Ceļojot atvērt hoteli Filipīnās: Linda un Kristaps, kuri par mājām izvēlējušies Āziju

Kad Linda Nezdulkina un Kristaps Bašķers bija apņēmušies paceļot pirmos trīs mēnešus, dienu pirms izlidošanas sieviete salauza kāju. Varētu šķist, ka tā bija zīme no augšas – nekur nevajag braukt, tomēr jaunieši bija apņēmības pilni iekarot pasauli – arī tad, ja tas nozīmēja pārvietošanos uz kruķiem. Šobrīd ar mugursomu uz pleciem pāris pavadījis jau četrus gadus, paciemojoties aptuveni 50 valstīs un mēnesī pa abiem iztērējot līdz 1500 eiro. Lai gan nobāzēties vienā vietā pagaidām nav viņu plānos, par potenciālu mājvietu ilgtermiņā pāris sauc Filipīnu salas – vietu, kur aptuveni pirms pusgada atvēra arī naktsmītni citiem ceļotājiem.

Lindu un Kristapu pirms septiņiem gadiem iepazīstināja kopīgie draugi. Viņai bija tūlīt jābeidz vidusskola, bet viņam – pirmais gads universitātē. Jau pirms attiecību uzsākšanas Linda bija nolēmusi studēt Nīderlandē, tāpēc Kristapam pēc tikai dažu nedēļu "draudzēšanās" posma bija jāizšķiras par nopietnu soli. Vīrietis nolēma doties Lindai līdzi uz Hāgu, no kurienes tad arī sākušās lielās dzīves pārmaiņas. "Tas bija pirmais mūsu kopīgais spontānais solis," atceras Linda.

Nīderlandē Linda studēja starptautisko un Eiropas tiesību studiju programmā, savukārt Kristaps turpināja mācības iesāktajā vadības zinību novirzienā. "Sākumā ar naudu palīdzēja vecāki, bet mēs visu dzīvi esam bijuši ļoti patstāvīgi. Saspītējāmies un gājām meklēt darbu. Sākumā domāju, ka darīšu vienalga ko – kaut vai traukus mazgāšu," stāsta Linda. "Kristaps diezgan ātri atrada darbu loģistikā, bet es strādāju restorānā." Viņa atklāj, ka sākumā jutusies nedaudz neiederīga starp patriotiski noskaņotajiem nīderlandiešiem, taču ar laiku sākuši veidoties jauni kontakti un iepazīts arvien vairāk interesantu cilvēku.

Pāris stāsta, ka būt strādājošam studentam Nīderlandē ir pat ļoti izdevīgi, jo papildus algai valsts katram sniedz aptuveni 1000 eiro pabalstu. "Par to jāstrādā aptuveni divas dienas nedēļā. Savukārt mācības izmaksāja līdzīgi kā Latvijā – aptuveni divus tūkstošus gadā," atminas Linda. Jaunieši ātri vien sapratuši, ka naudu netērēs ballītēs, kas Nīderlandē arī prasa ievērojamas summas, bet iekrās nākotnes plāniem.

"Pēdējā prakses gadā jau sākām nedaudz ceļot," stāsta Linda. "Pirmais tālais ceļojums bija uz Taizemi. Pirms tam nekad nebijām izbraukuši ārpus Eiropas, tāpēc šī bija pirmā tikšanās ar Āziju." Abi norāda, ka esot bijis neliels kultūršoks – bijis grūti pierast pie lielā haosa, arī ielu ēšanas kultūras īpatnībām. "Nūdeles ar cūku iekšām, skorpioni, čūsku galvas!" taujāti par redzētajiem ēdieniem, atbild ceļotāji. Lai gan pie Taizemes kultūras sākotnēji bijis grūti pierast un pēc trim pavadītajām nedēļām Āzijā bijusi vēlme ātrāk atgriezties ierastajā vidē, patiesībā šis ceļojums esot iecirtis kārtīgu āķi lūpā. "Ar to tu vienkārši saslimsti. Teju visu laiku sēdi un domā – kur vēl varētu aizbraukt?" stāsta Linda.