Kopā ar Māri runājam par viņa nonākšanu Ērgļu stacijā, to, kas jādara, lai Ērgļi nepazustu no Latvijas kartes, ko šeit vēlas pēc sevis atstāt un kā viņš atgūst dzīvesprieku. Protams, nedaudz arī apspriežam bēdīgi slaveno skandālu ar Islandi, influenceriem un balto pulverīti.
Mazliet greznāk, nekā vajadzīgs
Daudziem jau zināms – Māris ir dzimis ērglēnietis, līdz ar to nonākšana Ērgļu stacijā bija vien atgriešanās pie savām saknēm. Viss sākās ar vēlmi saimniekot Ērgļos un nevēlēšanos braukāt uz galvaspilsētu uz darbu, tāpēc Māris ar sievu Inesi sāka prātot, ko varētu darīt šeit. Tieši tolaik "Latvijas dzelzceļš" (LDz) Ērgļu staciju bija nolēmis noņemt no uzskaites. Tā viņš ievadīja sarunas ar LDz, bet izrādījās – valsts iestādei nebija ne zemesgrāmatas, ne inventarizācijas aktu, ne citu dokumentu, kas nepieciešami, lai to nodotu kādam privātīpašniekam. Nepieciešamo "papīru" apkopošana prasīja aptuveni pusotru gadu, un 2013. gadā Māris Ērgļu staciju ieguva savā īpašumā.
