Brīnišķīgā Aotearoa jeb viesmīlīgo kivi zeme Jaunzēlande

Brīnišķīgā Aotearoa jeb viesmīlīgo kivi zeme Jaunzēlande
Foto: Madara Rudzīte

Dodoties uz pasaulē vistālāko valsti no Latvijas, es zināju, ka Jaunzēlande ir pasakaina, zaļa valsts, un, ka to noteikti nedrīkst jaukt ar Austrāliju. Jaunzēlandē dzīvoju un mācījos pusgadu un tagad droši varu teikt – Jaunzēlande ir pasakaina zeme!

Jaunzēlandes vārds vietējās cilts maōri valodā ir Aotearoa, kas nozīmē "garais, baltais mākonis", jo mākoņi bija tas, ko redzēja ieceļotāji no Polinēzijas, pirms atklāja mūžzaļo faunu, milzīgās papardes (pirmā doma, tās redzot: "Cik dīvainas palmas!") un nelidojošus putnus.

Viens no šādiem putniem ir kivi (kiwi), Jaunzēlandes simbols, kura nozīme Jaunzēlandē ir milzīga, jo arī paši jaunzēlandieši sevi sauc vienkārši par kivi. Vietējie iedzīvotāji ir ļoti draudzīgi un par dzīves problēmām īpaši nesatraucas. Tāpēc jebkādu problēmu gadījumā smaids atbruņos jebkuru kivi un jebkurš jums ar prieku palīdzēs.

Kaut arī Jaunzēlande teritorijas ziņā nav daudz lielāka par Latviju, lai kārtīgi to iepazītu, ar divām nedēļām nepietiks. Valsts ir relatīvi gara, neviena vieta neatrodas tālāk, kā 200 kilometrus no okeāna, kas ir reizē gan ieguvums, gan zaudējums, jo Jaunzēlandes pludmales ir ļoti skaistas ar dzidru ūdeni, bet, lai redzētu gan ziemeļu, gan dienvidu galējos punktus, ir jāpārvar tikpat liels attālums kā no Dānijas ziemeļiem līdz Kiprai.

Lai arī paši kivi valsts lielāko pilsētu un starptautisko lidostu Oklendu (Auckland) īpaši nemīl, noteikti ir vērts tajā pavadīt vismaz pāris dienas, lai uzbrauktu 328 metrus augstajā televīzijas tornī "Sky Tower", kas iezīmē Oklendas panorāmu. No torņa paveras skats gan uz visu pilsētu, gan divām jūrām (Tasmāna jūru rietumos un Kluso okeānu austrumos), gan arī uz tiltu (Harbour bridge), kas savieno divus jūras šauruma krastus. Kāda sena paruna vēsta, ka, to šķērsojot, pie sevis ir jāskandē "kia ora, tatau taniwha", maōri valodā sveicinot jūras briesmoni un lūdzot tam atļauju šķērsot jūru. Vēl pilsēta ir īpaša ar milzīgu akvāriju, kurā no zemūdens tuneļa iespējams redzēt haizivis, delfīnus, vaļus un pingvīnus, esot nieka sprīžu attālumā. Asāku izjūtu meklētājiem ir iespēja nolaisties ūdenī pie jūras dzīvniekiem metāla būrī.

Citas īpašas vietas Oklendā ir Devonportas (Devonport) rajons, kas atgādina 20. gadsimta Eiropu ar zemajām, krāsainajām un greznajām savrupmājām, mazām kafejnīcām un lietotu mantu veikaliņiem. Ievērības vērti ir arī divi neaktīvi vulkāni - Īdena kalns (Mount Eden), kas ir augstākais dabiskais punkts Oklendā, un Rangitoto sala, uz kuras var pavadīt visu dienu, kāpjot kalna virsotnē, staigājot pa krastu vai vienkārši apbrīnojot melnos vulkāniskos akmeņus, uz kuriem neaug nekas vairāk par zemiem krūmiem.

Nenoliedzami, Jaunzēlandes lielākā bagātība ir dabas daudzveidība. Kamēr Dienvidu salu (South Island) vairāk raksturo mums pazīstamas priedes, lietainas vasaras un pat sniegs ziemās, Ziemeļu salas (North Island) raksturīgās iezīmes ir palmas, tikpat augstas kā papardes, vulkāni, termiskie avoti, vīna dārzi, sērfošanas pludmales un izteiktāks maōri mantojums (to it īpaši var novērot pilsētu nosaukumos). Publiskais transports nav pārāk labi attīstīts, un gan autobusi, gan vietējie lidojumi ir relatīvi dārgi, tāpēc visērtākais pārvietošanās līdzeklis ir auto īre, ko var noorganizēt gan Oklendā, gan citās pilsētās.

Termālo avotu mīļotājiem obligāti ir jāiepazīst Rotorua ar tai raksturīgo sēra smaržu, kam Ķemeri ne klāt nestāv. Visa pilsēta ir pilna ar dažādiem avotiem un dubļu vannām, bet ievērības cienīgākais ir "Te Puia" parks, kurā bez slavenā 20-30 metrus augstā Pohutu geizera ir arī maōri kultūras centrs. Mārae, klasiskajā kokgriezumiem rotātajā tikšanās ēkā, ir iespējams vērot maōri uzstāšanos, kas ietver gan dziedāšanu, gan dejošanu, neaizmirstot haka, tradicionālo kaujas deju, kuru pirms katras spēles izpilda arī nacionālā regbija izlase un 2011. gada pasaules čempioni "All Blacks".

"Puia" ir arī mājvieta grebšanas un aušanas centram, kurā profesionāli meistari apmāca nākamās paaudzes maōri mākslā. Kokgrebumi noteikti ir Jaunzēlandi raksturojošs mākslas veids un arī ļoti skaists suvenīrs, bet jāņem vērā tas, ka arī vietējie zina to vērtību, tāpēc apmēram 20 centimetrus augstu figūriņu lētāk par 20 latiem atrast būs grūti. Vēl "Puia" ir arī neliels kivi putnu rezervāts, tā kā, apmeklējot šo vienu parku, ir iespējams nošaut trīs zaķus reizē.


80 kilometrus uz ziemeļiem, "Pārpilnības līcī" (Bay of Plenty) atrodas Whakatane pilsēta, no kuras visērtāk sasniegt vienu no Jaunzēlandes lielākajiem lepnumiem Balto salu (White Island), kur atrodas aktīvākais vulkāns valstī. Tā vidējais aktivitātes līmenis ir 1, kas nozīmē pastāvīgu aktivitāti. Tas nozīmē uzklausīt un arī ņemt vērā nopietnas instrukcijas, ko darīt pēkšņa izvirduma gadījumā, un ieteikumu nenoņemt gāzmaskas. Gids, kurš nebija bijis salā mēnesi, teicās to nemaz nepazīstam jaunu izvirdumu un radušos akmeņu kalnu dēļ. Zemē kā vēnas izlocījušies sēra strautiņi, un izžuvušie atstājuši spilgti dzeltenas vai sarkanas gultnes. Kuģojot atpakaļ uz sauszemi, lielākais pārsteigums ir garām peldošie delfīni, kas cenšas sacensties ar kuģi, vai kāda milzīga pustumša ēna, kas pietuvojas ūdens virsmai - valis. Vēl kāda interesanta parādība ir lidojošas zivis, kas ik pa laikam izlec no ūdens, lai kā mazs kolibri savicinātu pleznas, pārlidotu pāris metrus un atkal ienirtu dzidrajā ūdenī.

90 kilometrus uz rietumiem no Whakatane atrodas Mount Maunganui, kas reizē ir gan gleznains kalns pašā okeāna krastā šauras zemes strēles galā, gan vasaras atpūtnieku galamērķis un sērfotāju paradīze. Mēdz teikt, ka pasaulē vislabākais Jaunais gads tiek sagaidīts tieši šeit, jo ballīte ir milzīga un Jaunzēlande ir pirmā lielā valsts pasaulē, kas to sagaida.

Pašā salas centrā atrodas valsts lielākais ezers Taupo, kas patiesībā ir milzīga vulkāna krāteris un kam apkārt ir daudz kalnu. Netālu no tā ir iespējams izbaudīt Tongariro, vienu no kopā 9 Lielajām Takām (The Great Walks). Sajūta, esot 1886 metrus augstā krātera virsotnē, vērojot tirkīzzilus minerālu ezerus un nebeidzamas kalnu grēdas, lika izplest rokas uz abām pusēm un skaļi kliegt "I'm at the top of the world!" un pēc gandrīz 20 kilometrus garā pārgājiena dienas beigās laimīgai iekrist gultā līdz nākamajam rītam.

Jaunzēlande lepojas ar pasaulē vistālāk uz austrumiem esošo bāku (East Cape lighthouse), kas atrodas Jaunzēlandes galējā austrumu punktā un no kuras paveras elpu aizraujošs saullēkts. Tas tomēr ir kolosāli, būt pirmajai pasaulē, kas redz saullēktu! Bākas sasniegšana vien ir vesels piedzīvojums, jo salas austrumi ir pietiekami reti apdzīvoti, tāpēc elpa regulāri aizraujas no zaļajiem kalniem, dziļajām aizām un mazajiem, retajiem ciematiņiem ceļu malās. Par nakšņošanu vajadzētu painteresēties pirms tam, jo, lai arī kempingu vietas (ieskaitot pāris bezmaksas) ir bieži sastopamas, attapties ceļa un nakts vidū bez gultasvietas nebūt nav patīkama sajūta. Lai arī tas patiešām šķiet kluss un nomaļš pasaules gals, nebijām vienīgie, kas vēlējās būt pirmie pasaulē, kas sagaida saullēktu, un dalījām šo elpu aizraujošo saules izniršanu no okeāna kopā ar vēl apmēram 20 ceļotājiem. Tā kā bāka patiesi ir nomaļa, prātīgāk ir palikt pa nakti 30 kilometrusm attālajā Te Ararora, un pa ceļam apskatīt arī pasaules lielāko "puhutukawa" koku ar spilgti sarkanajiem ziediem, kārtējo Jaunzēlandes simbolu.

Dienvidu sala ir pavisam cita pasaule, jo tās klimatu ietekmē gan Antarktīdas tuvums, gan Dienvidu Alpi, kas stiepjas visā salas garumā. Visērtāk ceļojumu sākt ar lidojumu uz Kraistčērču (Cristchurch). Pati pilsēta ir strauji atkopusies no postošās zemestrīces pirms pāris gadiem, un savdabīgā mākslinieku pilsētiņa atkal mudž no krāsainiem veikaliņiem un kafejnīcām.

Dodoties uz salas rietumiem caur Arthur's pass, 9 stundu brauciens nebūt nav garlaicīgs, jo tā laikā iespējams apskatīt neskaitāmus Jaunzēlandes dabas skaistumus, piemēram, upi, kas kā tunelī vijas caur klintīm un latvieša acīm neaptverami augstu ūdenskritumu "Devil's Punchbowl". Viss rietumkrasts (West Coast) ir bezgala skaists, un tikai dažbrīd kalnaino ainavu izdaiļo kāds mazs ciematiņš. Ievērības cienīgs ciemats ir Punakaiki un ne tikai tāpēc, ka tā kempingi ir tieši starp milzīgām klintīm un Kluso okeānu. Tur atrodas "Pankūku klintis" (Pancake Rocks), kas tieši tā arī izskatās - kā krasta malā sakrautas akmens pankūku rindas. Ciematam cauri tek arī upe, kurai, protams, blakus izveidota dabas taka. Tā ir labākā lieta Jaunzēlandes tūrismā - ir daudz šādu taku, un visas ir par brīvu!

Vairāk uz salas dienvidiem ir iespējams redzēt milzīgus ledus šļūdoņus, no kuriem divi lielākie un slavenākie ir Fox un Franz Joseph. Ieeja abos parkos ir par brīvu, bet skaistums, zaļas ielejas vidū redzot milzīgu ledus kalnu, ir neaprakstāms! Abos parkos tiek piedāvātas arī papildus izklaides, kā helikoptera lidojums vai pārgājieni pa ledājiem ar gidu.

Dienvidu Alpi ir slavenā Kuka kalna (Mount Cook/ Aoraki) mājvieta, kas nepārstājami izaicina pieredzējušus alpīnistus un uzvarēja arī latvieti Teodoru Ķirsi. Lai arī helikoptera tūres ir diezgan dārgas, tā laime, redzot pašu smaili iznirstam no mākoņiem, ir neaprakstāma, arī esot netālajā ciematiņā Okarito. Šis ciemats, lai arī cik mazs, ir patiesi ievērības cienīgs, jo tur dzīvo latviešu izcelsmes fotogrāfs Andris Apse, kurš ir atzīts par vienu no Jaunzēlandes labākajiem fotogrāfiem. Viņa fotogrāmatas, glīti noformētas un pieejamas dažādos izmēros, ir obligāts suvenīrs, kas jāatved uz Latviju, lai arī pēc lieliska ceļojuma pa Jaunzēlandi var gremdēties skaistās atmiņās par šo garo, balto mākoņu zemi.

Praktiski padomi:

Jaunzēlandē obligāti jānogaršo jērs, kas var tikt pagatavots dažnedažādi, bet vienmēr ir gastronomisks baudījums. Protams, ar vīnu.

Suvenīri, ko atvest no Jaunzēlandes: baltvīns, maōri kokgriezumi, regbija simbolika, pāua gliemežvāki, Andra Apses fotogrāmatas

Latvijas pilsoņiem vīza nav nepieciešama, ja Jaunzēlandē pavadītais laiks ir īsāks par 3 mēnešiem

Jaunzēlandes imigrācijas dienests ir ļoti stingrs, un ir jādeklarē visi dabas materiāli, ēdiens un lielas materiālas vērtības, kā arī jānorāda pēdējais kontakts ar dzīvniekiem savvaļā (paziņa zināja stāstīt par atņemtām sporta kurpēm, jo zolē bija palikušas smiltis no skriešanas)

Plānojot ceļojumu, svarīgi ierēķināt apmēram 3 dienas ceļā (un zaudētas stundas laika zonu dēļ) un kārtīgu fizisku pārdzīvojumu pirmajās pāris dienās - laika stundu starpība ar Latviju ir starp 9 un 11 stundām.

Svarīgi paņemt līdzi drēbes, kas nesamirkst, un kārtīgus apavus, jo Jaunzēlande kā dabas valsts var būt neprognozējama

Lai arī lielākā daļa dabas apskates objektu ir par brīvu, ceļa izdevumi var būt nepatīkams pārsteigums

Vislabākais laiks, lai apciemotu Jaunzēlandi, ir starp novembri un aprīli, bet jūlijā laiks ir nemīlīgs un lietains

Jārēķinās, ka cenās Jaunzēlandē ir daudz augstākas, nekā Latvijā. Īpaši to sajutīsiet garāka ceļojuma laikā

Starptautiskās kredītkartes un debetkartes netiek plaši izmantotas, tāpēc labāk nodrošināties ar skaidru naudu

Jaunzēlandiešiem nepatīk, ja viņus salīdzina ar austrāliešiem, tāpēc labāk izvairīties no tādiem jautājumiem kā "Un kur te dzīvo ķenguri?"

Source info



Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.