Kad kopā ar draugu apsvērām lidojumu uz Malagu Spānijā, tieši "Caminito del Rey" bija viena no pirmajām apskates vietām, kas, ievadot Malagas vārdu interneta meklētāja lodziņā, iznira man pretī no "Google" dzīlēm. Ieraugot iespaidīgās fotogrāfijas, kurās mazmazītiņa koka laipa pieāķēta pie varenas klinšu sienas sāna, un izlasot krāšņos aprakstus, kuros gozējās tādi vārdi kā "pasaulē bīstamākā taka", "nervus kutinošs piedzīvojums", "ekstrēms maršruts" un tamlīdzīgi, mums bija vairāk nekā skaidrs – lidojam uz Malagu! Nu re, reklāma nostrādāja. Tiesa, Andalūzija izrādījās tik aizraujoša un glītām vietām bagāta, ka "Caminito del Rey" apskati atstājām uz pašām ceļojuma beigām, iespiežot to rindā aiz Granadas, Kordovas un Seviljas.
Kā mēs braucām "Caminito del Rey" lūkoties
Ar "Caminito del Rey" apmeklējumu nav nemaz tik vienkārši. Pirmkārt, biļetes ieteicams iegādāties laikus, lai nesanāk palikt bešā. Otrkārt, katru dienu pieejami tikai viens vai divi laiki, kuros taku var iepazīt savā nodabā, bet pārējos laikos jāpārvietojas vietējā gida pavadībā kopā ar citiem ceļotājiem. Treškārt, taka ir lineāra, tāpēc nākas palauzīt galvu par loģistiku. Mums gan lielākā daļa klapatu atkrīt, jo izrādās, ka dienā, kuru esam atlicinājuši Malagai un "Caminito del Rey", vienīgais laiks, kurā taku varētu apskatīt bez gida, pieejams tik agrā rīta stundā, ka nekādi tur nevaram nokļūt ar sabiedrisko transportu. Beigu galā pieņemam lēmumu iegādāties biļetes uz grupas tūri no Malagas – ja reiz takā šā vai tā nāktos vilkties aiz gida muguras, tad varam nesarežģīt sev dzīvi ar sabiedriskā transporta loģistiku un lieki netērēt laiku. Mirklī, kad spiežu pogu "pirkt", sajūtos kā veca tante un knapi spēju noticēt faktam, ka esmu gatava pievienoties lielam baram tūristu un doties piedzīvojumā gida pavadībā. Tomēr, ja vien gribu aplūkot izslavēto "Caminito del Rey", šoreiz nekas cits neatliek. Gan jau nebūs tik traki, vai ne?
Nez kāpēc biju iedomājusies, ka šādā grupveida izbraucienā būs pilns autobuss ar senioriem, tāpēc liels ir mans pārsteigums, kad aptveru, ka lielākā daļa braucēju ir mūsu vecumā vai pat jaunāki. Un man šķita, ka šāda tipa pasākumos lielākoties piedalās tie, kuriem matos jau iemājojis sirmums! Nekā.
