko pirms stundas redzētās. Tādēļ dodamies atpakaļ Sarkano Lukturu ielās nebūt nenožēlodami, ka esam pabijuši šajā teātrī.
Rītu pavadām relaksējoties viesnīcas saunu un baseinu centrā, bet ap pusdienas laiku par spīti mākoņainajam, vējainajam un brīžiem arī lietainajam laikam, dodamies izbraukumā, uz "brīvdabas muzeju" Zaans Shaans, lai izbaudītu Nīderlandes lauku ainavas un zemnieku dzīves atmosfēru.
Turp braucam no Amsterdamas Centrālās stacijas ar autobusu (4 eiro vienā virzienā), kas pieved pie pašas Zaans Shans tūristiskās daļas ieejas (pie muzeja ēkas un informācijas centra), taču brauciens ir samērā ilgs - ap 50 minūtes garš un ved cauri Amsterdamas priekšpilsētu dzīvojamo māju kvartāliem. Zaans Shaans pilsētiņa mūs sagaida ar stipru vēju, kas laikam ir likumsakarīgi, jo šajā apkārtnē agrāk ir bijušās ap 1000 vējdzirnavas, no kurām šobrīd saglabājušās sešas, kas arī tagad darbojas, spēcīgajā vējā ātri griezdamas savus spārnus.
Nonākot Zaans Shaans teritorijā, sajūtamies kā īstā Nīderlandes zemnieku ciemā. Upes krastā rindojas vairākas koši krāsotas vējdzirnavas. Pie koka mājiņām mazos iežogotos pagalmiņos koši zied hortenzijas. Turpat pļavās ganās aitas un kazas. Pāri kanāliem ved omulīgi koka tiltiņi. Gluži kā tādā pasaku ciemā. Pilsētiņā ir izveidots kas līdzīgs Brīvdabas muzejam, taču ieeja teritorijā ir bez maksas. Jāmaksā ir tikai par biļetēm atsevišķās dzirnavās (3 eiro katrā), taču vienas no dzirnavām (garšvielu maltuves) ir iespējams apskatīt bez maksas. Vēl te ir eļļas spiestuves, sinepju ražotnes un koka zāģētavas dzirnavas.
Paklaiņojuši pa mazajām ieliņām kanālu malās, dodamies aplūkot Zaans Shaans garšvielu maltuves dzirnavas. Tajās sparīgi griežas dzirnakmeņi, maļot kanēli un krustnagliņas. Gaisā virmo burvīgas šo garšvielu smaržas. Tālāk dodamies izpētīt siera ražotni. Te ir gan telpa, kurā var aplūkot siera vārīšanas katlu un siera pagatavošanas preses, gan plauktus ar dzelteniem un omulīgi apaļiem siera ritulīšiem, gan arī veikaliņš, kurā var ne tikai iegādāties, bet arī nodegustēt visdažādākos sierus. Nobaudām zaļo sieru ar pesto mērci, sieru ar čili pipariem, ar papriku, kazas sieru ar zaļumiem un citus patiešām gardus vietējo ražotāju sierus.
Spēcīgais vējš diemžēl ir atpūtis lietu, tādēļ izlemjam atstāt šo pasaku valstību un doties virzienā uz Zaans Schans jauno pilsētu un tās dzelzceļa staciju. Pie pēdējām dzirnavām atrodam piestātni, no kuras tiek piedāvāts brauciens ar motorlaivu (1 eiro par personu) pāri upei uz jauno pilsētu. Upi šķērsot var arī ejot pāri paceļamajam tiltam. Upes otrā krastā mums paveras pavisam cita ainava - bruģēto ielu malās rindojas tipiskās Nīderlandes tumši sārto ķieģeļu mājiņas ar dekoratīvajiem zelmeņiem un iežogotajiem puķu dārziņiem. Te valda miers un klusums un acij tīkama perfekta sakoptība. Lietus brīžiem gan traucē izbaudīt šo mazpilsētas romantiku, tomēr esam gandarīti par braucienu uz Zaans Schaans. Atpakaļ uz Amsterdamu dodamies ar vilcienu (2.90 eiro par biļeti, 20 minūšu brauciens).
Vakarā atkal dodamies uz Sarkano Lukturu rajonu, jo vēlamies apmeklēt otru Amsterdamas populārāko Live Sex klubu "Moulin Rouge". Pie kluba esam 20:00, bet izrādās, ka uz tuvākajām izrādēm (pirmais šovs ir 20:30 un tad ik pēc stundas līdz pat 2:00 naktī) biļetes jau ir izpārdotas un tuvākā izrāde, uz kuru mums piedāvā sēdvietas, ir 22:30. Tā kā pa ielām lietainajā laikā klīst negribas, izlemjam laiku īsināt turpat pārsimts metrus tālāk esošajā "Bananen Bar", kas ir populārākais Amsterdamas striptīzklubs- bārs.
Par ieeju bārā un 2 dzērieniem jāmaksā 25 eiro par personu, un kamēr vien dzērieni nav iztukšoti, uzturēšanās laiks bārā netiek ierobežots. Nonākam nelielā telpā ar mīkstiem sarkaniem dīvāniem gar sienām, metāla stieņiem striptīza dejām un bāra leti, pie kuras sēž bikini tērptas dejotājas. Sākumā jūtamies saspringti, jo esam vieni no uz pirkstiem saskaitāmajiem apmeklētājiem šajā bārā un šķiet, ka trūcīgi ģērbtās meitenes te ir vairāk par viesiem. Skan skaļa mūzika un saņēmuši pie bāra letes savus dzērienus (kola, alus vai vīns), ieņemam ērtākās vietas pie viena no metāla stieņiem un vērojam, kā kāda dejotāja garlaikoti gorās ap to. Neviļus salīdzinām šo "priekšnesumu" ar vakardien redzētajām patiesi akrobātiskajām dejām "Casa Rosso" un jūtamies vīlušies. Taču, ar katru nākamo dejotāju, izpildījums kļūst ar vien baudāmāks un jāatzīst, ka dažas patiešām ļoti prasmīgi griežas ap metāla stieni pozās, kas brīžiem šķiet pat neiespējamas un izraisa apbrīnu. Patīkami, ka meitenes ir 20-30gadnieces, ar ļoti labiem augumiem un pārsvarā arī patiešām simpātiskas. Katra meitene dejo aptuveni 10 minūtes, dejas laikā izģērbjoties kaila, un tad, atkal uzvilkusi savu bikini, dodas pie apmeklētājiem piedāvāt privātās dejas par papildus maksu. Arī mums kāda no meitenēm pienāk klāt un draudzīgi izvaicājusi mūs par Amsterdamas apmeklējumu, piedāvā privāto deju manam vīram Jānim par 35 eiro par 10 minūtēm. Kad piedāvājumu noraidām, meitene dodas pie nākamā apmeklētāja - kāda 60gadnieka kunga, kas, kā redzams, ir bāra pastāvīgais apmeklētājs, jo sabučojas ar visām dāmām un izmanto vismaz 3 meiteņu piedāvātās privātās dejas, ko varam vērot arī mēs, jo aizkariņus, kas atrodas zāles stūros, viņš nevēlas aizvilkt. Jāsaka, ka privātās dejas ir visai erotiskas, jo notiek bez bikini un ietver sēdēšanu (vai drīzāk ritmisku kustēšanos) kungam klēpī un atļauju viņam apčamdīt dāmas apaļumus noteikto 10 minūšu laikā cik vien tīk.
Pēc savu glāžu iztukšošanas un vismaz 10 dažādu meiteņu striptīza deju vērošanas, jūtam, ka laikam ir īstais brīdis pamest šo bāru, kas nenoliedzami ir bijusi interesanta pieredze. Dodamies ārā Sarkano Lukturu ielās, kur tagad, nakts tumsā, noķeram šī kvartāla īsto "smeķi". Teju vai katra nama pirmā stāva logos stāv pa bikini ģērbtai meitenei, kas aicina apmeklētājus uz privāto "sesiju". Un meitenes te ir patiešām skaistas - jaunas, ar ļoti labi veidotiem augumiem, lielām krūtīm un simpātiskām sejām. Grūti pat noticēt, ka tā ir realitāte un man laikam nesaprast, kādēļ viņas te atrodas un neatrod kādu citu darbu ... Par 20 minūšu seksu turpat aiz aizvilktajiem aizkariņiem meitenes pelna 50 eiro. Strādā viņas legāli un pat maksā nodokļus. Redzam gan jauniešus, kas cenšas nodiņģēt cenu pie vairākām ielasmeitām pēc kārtas, gan sirmus kungus, kas smaidīgi iznāk no kādas no istabiņām. Ieliņās ir cilvēku drūzma un visi šķiet ļoti labā noskaņojumā. Daļa, protams, ir sapīpējušies zālīti, pēc kuras te smaržo gandrīz uz katra stūra. Citi iedzēruši vietējos bāros. Bet neviens nav agresīvs vai pārāk skaļš. Un ielas nebūt nešķiet bīstamas, kā iepriekš esam lasījuši tūrisma ceļvedī.
Tā kā vēl negribas doties uz viesnīcu, vēlreiz pieejam pie Moulen Rouge kluba, kur šoreiz izdodas sarunāt vietas pirmajā rindā uz šovu 23:30. Samaksājam 25 eiro katrs un nostājušies rindā pie ieejas, ko apsargā divi iespaidīgi gara auguma apsargi, kopā ar citiem raibās publikas pārstāvjiem, gaidām ieeju klubā. Šajā "teātrī" sēdvietu ir mazāk, kā "Casa Rosso", bet mums izdodas ieņemt ļoti labas vietas pirmajā rindā pie pašas nelielās skatuves. Drīz jau arī sākas stundu garais šovs, kura laikā varam noskatīties trīs striptīza priekšnesumus un vienu Live Sex priekšnesumu ar jaunu, gara auguma vīrieti un baismīga izskata korpulentu 60gadnieci ar līdz nabai nošļukušām milzu krūtīm. Sieviete atgādina tipisku ielasmeitas stereotipu tā briesmīgākajā izpildījumā. Vēl sliktāku šo priekšnesumu padara, manuprāt, totāli neiederīgā fonā skanošā grupas "Era" dziesma "Ameno" un mūka un mūķenes apģērbs. Nu nepavisam tas nešķiet erotiski. Drīzāk atbaidoši un zaimojoši. Arī striptīza dejotājas šajā klubā ir korpulentākas un ne tik jaunas un izskatīgas kā "Casa Rosso" teātrī. Tādēļ viennozīmīgi secinām, ka uz "Moulen Rough" sex klubu mēs nevienam neieteiktu doties, jo, lai arī ieeja tajā ir par 15 eiro lētāka kā turpat kanāla otrā pusē esošajā "Casa Rosso", aktieru striptīza un Live Sex izpildījuma jomā "Cassa Rosso" ir daudz pārāks!
Iznākot no šī šova rodas izjūta, ka diena bijusi par daudz pārsātināta ar tēmu "sekss" un pilsētas kņadu, tādēļ ienirstam ar sarkaniem lukturiem izgaismotajās un ar zālītes dūmiem piepildītajās ieliņās un dodamies atpakaļ uz savu miera ostu - viesnīcu, kur numuriņā mūs sagaida pārsteigums dienas gaviļniekam - apsveikuma kartiņa un šokolādes kūkas gabaliņš Jānim viņa dzimšanas dienā. Patiesi jauks šīs īpašās dienas noslēgums.
Secinām, ka ir vietas ko Amsterdamā neesam redzējuši un lietas, ko neesam izbaudījuši - piemēram, mākslas muzejus ar Van Goga un Rembranta gleznām, Kaukenhofu ar ziedošajiem tulpju laukiem, ko jābrauc skatīt aprīlī, Alsmēras ziedu izsoli, Alkmāras siera tirgu. Bet tāds jau arī nebija mūsu mērķis. To, ko vēlējos no šī ceļojuma - pārsteigt, iepriecināt un palutināt dzīvesbiedru dzimšanas dienā un nesteidzīgi pavadīt laiku ar viņu divatā, pilnā mērā arī īstenoju un mēs abi esam ļoti apmierināti ar redzēto un piedzīvoto. Par Amsterdamu mums noteikti saglabāsies tikai pozitīvas atmiņas kā par īpašu piedzīvojumu mūsu dzīvē.