Pirms ieejas Mini zoo, ko gan ir grūti dēvēt par "mini", ja salīdzina, piemēram, ar Rīgas Zoodārzu, apmeklētājus sagaida nelielu pērtiķīšu bariņš. Viens no tiem mūs sveic ar jauku ķepiņas pieskārienu.
Daudzus zvēriņus šeit iespējams ne vien apskatīt no ļoti tuva attāluma, bet arī samīļot – piemēram, brīvā vaļā šeit savas dienas vada un no apmeklētājiem nemaz nebaidās stirnas un zosis.
Pavisam netālu no stirnām mīt vilku bariņš - interesanti, ka šie dzīvnieciņi uz mums pat nepalūkojas, bet tramīgi skraida pa plašajiem krātiņiem un nenolaiž acis no kārdinošajām stirnām.
Diemžēl pajautāt, kāpēc izvēlēts tik savdabīgs risinājums, mums neizdodas, jo Mini zoo vadītājs ir devies uz ārzemēm pēc papildinājuma balto tīģeru saimei.
Tāpat arī daudzi citi zvēriņi, kuri mīt 3,5 hektārus plašā zooloģiskā dārza krātiņos un aplokos, ir ļoti priecīgi par apmeklētājiem - daudzi Mini zoo viesi jau iegaumējuši, kurus zvērus ar kādiem gardumiem drīkst cienāt. Arī tie, kuri nav informēti par zvēriņu ēdienkarti, var pabarot dzīvnieciņus ar kamieļu un lamu aplokā pieejamo sienu.
Daži zvēriņi – īpaši mangusti, lapsas un vilki – ir tik kustīgi, ka tos ir īpaši grūti iemūžināt fotogrāfijās, bet brūnais lācis par bildēšanos vispār nav sajūsmā – kad tuvojamies viņa krātiņam, lai iemūžinātu milzīgo zvēru, viņš attālinās un tad pēkšņi milzu ātrumā traucas pretī, ietriecas nožogojumā un mūs pamatīgi pārbiedē.
