Pasaulē bīstamākās takas pievarēšana un skaistais dabas parks

Ceļojuma stāsts: brauciens pa Spānijas 'rubīnu' – Andalūziju
Foto: Terēze Guļāne

Nākamās divas dienas apmetamies Antekerā (Antequera) – pilsētā netālu no "El Torcal" dabas parka un "El Caminitodel Rey" klinšu takas. Šeit piedzīvojam trakākos serpentīnus un ieraugām skaistākos dabas skatus ar kalniem un nebeidzamiem olīvu laukiem.

"El Caminitodel Rey", kas tulkojumā nozīmē "karaļa ceļš", ir 5 kilometrus gara pastaigu taka, kas izveidota "El Chorro" aizā. Sākotnēji taka bija paredzēta strādniekiem, kas 20. gadsimta sākumā netālu būvēja hidroelektrostaciju. Ap 2000. gadu taku slēdza apmeklētājiem, jo tā bija nolietota un bīstama, vairāki cilvēki tajā gāja pat bojā. 2015. gadā tā, pilnībā atjaunota, atkal tika atvērta visiem pastaigu un skaistu skatu cienītājiem.

Tikām brīdināti, ka biļetes jārezervē vairākus mēnešus pirms došanās šurp, jo pieprasījums esot milzīgs. Nolēmām paļauties uz veiksmi un vietējo padomiem to nedarīt, tāpēc tagad varam padalīties ar shēmu, kā šo vietu apmeklēt bez raizēm, turklāt lētāk, nekā rezervējot iepriekš.
Celieties agri un ar navigācijas sistēmas palīdzību dodieties uz takas finišu pie dienvidu ieejas, lai tur atstātu automašīnu, un kāpiet autobusā, kas ved uz takas sākumu ziemeļos, ieejas tā arī sauc – "acceso sur" (dienvidu) un "acceso norte" (ziemeļu). Kad autobuss pa šauru kalnu ceļu jūs eleganti ir aizvizinājis līdz "El Kiosko", kāpiet aši ārā un pa asfaltēto ceļu dodieties virzienā, no kura tikko atbraucāt, aptuveni 250 metrus.

Pēc kādu četru minūšu iešanas kreisajā pusē klintī redzēsiet mazu tuneli ar norādi "Caminitodel Rey 1,5 km", ejiet tam droši cauri un sekojiet norādēm. Galā būs kiosks, kur iespējams iegādāties ieejas biļeti par 10 eiro, tad seko ķiveres izsniegšana, un pēc pāris minūtēm jau sāksiet soļot pa taku.

Lai būtu pārliecināti, ka tiksiet pie biļetēm, pie dienvidu ieejas automašīnu vajadzētu novietot, vēlākais, ap pulksten 9 rītā. Kopējais aprakstītā ceļa garums ir ap 7,5 km, un vienvirziena takas beigās nonāksiet atpakaļ pie sava auto.

Nopriecājušies, ka veiksmīgi esam izgājuši šo iespaidīgo taku un ka nenācās to darīt pusdienlaika svelmē, dodamies tālāk uz "El Torcal" dabas parku. Parkā ir trīs pastaigu takas dažādām grūtības pakāpēm, bet galvenais apskates objekts ir interesantu formu kaļķakmens krāvumi un savvaļas grifi. Skati no šī parka augstienēm ir fantastiski.

Vakarus pavadām mazās pilsētas daudzajos tapu bāros. Šeit novērojam, ka bez autostāvvietas ierādīšanas "profesijas" spāņiem populāra ir arī "griezēja" profesija. Visos cienījamos bāros ir iespējams nobaudīt vītinātu šķiņķi ("Jamón"), kas ar ļoti asu nazi plānās šķēlītēs tiek griezts un uzreiz pasniegts. Vienā no pilsētas tapu bāriem piektdienas vakarā novērojām šo "griezēju", kurš piecas stundas cītīgi ņēmās ap cūkas kāju un neatkāpās no tās ne soli. Pie viņa nāca draugi un cilvēki no ielas, visi izrādīja cieņu un priecājās ar viņu kopā. Skaidri noprotams, ka šis amats ir godpilns un atbildīgs un tiek nodots no paaudzes paaudzē. Šādu interesantu profesiju pārstāvju Spānijā tiešam ir daudz, un tie visi ir vīrieši. Arī tapu bāros pēc siestas apgrozās vīrieši, kas bauda aukstu aliņu, smēķē, skatās futbolu vai buļļu cīņas. Izteikti tas novērojams tieši mazajos ciematos. Lielpilsētās, protams, izklaidējas arī sievietes.

Ceļojumā visam jābūt līdzsvarā. Ja divas dienas esam pavadījuši mazā pilsētā un pie dabas, jādodas uz lielāku pilsētu, tāpēc nākamās divas dienas pavadām Granadā, kuras nosaukums cēlies no granātābola. Un šīs divas dienas ir burvīgas, Granada mūs pilnībā pārņem – skaista arhitektūra, ļoti dažādas un gardas tapas un lieliski cilvēki. Granada ir lētāka nekā tai līdzīgā Seviļa un ir maģiski vibrējoša. Vakaros ilgi staigājam pa vēsturisko centru, piedzīvojam daudz un dažādos ielu muzikantu priekšnesumus, apmeklējam arī flamenko mūzikas un dejas vakaru. Šī noteikti ir mūsu pilsēta-favorīte Andalūzijā.

Slavenākais apskates objekts šeit ir Alhambra – iespaidīgs 14. gadsimtā būvēts komplekss, kurā ir vairākas pilis, cietoksnis, pirtis un dārzi. Arī šeit bijām plānojuši tikt ar veiksmes palīdzību, bet diemžēl neizdevās. Biļetes tiešām jāiegādājas krietni pirms apmeklējuma. Mums tika piedāvāts apmeklējums par 50 eiro vienai personai. Tikai pēc nedēļas. Tā nu turpinājām izbaudīt arābisku noskaņu apvīto Granadu un nebēdājām, jo būs iemesls atgriezties.

Siltos vakarus šeit izbaudām kā vietējie – nesteidzīgi vērojam apkārt notiekošo no ērtas vietiņas pie āra galdiņa, draudzējamies ar suņiem, kuru, starp citu, Spānijā ir neaprakstāmos daudzumos, malkojam "tinto de verano" un priecājamies par katru tapu, kas ir kā mazs, aizraujošs piedzīvojums!
Mūsu atvaļinājums tuvojas beigām, paspējam vēl pabaudīt sauli pie Vidusjūras un iepazīt Malagu – Pablo Pikaso dzimto pilsētu – un dodamies uz Rīgu. Latvija mūs sagaida ar drēgnu lietu, bet cik patīkami tomēr atgriežoties taksistam teikt "Labvakar!" un saņemt atbildi skaidrā latviešu valodā! Ak, Spānija, tu biji lieliska!"

Tags

Ceļojums Lasāmgabali Spānija Eiropa

Comment Form