Arī tev pūrā noteikti ir kāds stāsts par izbraucienu tepat pa Latviju vai izcilu atvaļinājumu ārzemēs. Atsūti savu ceļojuma stāstu līdz 15. oktobrim mums, un varbūt tieši tu saņemsi stāstu konkursa balvu – apmaksātu ceļojumu divām personām uz Abū Dabī, Taizemi vai Šrilanku no tūrisma aģentūras "Kolumbs". Vairāk par konkursu un tā noteikumiem lasiet šeit.
Lūk, stāsts par iemīlēšanos Bosnijā un Hercegovinā!
"Uz Bosniju un Hercegovinu devos šā gada jūnijā. Tā kā organizētu ceļojumu uz šo valsti tikpat kā nav, tad bija pašam jāiegulda daudz laika ceļojuma plānošanai. Kā vispiemērotāko variantu izvēlējos "Turkish Airlines" lidojumu Rīga-Stambula-Sarajeva. Nosēžoties Sarajevā, pa lidmašīnas logu varēju vērot kalnu virsotnes, zilu upju ielejas, labības un vīnogulāju laukus. Par Sarajevu tiku dzirdējis diezgan daudz, pārsvarā par Sarajevas ziemas olimpiskajām spēlēm un arī par 90. gadu Dienvidslāvijas karu.
Neskatoties uz to, ka kara pēdas vēl joprojām ir daudzviet redzamas, Sarajeva atstāj iespaidu kā pilsēta ar dzīvespriecīgiem un viesmīlīgiem cilvēkiem. Šī pilsēta ir kā krustpunkts trim reliģijām: musulmaņu, katoļu un pareizticīgo. Ik uz soļa var ieraudzīt mošejas blakus katoļu vai pareizticīgo baznīcām. Kultūru un tradīciju sajaukums ir jūtams arī vietējā virtuvē. Kad noriet saule, virs pilsētas paceļas smaržīgu un kārdinošu ēdienu aromāti. Cilvēki pārpludina vietējās kafejnīcas un restorāniņus. Osmaņu impērija atstājusi lielu ietekmi uz šo valsti. Un tāpēc nav brīnums, ka vietējā virtuvē dominē grilēti ēdieni ar smaržīgām garšvielām, kā arī dažādi kārdinoši austrumu saldumi. Jāatzīmē, ka cenas šeit patīkami pārsteigs. Otrais ēdiens vidēji izmaksās 5 līdz 6 eiro, kafija līdz eiro, glāze vīna ap 1,50 eiro un saldējums tikai 0,50-0,80 centus.
Vismaģiskākais laiks bija vakari, kad pilsētas mošeju torņi iedegās gaismās un no visām malām varēja dzirdēt saucienus lūgšanām.
Pēc tam, kad biju izbaudījis Sarajevu, nākamajā dienā nolēmu apmeklēt tuvāko apkārtni. Jāsaka, ka tā ir paradīze aktīvā dzīvesveida piekritējiem. Šeit ir lieliskas iespējas dažādām aktivitātēm: kalnu riteņbraukšanai, pārgājieniem pa ielejām un seniem cietokšņiem un citām interesantām vietām. Es nolēmu doties pārgājienā uz Skakavakas (Skakavac) ūdenskritumu. Galamērķa sasniegšanai bija jānoiet gandrīz trīs stundas pa aizaugušām kalnu takām. Tas bija tā vērts!
Ceļojuma turpinājums mani aizveda uz Travniku, kādreizējo valsts galvaspilsētu. s
Tā paliks atmiņā ar zaļiem mežiem apaugušiem kalniem, senām mošejām uz turku cietokšņiem, kā arī ar ļoti gardu aitas sieru un labākajiem čevapi.
Čevapi ir šīs zemes kulta ēdiens. It kā ļoti vienkāršs, bet reizē arī garšīgs. Tās ir liellopa vai aitas gaļas desiņas, grilētas ar garšvielām un pasniegtas siltā maizē ar sīpoliem un kajmaku, kas ir kaut kas līdzīgs skābajam krējumam. Ļoti gardi un sātīgi, maksā divus līdz trīs eiro. Tālāk savu ceļu mēroju līdz Jajcei, pilsētai uz ziemeļiem no Sarajevas. Tā atrodas uz apaļa pakalna, kas atgādina olas formu ("Jajce" bosniešu valodā ir ola). Jajce ir slavena ar 17 metrus augstu ūdenskritumu, kas atrodas pilsētas centrā, kā arī ar seno cietoksni, no kura paveras tāls skats.
Vien dažu kilometru attālumā no Jajces atrodas unikālas ūdensdzirnavas, līdz kurām var nokļūt pa ezermalas taku. Dzirnavas joprojām darbojas, un skati apkārt patiesi iedvesmo.
Ceļojuma otrajā daļā devos uz dienvidiem no Sarajevas. Pārbrauciens dod iespēju izjust, cik atšķirīga var būt maza valsts. Dabā egles nomainīja cipreses, parādījās palmas, vīģu koki un granātāboli.
Pārbraucienu no Sarajevas uz Mostaru visiespaidīgāk ir veikt ar vilcienu, kura ceļš vijas cauri kalniem. Pusceļā apstājamies Konjicas pilsētā, kura izskatās kā no pastkartītes. Beidzot ceļš atveda galamērķī Mostarā.
Mostaru var droši saukt par Bosnijas pērli. Kaut ko skaistāku par šo vietu ir grūti iedomāties. Katoļu baznīcu smailie torņi, osmaņu perioda celtnes, apaļakmeņu bruģētas ielas un pa vidu Neretvas upe. Šīs ''pastkartītes" centrā ir Mostaras vecais akmens tilts, bez kura nav iedomājama Bosnija. Tilts celts 16. gadsimtā un uzspridzināts 20. gadsimta 90. gadu karā, bet rūpīgi atjaunots nesen. (Vairāk lasiet šeit)
Mostaras tuvumā atrodas osmaņu perioda ciemats Počiteļa (Počitelj). Ciemats ir perfekti saglabāts un dod iespēju sajust seno laiku elpu. Pēc karstas dienas, staigājot pa ciemu, kā dieva dāvana bija došanās uz Kravices ūdenskritumu. Šo vietu var aprakstīt ar vienu vārdu - paradīze!
Pirms mājupceļa paspēju paviesoties Trebiņjes pilsētā, kura atrodas pavisam tuvu Horvātijas robežai un Dubrovnikiem. Šeit jau jūtama slāvu ietekme, jo iedzīvotāji lielākoties ir serbi. Pilsētu atcerēšos ar milzīgiem vīnogu laukiem apkārt, augstiem līdz debesīm platānu kokiem un greznām pareizticīgo baznīcām.
Bosnija un Hercegovina mūžīgi paliks manā sirdī, un ar nepacietību gaidu nākamo iespēju atgriezties šajā paradīzē."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
