Pārcelšanās, izaicinājumi, darba meklējumi un ilgas pēc mājām

Ar vienvirziena biļetēm uz Austrāliju: Adeles un Kristapa stāsts
Foto: Privātais arhīvs


Nonākuši pie nelokāma lēmuma, abi sākuši gatavoties ceļojumam uz tālo zemi. Grūtākais visā procesā bijis sakrāt naudu. Adelei un Kristapam jau bija šādi tādi iekrājumi, tāpēc no nulles jāsāk nebija, tomēr no brīža, kad viņi izgājuši no lekcijas, līdz brīdim, kad iekāpuši lidmašīnā, pagājuši pieci mēneši, kuri veltīti tieši naudas krāšanai. Protams, bija jāiziet arī dažādas ārstu pārbaudes, jākārto papīri, jāiestājas skolās, bet to visu var izdarīt arī mēneša laikā, situāciju skaidro Adele.

"Tas ir neticami, ko cilvēks ir spējīgs atstāt, ja mērķis ir tik ilgi lolots un iekārots! Lielāko daļu savas iedzīves sapakojām kastēs un aizvedām pie vecākiem glabāšanai. Bet to, kas kastēs un līdzņemšanai koferos nesagāja, atdevām "Otrajai elpai". Līdzi paņēmām katrs pa koferim un mugursomai. Par mums smējās, kad uzzināja, ka līdzi esam paņēmuši gludekli, – vai tad tur nopirkt nevarēšot!? Protams, var, bet mēs arī apzinājāmies Austrālijas dārdzību un faktu, ka, pirms tērēt naudu otršķirīgām lietām, tā sākumā būs jānopelna," par pārcelšanās procesu stāsta Adele.

Vaicāta, vai pamest stabilitāti un darbu bija grūti, Adele smejoties teic tā: "Lai piedod mūsu bijušie darba devēji, bet pamest darbu grūti nebija. Ne tāpēc, ka būtu bijis slikts vai nepatiktu, bet gan tāpēc, ka vienmēr ir izvēle un izvēles galā iznākums. Mūsu izvēle bija par labu pasaules apskatīšanai un citādas pieredzes uzkrāšanai, un iznākums likumsakarīgi ir atteikšanās no pašreizējās stabilitātes, dzīves, arī stabila darba un atalgojuma. Ar ģimenēm ir līdzīgi – mums tās ir mīļas un dārgas, un ļoti atbalstošas, bet līdzi paņemt nevarējām."

Ar vienvirziena biļetēm uz Austrāliju: Adeles un Kristapa stāsts
Foto: Privātais arhīvs

Austrālijā abi ieradās kā studenti, kas arī ir galvenais vīzas nosacījums – mācīties. Kristaps pārtop fitnesa trenerī, bet Adele paplašina zināšanas jau iesāktā jomā – personāla vadībā. Paralēli mācībām abi jau devīto mēnesi arī aci pret aci dodas pie cilvēkiem, pārdodot elektrības piegādātāju pakalpojumus. Šāda veida darbavieta ir devusi abiem iespēju savienot un nodrošināt vajadzību pēc ienākumiem, ceļot vēlmi, izdzīvošanu un jaunas pieredzes iegūšanu.

Ceļojuma mērķis, kā teic pāris, bija gaužām vienkāršs – piedzīvot citādu dzīvi pilnīgi citādā vidē. "Lai arī lielākā daļa mūsu mājās palicēju bija un, visticamāk, arvien ir droši, ka mēs nekad neatgriezīsimies, – jo tāda ir rūgtā pieredze ar aizbraucējiem, nekad neesam palikšanu Austrālijā izvirzījuši kā mērķi, kas jāsasniedz. Jau pašā sākumā savā starpā vienojāmies, ka paliksim šeit tik ilgi, cik atļaus vīza, līdzekļi un sajūtas. Bet, ja ceļā atradīsies veids, kā šī brīža gala termiņu pagarināt, to izmantosim, lai paši varam pieņemt lēmumu, kad atgriezties. Pagaidām šādu iespēju neesam atraduši. Lai gan nevarētu teikt, ka ļoti cītīgi meklējam," stāsta Adele.

Mūsu izvēle bija par labu pasaules apskatīšanai un citādas pieredzes uzkrāšanai, un iznākums likumsakarīgi ir atteikšanās no pašreizējās stabilitātes, dzīves, arī stabila darba un atalgojuma. Adele

Protams, sākums Austrālijā, gluži kā jebkurš sākums, nav bijis no vieglajiem. "Negribas nevienu cerību pilnu ceļot gribētāju sabiedēt, bet lielākās grūtības pēc ierašanās bija darba atrašana. Ieradāmies jūlijā, kas šeit ir klusā sezona jeb ziema. Tad nevienam īsti jaunus darbiniekus nevajag, jo kafejnīcas, izklaides vietas, veikali ir krietni mazāk apmeklēti. Tā kā esam ar studentu vīzām, oficiāli atļautās darba stundas ir 20 nedēļā. Daudzi darba devēji negrib ķēpāties un, protams, meklē ko pastāvīgāku. Turklāt šeit nevienu tā īsti neinteresē tava pieredze ārpus Austrālijas, pat ja esi strādājis vairākus gadus līdzīgā vai tādā pat jomā. Arī izglītības līmenis ir mazāk svarīgs, ja izglītība nav iegūta uz vietas. Tāpēc, līdz nostabilizējāmies vienā kārtīgā, naudu nesošā darbā, pagāja trīs mēneši, kas ir ilgs laiks pie šejienes dārdzības." Te gan milzīgs paldies jāsaka Kristapa radiniecei Vitai ar ģimeni, kas abus uzņēma savās mājās un palīdzēja ar jumtu virs galvas, kamēr Adele un Kristaps nostājās paši uz savām kājām.

Ar vienvirziena biļetēm uz Austrāliju: Adeles un Kristapa stāsts
Foto: Privātais arhīvs

Pāris droši var teikt, ka lielākie patīkamie momenti ir saistīti ar savu spēju un izaugsmes brīžu apzināšanos. Caur grūtībām, ko nes dzīves uzsākšana no nulles pilnīgi svešā vidē, caur sevis salaušanu, redzesloka paplašināšanu un zinībām, ko spēj dot tikai šāda brutāla sevis izņemšana no ierastās komforta zonas un ielikšana pilnīgi citā, nepazīstamā vidē. Viens no tādiem pierādījumiem pašiem sev Adelei un Kristapam bija iespēja tikt pie savas dzīvesvietas, jo tas viņiem bija krietns solis pretī stabilitātei.

Nodzīvojis Austrālijā jau vairāk nekā gadu, pāris ir vienisprātis, ka Latvijas un māju visvairāk līdz šim pietrūcis lielajos brīžos, kāds noteikti ir Dziesmu un deju svētki, kas šoreiz abiem koristiem gāja gar degunu. Protams, dzimtenes pietrūcis arī dažādos svētkos, kā arī ģimenes un draugu lielajos notikumos.

Tags

Ceļojums Lasāmgabali Austrālija Austrālija un Okeānija

Comment Form