Slovēnija ir lieliska vieta, kurp doties, ja vēlies atpūsties pie dabas krūts. Valsti īpaši iecienījuši alpīnisti, kalnu slēpotāji un pārgājienu mīļotāji. Takas pārgājieniem, piemēram, šeit stiepjas vairāk nekā 7000 kilometru garumā. Lai gan platības ziņā Slovēnija nav liela, tā ir ļoti daudzveidīga. Dažos tūrisma ceļvežos valsts tiek dēvēta par “miniatūro Eiropu”.
Slovēņi var lepoties gan ar iespaidīgiem kalniem un krasta veidojumiem, gan plašiem mežiem un Adrijas jūras piekrasti.
Mīlētāju pilsēta Ļubļana
Ja meklē alternatīvu romantiskam braucienam uz Parīzi, iespējams, der apsvērt domu par Ļubļanas apskati. Slovēnijas galvaspilsētas Ļubļanas nosaukums patiesi jātulko kā "mīlētā". Pilsēta atrodas pasakainā vietā – kalnu ielejā Ļubļaņicas upes krastos.
Tomēr ar vienu-divām dienām, manuprāt, te ir pietiekami. Pilsēta ir salīdzinoši maza, turklāt visi tās galvenie apskates objekti atrodas vienkopus. Pāris stundu laikā iespējams izstaigāt pilsētas centru un aptuveni pusstundas kāpiena kalnā attālumā atrodas arī Ļubļanas pils. Protams, ja iecerēta nesteidzīga atpūta, vairāku muzeju apmeklējumi un garas pastaigas pa promenādi, pilsētā droši var uzturēties arī ilgāk.
Tā kā mūsu ceļojums bija ieplānots vien dažu dienu garumā, laiku veltīgi netērējām. Devāmies nelielos izbraucienos no Ļubļanas, lai apskatītu dažas no skaistākajām Slovēnijas ainavām.
Ceļot pa Slovēniju visērtāk ir ar savu vai īrētu auto. Tomēr mēs šajās pāris dienās nolēmām pieņemt izaicinājumu un pārvietoties pa punktiem ar sabiedrisko transportu. Ērti, izdevīgi, zaļi. Vienas līdz piecu stundu attālumā no Ļubļanas sasniedzams ir teju jebkurš apskates objekts Slovēnijā. Galvenais ir laicīgi sameklēt transporta kursēšanas grafiku un sev vajadzīgās pieturvietas gan turp, gan atpakaļceļam. Šeit pieejama saite, kas palīdzēs meklējumos. Tomēr jāņem vērā, ka norēķināšanās sabiedriskajā transportā notiek tikai ar skaidru un precīzu naudiņu.
Bledas ezers
Bledas ezera apskate bija viens no iemesliem, kāpēc nolēmām doties uz Slovēniju. Tas ir viens no Slovēnijas atpazīstamākajiem simboliem.
Vasarā ezera krastos čum un mudž no tūristiem, bet janvārī te iespējams baudīt mieru un klusumu. Nesteidzīga pastaiga apkārt ezeram, laivošanas prieki un tradicionālā kūciņa vietējā kafejnīcā –Bledas ezers pavisam noteikti ir vieta, kurp ieteiktu aizdoties ikvienam. Ziema vai vasara – atrašānās šeit ir maģiska. Turklāt, pastaigājoties pa aptuveni sešu kilometru garo taku apkārt ezeram, ir daudz laika domu sakārtošanai un galvas izvēdināšanai.
Bledas ezers atrodas aptuveni 50 kilometru attālumā no galvaspilsētas. Visērtāk tas sasniedzams ar automašīnu, taču tur nokļūt ātri un ērti iespējams arī ar sabiedrisko transportu. Autobusi uz Bledas pilsētiņu kursē apaļās stundās. Biļetes cena ir seši eiro vienā virzienā.
Vintgara upes kanjons
Vintgara upes kanjons atrodas aptuveni sešu kilometru attālumā no Bledas ezera. Sākotnēji bijām plānojušas abus objektus apskatīt vienā dienā, bet, tā kā bijām bez sava transporta un jau nedaudz nogurušas pēc pārgājiena ap ezeru, nolēmām upes kanjona apskati atstāt citai dienai.
Lai nokļūtu pie upes kanjona, no Ļubļanas jādodas uz Bledu. Bet no turienes atlikušie aptuveni seši kilometri jāiet kājām. Vasarās gan ir pieejami mini busiņa pakalpojumi – par aptuveni 6-8 eiro ar to iespējams aizvizināties līdz pašam parkam.
Tomēr te ir viens "bet". Ziemas mēnešos parks apmeklētājiem ir slēgts jeb "tā apskate ir iespējama tikai uz pašu atbildību". Šajā laikā atrasties parka teritorijā ir īpaši bīstami, jo stipra vēja, lietus vai sniega laikā var notikt kāda nelaime. Par to, ka parks oficiāli nav pieejams apmeklētājiem, uzzinājām tikai jau esot ceļā uz to. Tomēr internetā atrastā informācija, ka, par spīti aizliegumiem, rosība parkā tāpat notiek, mus iedrošināja turpināt ceļu.
Un parka teritorijā patiešām tikām. Tomēr pēc aptuveni 200 metriem apstājāmies pie nu nekādi neapejama šķēršļa – tilta rekonstrukcijas darbiem. Un ar to mūsu ekspedīcija gandrīz bija galā.
Ieteikums: Ja plāno doties uz Vintgara upes kanjonu, labāk to dari vasarā un ar savu auto.
Postojna ala
Postojna ala ir viens no iecienītākajiem tūristu apskates objektiem Slovēnijā. Ala ir vairāk nekā trīs miljardus gadu veca.
Interesanti, ka dažiem no alā redzamajiem stalagmītiem un stalaktītiem ir doti nosaukumi. Piemēram, Pizas tornis, saldējums, kūka, spageti. Alā apskatāma arī "Ziemassvētku istaba" – tajā iekārtota Betlēmes silīte. Ziemassvētku laikā alā notiek dažādi muzikāli pasākumi.
Postojna ala ir aptuveni 25 kilometrus gara. Tomēr tūristu apskatei pieejami aptuveni 20 procenti no tās. Dziļākais alas posms, kurā kopā ar tūristu grupu atradāmies – 100 metri.
Postojna alā dzīvo aptuveni 100 dažādu sugu dzīvnieki. Lielākais no tiem ir salamandra – vidēji tā dzīvo 100 gadus.
Ieejas biļete alā (tajā ietilpst arī brauciens ar vagoniņu un gida pakalpojumi) maksā 26 eiro. Par papildus maksu iespējams iegādāties biļetes arī uz Postojna pili, alā izveidoto "Akvāriju" un citiem objektiem.
