Ceļojuma stāsts 'ar bārdu': kā latviešu jaunieši pirms desmit gadiem ar vecu vāģīti brauca uz Irānu
Foto: DELFI Aculiecinieks

Vasara ir lielo piedzīvojumu un skaisto ceļojumu laiks. Teju ikviens no mums izplāno kādu amizantu pikniku vai laivošanas sesiju, dodas pārgalvīgā pārgājienā vai arī vienkārši izbauda gleznainus skatus pie jūras, kalnos, mežā. "Delfi Aculiecinieks"izsludinātajā stāstu konkursā saņēmām daudz vasaras ceļojumu piedzīvojumu aprakstu. Arī lasītājs Andris atsūtījis savu stāstu, kura notikumi gan risinājušies 2006. gadā.

Lūk, kā brauciens 10 dienās uz Irānu noritēja toreiz, kad vīzu režīms ar Moldovu bija tikko atcelts, bet uz Lietuvas robežas vēl kontrolēja latviešu ceļotāju pases.

"Reiz ienāca prātā doma, varētu aizbraukt uz Černobiļu Ukrainā, apskatīt reaktoru un pasēdēt uz kādas mājas jumta klusajā un tukšajā Pripjatā. Ziemā vācu materiālus par Černobiļu un iekļūšanu zonā. Izrādījās, ka legāla iekļūšana zonā nav lēta, bet vai tad pasaulē ir tikai viena vieta kur var klusi pasēdēt? Var arī klusi pasēdēt mašīnā. Pagājušajā gadā trīs paziņas bija stopojuši uz Irānu. Gana eksotiska vieta, un laika sēdēšanai būs daudz. Un tapa maršruts: Latvija, Lietuva, Baltkrievija, Ukraina, Rumānija, Bulgārija, Turcija, Irāna. Tika noteikts izbraukšanas datums 22.jūnijs. Mērķis bija 10 dienās ar mašīnu aizbraukt līdz Persijas līcim. Ticamības līmenis pasākumam bija ap 0.

Apciemojām pieredzes bagātos stopotājus, kas mūs vēl vairāk iedrošināja apskatīt Irānas jaukumus. Lai palielinātu ticamību, ka viss notiks, nokārtojām pat Baltkrievijas vīzu. Mašīna: Toyota Corolla, dīzelis, 1989. gada izlaidums, nav radio, ir nelielas problēmas ar motora dzesēšanu. Apskate beidzās 27. jūnijā. Iegādāta par 200 latiem, ar servisa spriedumu – principā neremontējama, bet par 600 latiem var mēģināt.

Ticiet vai nē, bet 22. jūnijā pulksten 11 tiešām izbraucām. Pirmais mērķis bija Viļņa. Pulksten 17 bijām Grenstāles robežpunktā, rādījām pases un smaidoši braucām tālāk. Pusceļā Rīga –Viļņa, radiatora temperatūra bija neapmierinoši augsta. Noņēmām radiatora dekoratīvo redeli, un atjaunojām dzesēšanas šķidruma daudzumu. Kā papildu dzesēšanu motoram ieslēdzām salona apsildi uz maksimumu – to tā arī neizslēdzam visa ceļa laiku. Pulksten 21 nobraukuši 450 kilometrus bijām Viļņā. Bet jau 22 – uz Baltkrievijas robežas, kur pavadījām nākamās piecas stundas. 23. jūnijā pulksten 4 iebraucām Minskā – kārbiņu pilsētā ar platiem ceļiem.
Pulksten 5, kad nobraukti 689 kilometri, lēca saule. Jauna, grūta, karsta diena. Braucām uz maiņām, bez apstājas, jo jau pēc 10 dienām man bija jābūt atpakaļ darbā. Pulksten 11 bija nobraukti 1016 kilometri un mēs šķērsojām Baltkrievijas robežu. Iebraucām Ukrainas muitas zonā, kur laipnie Ukrainas muitnieki, ar lielu smaidu sejā paprasīja papildu 10 dolārus, un vienu pudeli limonādes. Nožēlojami.

Tags

Azerbaidžāna Baltkrievija Bulgārija Dacia Irāna Moldova Odesa Rumānija Toyota Turcija Ukraina Vasara Irāna Āzija

Comment Form