Sirsnīgākie cilvēki pasaulē

Ceļojuma stāsts: Sirsnīgākie cilvēki pasaulē jeb Kā Ukraina mūs samīļoja
Foto: Irbe Treile

No Ļvovas uz Karpatu kūrortpilsētiņu Jaremči braucam ar autobusu. 200 kilometri sešās stundās neko spožu nesola, tomēr naivi ceram uz ciešamu autobusu, jo Ļvovas dzeltenie busiņi ar savu pārbāztību un krateklību pēdējās dienās ir ļoti pārbaudījuši mūsu pacietību. Autoostā redzam pāris civilizētus busus, bet tie, protams, dodas uz Poliju, un mūsējais ir mazs krateklītis. Par kondicionieri var aizmirst. Tomēr sēdvietas ir visiem, lūka vaļā un skati pa logu aizraujoši.

Bez šī brauciena es neuzzinātu, cik daudz Ukrainas laukos joprojām izmanto zirga spēku, ka sienu vāc ar roku darbu kā manā bērnībā un cik lauki ir dzīvi un cilvēku pilni. Gandrīz puse laika paiet pieturās, bet tas pieder pie lietas šādā ceļojumā. Vakarā iebraucam Jaremčē un es mazliet jūtos kā pārceļojusi laikā. Galvenās ielas ir asfaltētas, bet citas – joprojām grants. Gaiļi dzied, govis mauj, zirgi zviedz, durvis neviens neslēdzot.

Jaremčē paliekam vienā no daudzajiem viesu namiem. Vakarā sākam pļāpāt ar tanti no Austrumukrainas pilsētas Mikolajivas. Viņa nesen aizgājusi pensijā, tagad mēnesī saņem 1200 grivnas, kas ir apmēram 40 eiro. Visu audzē pati, uztur brāli un vīru, kas abi apriebušies kā rūgta nāve. Uz Jaremči atpūsties viņu atvedusi meita, kas strādā par menedžeri un labi pelna, bet dēlam nav tā paveicies. Mikolajivā, kas atrodas pie Melnās jūras, kādreiz kuģi nākuši iekšā vienā laidā, darba bijis daudz, bet tagad viss mainījies. Bezdarbs, nabadzība, noziedzība, pilsētu pārpludinājuši kara bēgļi.

Mikolajivas tante diezgan izceļojusies pa pasauli un tomēr saka, ka rietumukraiņi ir vissirsnīgākie cilvēki. "Citur tādus nesatiksiet. Un, par laimi, viņi arī nerunā par politiku," viņa nopūšas un piebilst, ka rietumukraiņiem viss gan daudz vieglāk – karš tālu un pavisam blakus Eiropa ar savām peļņas iespējām. Ar mums ukraiņi par politiku runā labprāt, viņu domas ir ļoti atšķirīgas, bet visus vieno milzīga nepatika pret prezidentu Porošenko.

Ceļojuma stāsts: Sirsnīgākie cilvēki pasaulē jeb Kā Ukraina mūs samīļoja
Foto: Irbe Treile

Jaremčē reiz esot dzīvojis ukraiņu Robins Huds – Oleksa Dovbušs, kurš slēpies skaistās klintīs. Izvēlamies garāko ceļu augšup, neviena uz takas nav, silti smaržo Karpatu mežs. Pie pašām klintīm paveras cita aina – bērnu bari no vasaras nometnēm ir burtiski aplipuši ap lielajiem akmeņiem. Varētu teikt, ka tūrisms ir jauks, ja vien Karpatu Nacionālais parks un tā populārākās vietas nebūtu neprātīgi piesārņotas ar sadzīves atkritumiem. Diemžēl izskatās, ka klinšu spraugās PET pudeles samestas mērķtiecīgi. Kā citādāk tās tur nonāktu tik lielā daudzumā, gluži kā sašķirotas? Dovbuša klintis diemžēl bija vispiecūkotākā vieta, ko redzējām ceļojuma laikā, un te ir ieskaitīti Ļvovas mikrorajoni, kas cieš no atkritumu kariem.

Tūrisms Karpatos sit augstu vilni, lielākā daļa ceļotāju ir paši ukraiņi. Daudzi dodas garos pārgājienos un nakšņo teltīs. Kempinga vietas nav iezīmētas – paliec, kur gribi, ja vien esi samaksājis nodevu par ieiešanu dabas parkā – 20 grivnas (apmēram 70 centi).

Pavisam lieks bija mūsu brauciens uz modīgo kūrortvietu Bukovelu. Zinu, ka daudzi latvieši brauc slēpot uz Karpatiem – ziemā, iespējams, Bukovela ir pievilcīga vieta, bet vasarā tā izskatījās pēc pilnīga pārpratuma ar vājprātīgi uzskrūvētām cenām un nepārdomātu infrastruktūru. Ar kuru galu ir domāts, uzbūvējot mākslīgo ezeru, kura peldētava piebērta ar asiem akmeņiem, bet gar malu stiepjas betonēta promenāde, kuras armatūra ir kā radīta, lai sasistos?

Atšķirībā no Latvijas Ukrainā dzelzceļa satiksme ir ļoti laba un dzīva, taču par drošību, šķiet, satraucas tikai sisīši. Nolaista barjera? Tas nekas, apbraukt ir nieks. Jaremčes galvenais objekts ir Probija ūdenskritumu kaskāde un suvenīru tirgus tai blakus. Lai tur nonāktu, jāšķērso dzelzceļš – tieši līkumiņā visi bariem vien plūst pār sliedēm, nebēdājot ne nieka par ļoti regulāro satiksmi.

Source

Tūrismagids

Tags

Ceļojums Iedvesma ceļotājiem Kijeva Lasāmgabali Tūrisms Ukraina Viļņa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form