Tuvojas Pekinas olimpiskās spēles. Viņām gatavojas visi, sākot ar Tibetas neatkarības cīnītājiem un beidzot ar dažādu politiķu vizīšu gatavošanu uz Olimpiādes atklāšanas ceremoniju. Bet galveno kārt šīs spēles ir un paliek sportistu lielais notikums, kurām gatavojas arī mūsu izcilnieki. Lai dotos uz Olimpiādi visu pirms sevi ir "jāieraksta" sarakstiņā. Tas nozīmē - piedalīšanās dažādos pasaules kausos un čempionātos, kuros tiek izcīnītas ceļazīmes uz olimpiādi. Uz vienu no tādiem aizbrauca arī mūsu vindsērfingisti.

Tātad, pasaules čempionāts vindsērfingā, RSX klasē (olimpiskā klase) Oklendā, Jaunzēlandē. Un stāstiņš būs par Jaunzēlandi, jeb, maoru valodā, Aotearoa – garā baltā mākoņa sala...

Jaunzēlandes bilžu galeriju varat aplūkot šeit!

Jaunzēlande ir eksotiska zeme. Ja paskatās kartē, tad viņa ir pietiekami tālu no Latvijas, tātad arī diezgan nepazīstama un pietiekami tālu uz dienvidiem, lai varētu nosaukt viņu par eksotisku. Jāsāk jau ar to vien, ka februāra mēnesī doties uz leju no ekvatora ir gana eksotiski, jo sanāk ielidot tieši vasarā - apdzenot gadalaikus.

Ģeoloģiski Jaunzēlande atrodas uz divām ievērojamām tektoniskajām plāksnēm Klusā okeāna un Austrālijas, kas viņu padara par seismiski aktīvu zonu. Piektā daļa Jaunzēlandes Ziemeļu salas ir kā uz mazs pulvermuciņas, jeb drīzāk kā uz katla, kurš vārās un ik pa reizei izstraikšķa pa gaisu kādu ūdens šalti (geizeri). Bet tas netraucē tur dzīvot cilvēkiem, celt mājas, nodarboties ar sportu, filmēt filmas un darīt visu citu ko dara visi citi visur citur pasaulē.

Jaunzēlande ir eksotiska zeme. Jo tur ir savādāk nekā šeit.

Pludmales

Ziemeļu salas rietumu pusē bijām melno smilšu pludmalēs. Viņām ir tāds īpatnējs spīdums, ko tām piedod smiltīs esošais magnijs. Visā visumā smiltis kā smiltis, lai arī izskatās pēc akmeņoglēm, sasmērēties nedraud! Guli un sauļojies, pat veselīgi, jo smiltīs esošais magnijs pozitīvi ietekmē cilvēka veselību - tātad uz pludmali kā uz dziedniecības kūrēm! Pludmalē vajadzētu uzmanīties ar līdzpaņemto elektrotehniku, jo uz tām smiltis iedarbojas nogalinoši - ja smiltis tiek kamerā, magnētiskais lauks sabojā visas mikroshēmas.

Melno smilšu pludmales ir tikai gabaliņš no... 15 000 km garās krasta līnijas, kas aptver Jaunzēlandi. Z-Salas austrumu pusē ir garas balto smilšu pludmales, savukārt dienvidu salas pludmales ir daudz mežonīgākas, ar akmeņainiem un klinšainiem stāv krastiem. Ir tādas pludmales ar siltajām smiltīm, tās ir seismiski aktīvajās zonās. Kad okeānā ir bēgums, liedaga smiltīs parādās mazas bedrītes, kuras padziļinot var izveidot pats savas termālo ūdeņu vannas.

90 jūdžu pludmale - ir viens no ekskursiju piedāvājumiem. Tā ir pludmale, kuras izmantošanai ir dots noteikts laiks - kad okeānā ir bēgums. Vienu vārdu sakot, kad ūdens atsedz 500m plato liedagu, apmeklētājiem ir iespēja pa viņu doties neparastā braucienā ar autobusu vai automašīnu (smiltis tur ir ļoti blīvas). Pludmale ir taisna un šķietami bezgalīga. Vienā pusē ir okeāns otrā krasta līnija, uz kuru paveras neierasts skats - skats no jūras puses. Tikai nevajadzētu aizmirst atgriezties pirms ūdens...!

Lielo un plato pludmaļu piedāvājums izaicina daudzus sporta mīļotājus, piemēram, tur ļoti populāri ir buggying (vizināties ar bagiju, kuru velk bura), līdzīgi kā pie mums ledus burāšana. Protams, arī kaitings (kiting) un viss cits, kas saistīts ar vēju, jūru un pludmali - tur ir topā!

Augu, dzīvnieku valsts

Ilgu laiku salas fauna un flora ir veidojusies savrupi no lielajiem kontinentiem. Viņa ir viena no, eiropiešu visvēlāk atklātajām lielajām teritorijām, tāpēc maz ir ievesto augu vai dzīvnieku. 80% no salas augu valsts ir endēmiskie augi, tie ir tādi augi, kuri nav satopami nekur citur pasaulē. Redzējām tur spilgti dzeltenus kokus, un kokus, kurus es sākotnēji noturēju par palmām, bet izrādās, ka tās ir papardes. Paparde ir viens no Jaunzēlandes simboliem un firmas zīmēm, tāpat kā Kivi putns un regbijs.

Pārsteidzošas bija krāsas. Tur ir ļoti spilgtas krāsas - ja zāle ir zaļa tad viņa ir spilgti zaļa, ja koks ir dzeltens, tad viņš ir spilgti dzeltens. Gaiss tur ir tik tīrs un svaigs, kāds viņš varētu būt varbūt bijis jau akmens laikmetā!

Daba kopumā uz salas ir ļoti miermīlīga - bez indīgām čūskām, skorpioniem, Cece mušām, vai citiem mošķiem. Nav arī lielo zvēru - plēsēju. Nav dzelkšņainu un neviesmīlīgu augu. Tas, ko mēs redzējām, staigājot pa dabas parkiem, kuri ir visīstākie džungļi, tikai ar izveidotām līkloču takām, bija kaut kādi murkšķi vai susliki un putni, jā un vēl aitas, tur ir uz katra zāles noauguša pakalna - viena no salas svarīgākajām lauksaimniecības nozarēm (aitkopība).  

Jaunzēlandē nav tik traki kā, piemēram, Austrālijā, kur daba ir relatīvi līdzīga, bet vienmēr ir jāskatās kur spert kāju, lai neuzkāptu virsū kādam "indīgam objektam". Tas no kā mums Jaunzēlandē vajadzēja uzmanīties bija okeāns.

Esot Jaunzēlandē ir grēks nedoties sērfot. Mēs arī izmantojām iespēju "savaldīt" kādu no Tasmāna jūras viļņiem. Līcītī, kurā mēs sērfojām satikām kādu sērferi, kurš mums izstāstīja baigo stāstu - viņam tai pat pludmalē, šajā decembrī esot bijusi "saķeršanās" ar haizivīm. Puisis esot bijis ūdenī, kad ap viņu sākušas riņķot draudīgās spuras, kas ir viena no pazīmēm, ka viņas ir noskaņotas agresīvi - riņķot samazināt loku rādiusu. Viņš jau bija sagatavojies, lielum lielām ziepēm, kad nezin no kurienes uzradās bariņš delfīnu, kuri ap izmisušo cilvēku jūrā, izveidoja tādu kā aizsarg loku, turoties cieši pie sērfotāja. "Miesassargi" lika haizivīm atkāpties no iekārotā kumosiņa. Un puisis neskarts izpeldēja krastā.

Redzējām ļoti daudz delfīnu, kad braucām ar kuģīti uz netālo salu, redzējām uz viņu spurām atstātās haizivju zobu pēdas, kas palikuši pēc viņu savstarpējiem ķīviņiem. Okeāns pie Jaunzēlandes krastiem vai čum un mudž no plēsējiem - haizivis, rajas - viena no šīs sugas pārstāvēm nogalināja pasaules slaveno Krokodilu mednieku.  

Kauri koki

Kauri koki ir vieni no visilgāk dzīvojošajiem un garākajiem kokiem pasaulē. Maori uzskatīja, ka Kauri koki ir Jaunzēlandes mežu karaļi. No eiropiešu ieceļotāju puses, taisnie un neticami garie koki tika atdzīti par ļoti piemērotiem kuģu takelāžu konstrukcijās. Notika aktīva koku izciršana un milzu koku meži ātri vien noplaka. Tagad Jaunzēlandē tiek sargāts katrs palikušais Kauri koks un veidotas jaunas audzes.

Koki ir iespaidīgi lieli - viņu augstums sasniedz 30-40m un stumbra diametrs var sasniegt vairākus metrus. 600-700 gadus veca koka diametrs ir aptuveni 1m. 1,000 gadu veca koka vidējais diametrs ir 2m, bet 1,700 gadus veca koka, kas tagad ir reti sastopams, diametrs ir ap 3m. Visvecākā, tagad sastopamā koka (Tāne Mahuta - mežu dievs) diametrs ir vairāk kā 4m. Bet pagātnē bija zināmi koki ar diametru līdz pat septiņiem metriem. 

Seismiskā sala

Tas, ka sala ir seismiski aktīva valstij ir gan posts, gan ieguvums. Ieguvums ir milzīgie karsto ūdeņu rezervāti, geizeri un skaistās ainavas, ko veido vulkāniski kalni, noauguši ar mežonīgiem mežiem.

Bet tie posti, nu nav jau nekādi lielie - mazas zemestrīcītes un geizeri, kuri mēdz izspraukties no zemes kā mums sniegpulkstenītes.

Apciemojot Dienvidu salu mēs redzējām tādu skatu - braucam no viesnīcas pa auto šoseju, viss kā parasti - asfalts kā asfalts, turpat ceļmalā redzam piecstāveni un pēkšņi ar žogu apvilkts mazs geizers, kuš pamanījies izspraukties pašā šosejas vidū...

Rajonos, kuri ir bagātīgi ar geizeriem un karstiem avotiem, viņi tiek veiksmīgi izmantoti mājas apsildīšanai un siltā ūdens iegūšanai . Jau pirms eiropiešiem salas pirmiedzīvotāji, maori, prata izmantot karsto avotu priekšrocības - vārot ēdienu, mazgājoties, kā arī vēsajās naktīs pie viņiem sildoties.

Bijām aizbraukuši uz netālu esošo White island (baltā sala). Tā ir jaunākā vulkāniskā sala pie Jaunzēlandes krastiem. Uz viņas vēl nav izveidojusies augu valsts, tikai daži reti zāles kumšķīši. Tur ir milzum daudz termālo ūdeņu ezeru. Pa salu vajadzēja pārvietoties skaistās, dzeltenās ķiverēs, baidoties no pēkšņiem geizera izvirdumiem, kuri var izraisīt akmeņu lietu. Un smaka tur!!! Sēra tvaiki!!! Smird!! Tādēļ arī mums katram tika pa gāzmaskai.

Sacensību organizācija. Sports

Pasaules čempionāta vindsērfingā organizācija bija ļoti augstā līmenī. Jaunzēlandieši pirmie pasaulē ir ieviesuši (izgudrojuši) speciālu ātrdarbības tehnoloģiju, ar kuras palīdzību var sekot līdzi sportistu kustībai uz ūdens. Informācija par notikumiem uz ūdens pa tiešo tiek nosūtīta uz datoru - cik ilgi kurš stāvējis pret vēju, kā ir "apņemta" boja utt. Tas ļoti atvieglo skatītāju sekošanu līdzi saviem favorītiem, rezultāti uzreiz parādās arī internetā. Kaut ko līdzīgu mēs pirms tam redzējām pasaules čempionātā Igaunijā, bet tur tas bija balstīts uz GPS tehnoloģiju, Jaunzēlandiešiem tas ir savādāks, vairāk piemērots šādām sacensībām.

Ūdens sports un sports kā tāds Jaunzēlandē ir augstā līmenī, tur nekad nepietrūks vēja burāšanas, nekad neapsīkst viļņi sērfošanai, kalnos vienmēr ir sniegs slēpošanai. Daba piedāvā savus resursus ikvienam sporta cienītājam. Var nodarboties ar niršanu vai izvēlēties helibordingu (heli-boarding) un šļūkt lejā no Kuka smailes. Valsts sportam velta lielu uzmanība. Nu pasaules čempions vindsērfingā, katrā ziņā ir jaunzēlandietis.

Dabas bērni

Jaunzēlandē, kad uzpūš vējš, gaiss vienkārši dzirkstī no svaiguma, tas pats pēc lietus, līdzīgi kā pie mums, tikai ar trīskāršu svaigumu!! To gan gluži nevarēja teikt par pilsētām, jo pa tās ielām braukā diezgan vecas mašīnas. Iespējams tas ir augstā ievedmuitas nodokļa dēļ, bet visticamāk, ka viņi vienkārši neraujas uz jaunāko automašīnu iepirkšanu vai nepārtrauktu mašīnu mainīšanu. Viņi atstāja tādu dabas bērnu iespaidu. Jaunzēlandieši ir mierīgi un nosvērti. Oklendā, kas ir miljonu pilsēta - ielās un veikalos cilvēki klaiņo ar basām kājām, nu kā jau no pludmales. Jaunzēlandieši ir fantastiski aktīvās atpūtas cienītāji - 4 no rīta var redzēt, ka kāds jau skrien pa pludmali rīta krosu. Tā agrā stunda tāpēc, ka viņiem darbs sākas jau 6 no rīta. Bet 5 vakarā visi veikali veras ciet, tāpat arī klubi un kafejnīcas - nav ilgstrādātāji. Sešos - septiņos pilsēta ir tukša. Jaunzēlandieši ar sauli ceļas un reizē ar sauli iet gulēt. Bet katram mājās ir slēpes, velosipēds, vēja dēlis...

Sakarā ar to, ka viņi visu tik mierīgi uztver un dzīvo, viņi ir mazliet "pazaudējuši bailes", vismaz, kas attiecas uz higiēnu un tam līdzīgām lietām. Nu, piemēram, es nezinu vai vēlreiz ietu viņu SPA kompleksos, jo tie neatstāja iespaidu par higiēniski tīru vidi. Baseinos ūdens tiek mainīts diezgan reti un apkopējs tik bieži neapciemo koplietošanas telpas, kā mums gribētos :). Tāpat arī pārtikas uzraudzības dienesti ir reti viesi restorānu, kafejnīcu virtuvēs un pie universālveikalu pārtikas stendiem, atšķirībā no mūsu visuresošajiem Eiropas standartiem. Tās bailes, mums ir pamatotas, bet tādas bailes tur, ir bez pamata, tā ir atšķirība!

Viņi ir ļoti strigti attiecībā pret to, ko tu valstī ieved, izkāpjot no kuģa vai lidmašīnas, ļoti cītīgi tiek pārbaudīta bagāža. Pēc tādas kontroles un izpildot visas prasības par neievedamām lietām (augiem vai pārtikas produktiem), nav brīnums, ka iekšzemē kontrole vairs netiek veikta. Viņiem tur ir daudz, daudz lielāks uzticēšanās koeficents vienam pret otru. Sākot jau savstarpējās attiecībās un beidzot ar uzticēšanos robežsardzei un valdībai kā tādai.

Jaunzēlandiešu uzticēšanās koeficents

Tas bija tas, kas ļoti pārsteidza - jaunzēlandieši ļoti uzticas citiem cilvēkiem un sargā doto goda vārdu, kas pie mums un arī Eiropā jau iet zudumā. Piemēram, gan saņemot inventāru vai nododot inventāru nav strikti jāatskaitās. Kārtojot apdrošināšanu viņi iedeva tādu lapiņu, kas izskatījās kā no blociņa izrauta, man tas ļoti izbrīnīja, jo man tie papīri bija vajadzīgi atskaitēm. Prasīju vai viņi zīmogu neliks, uz ko viņi pārsteigti atbildēja, ka tur jau esot viņa paraksts. Zīmogi kā tādi ir tikai bankās un valsts iestādēs.

Jaunzēlande ir jaunākā valsts pasaulē

Maori leģenda vēsta, ka Jaunzēlande tika izzvejota no jūras. Bet fakts ir tāds, ka tā bija pēdējā lielā zemes teritorija, kas tika apdzīvota un tas viņu padara par jaunāko valsti pasaulē. Maori - pirmie salu apdzīvotāji uz viņu ieradās, kanoe laiviņās no savas agrākās dzimtenes Hawaiki, aptuveni 1,000 gadu atpakaļ. 19.gs. sākumā Jaunzēlandē bija ap 100,000 maori.

Pirmais eiropietis pie Jaunzēlandes krasta piestāja Abels Tasmāns (1642. gadā). Pēc tam, kad vairāki no Tasmāna komandas tika iezemiešu nogalināti, un Tasmāns pameta salu, nākamā eiropiešu ekipāža tur ieradās Džeimsa Kuka vadībā (1768. gadā). Kuks apbrauca un kartē iezīmēja visu Jaunzēlandes teritoriju. Pēc viņa uz salu sāka ierasties misionāri un vaļu zvejnieki, un vēlāk jau visi pārējie (zeltrači, kaučuka izgatavotāji, reliģiskie bēgļi, tulpju audzētāji un citi).

1840. gadā sala kļuva par Britu impērijas sastāvdaļu, bet ar savu pastāvīgu valdību un apņemšanos respektēt un godāt maoru tiesības. 20 gadu laikā uz salu ieradās 40.000 Britu impērijas migranti. Vēlākos laikos uz salu ieradās migranti no Āzijas (Ķīnas, Taizemes u.c.), Polinēzijas, Holandes, Skotijas, Horvātijas (Dalmācijas), Austrālijas, ASV un citām pasaules malām, veidojot unikālu kultūru miksli.

Tagad uz salas dzīvo ap 70% eiropiešu pēcteču, 8% maoru, 6% ieceļotāji no Āzijas.   

Geizera izaicinātāji

Bijām aizbraukuši uz geizeru parku Rotorua. Tas ir nacionālais parks, kura teritorijā geizeri un termālo ūdeņu ezeri ir viens pie otra, visdažādākā izskata un izmēra, zeme tur vienkārši vārās. Pa viņu staigājot, rodas sajūta, ka esi kādā turku pirtī. No daudzo karsto avotu un geizeru klātbūtnes gaiss tur ir mitrs un silts. Geizeri parkā izšaujas kā pēc pulksteņa - vienreiz naktī un vienreiz no rīta. Bet, lai pulkstenis būtu īpaši precīzs, geizera dobumā, kad ir pienācis īstais laiks, tiek iebērts vai nu kāds sāls vai minerāls, un tad tas geizers ne tikai izšaujas virs zemes, bet tūristiem par prieku, izšaujas vairāku metru augstumā, tas tiek pavadīts ar skaļām ovācijām un foto aparātu zibšņiem.

Var pierast pie zivs

Ja Rihards pirms tam, Latvijā, zivis neēda, tad Jaunzēlande viņu pārmācīja! Zivis tur ir pilnīgi cita svaiguma un garšas. Dziļūdens zivis pēc būtības ir ar pavisam citu garšu, viņas vairāk garšo kā gaļa, nu kaut kā tā... . Izbraukt jūrā un noķert 30-40 kg tunci un pēc tam, pēc visiem "mēli-var-norīt" paņēmieniem pagatavotu, servēt uz galda, tur ir ierasti un pie tā var pierast.

Tukša Jaunzēlande

Jaunzēlandē dzīvo vairāk kā 4 milj., iedzīvotāju, bet teritorija ir daudz lielāka par Latviju. Viņa sniedz nenovērtējamo pazušanas brīnumu - braukt kilometriem tālu un viss, ko redzi ir kokiem noauguši vulkāniskie kalni, vai biezu džungļu ielejas. Tāpat ar kilometriem garām vientuļām un mežonīgām pludmalēm. Par dabu Jaunzēlandē var runāt un runāt. Ne velti šīs valsts dabas brīnumus atzinīgi novērtēja "Gredzenu pavēlnieka" filmas veidotāji. Pēc filmas parādīšanās Jaunzēlande atkal tika izcelta no aizmirstības kambariem. Ne velti Tripadvisor rīkotajā aptaujā Jaunzēlande šogad ir atzīta par vislabāko vietu atpūtai. Respondenti minēja viņas fjordus un ainavu apbrīnojamo dažādību un skaistumu.

Jaunzēlandē viss ir otrādāk

Kad izlaiž ūdeni no vannas, viņš griežas uz otru pusi. Automašīnas brauc ceļam pa otru pusi. Tualetes papīrs ir pieāķēts kambarītī pie otras sienas, kā mums pierasts. Tur viss notiek pa kreiso roku. Ja tu kaut ko meklē, veic kādu darbību vai kustību, jārēķinās ar kreiso pusi!!!!

Sīkumi

  • Ja brauc uz Jaunzēlandi, noteikti nevajadzētu likt akcentu uz kaut kādu kultūrvēsturisku pieminekļu vai muzeju apmeklēšanu, jo tad jums sanāks vilties - tā ir "dabas bērnu" un ekotūrisma paradīze. Ceļojuma laikā neredzējām nevienu ēku, kura būtu tā vērta, lai iemūžinātu fotoaparātā. Mājas tur ir racionālas un praktiskas, bet ne pārsteidzošas. Arī šopings Jaunzēlandē būs galīgi garām. Tāpat ar muzejiem un teātriem, un koncertiem. Tas ko viņiem rādīja kino teātrī, mums, "Forum Cinemas" jau sen iesviedis savos aizmirstības pagrabos. Lai apskatītu "augsto mākslu", tuvākā vieta uz kurieni var doties, lai to redzētu ir Austrālija un viņas lielās pilsētas, ko arī izmanto tie Jaunzēlandieši, kam tas ir svarīgi.
  • Dodoties uz Jaunzēlandi ceļotājiem ir jāpiesargās no saules. Virs Antarktīdas ozona slānī ir caurums un saule ir jo īpaši aktīva. Mēs lietojām 30. faktora sauļošanās krēmu un ar visu to atbraucām mājās stipri iedeguši.
  • Valsts ir diezgan dārga. Kaut kādi pārtikas produkti un pakalpojumi ir noteikti dārgāki kā Eiropā, domājot, Itāliju vai Vāciju. Bet līdzīgi kā pie mums.
  • Jaunzēlandē ir populāri īrēt māju, ja brauc uz turieni uz ilgāku laiku vai lielākā kompānijā, tas noteikti būs izdevīgāk kā viesnīcā. Mājas īre iznāk ap 400 NZD (Jaunzēlandes dolārs) nedēļā, tas ir ap 140Ls.
  • Vienai personai turp-atpakaļ biļete uz Jaunzēlandi izmaksāja 1200Ls. Ceļā aizgāja 36h. 24h - tīrais laiks lidmašīnā.
  • Jaunzēlandieši ēd - tā bāze ir jēra gaļa un zivs, pagatavots visos iespējamos veidos. Tā kā Jaunzēlandē ir ļoti daudz ieceļotāju no Āzijas salas restorānos ir plaši pārstāvēta Āzijas virtuve (ķīniešu, taizemiešu utt.)
  • Laika apstākļi ir baigi mānīgie. Tur karstā vasarā var pēkšņi uznākt lietus un aukstās gaisa masas no Antarktīdas atdzesē laiku tā, ka mugurā jāvelk džemperi. Laika apstākļu prognozēšanas dienests ar saviem tiešajiem pienākumiem nespēj tikt galā - neparedzamo laika apstākļu dēļ. Paši to izjutām uz savas ādas, sacensību laikā: kad solīja vēju, tā nebija, kad nesolīja uzbrāzās milzīga vēja brāzma un līdzīgi.

Comment Form