"Citi cilvēki brīžos, kad grib teikt "nekad", saka – "kad pūcei aste ziedēs". Es šādās situācijās vienmēr teicu: "kad es būšu Kanāriju salās." Tas bija mans skaistais, neaizsniedzamais sapnis, mana "pūces aste", ko nemaz necerēju ieraudzīt. Pavisam negaidot, programmas "Erasmus+" ietvaros, man radās iespēja aizbraukt uz kursiem. Kur tie notika? Tenerifē, Kanāriju salās. Neticamais piepildījās. Gūstot jaunu pieredzi kursos un priecājoties par skaisto apkārtni, vienīgais, ko nožēloju – ka man blakus nav manu tuvo cilvēku, ar ko dalīties pāri plūstošajās emocijās. Kad atgriezos mājās, man bija jauna "pūces aste": "kad vinnēšu loterijā, aizvedīšu jūs uz Kanāriju salām." Izrādās – domas tiešām materializējas," tā savu stāstu "Tūrisma Gida" konkursam "Ceļo, stāsti, atkal ceļo", kura galveno balvu – kruīzu pa Vidusjūru – nodrošina "Costa Cruises", pieteica Daina Birkenbauma.
Pērnā gada pavasarī saņēmu telefona zvanu: "Jūs esiet laimējusi lielajā loterijā." Galvai cauri skrēja tūkstošiem domu: "Jāāā! Vai tiešām? Tā taču ir liela nauda! Varbūt kāds joko?" Nē, joku nebija, pēc neilga laika nauda nonāca manā kontā. Kā to izmantot, ilgi nebija jādomā. Tajā pašā dienā tika pirktas lidmašīnas biļetes un rezervēta viesnīca Tenerifē.
Trīs mēnešus ar ģimeni rūpīgi plānojām, ko apskatīsim savā nedēļas sapņu braucienā. Rezervējām automašīnu vietnē "Discovercarhire.com". Citiem braucējiem iesaku ņemt vērā, ka rezervācijā aprēķinātā auto nomas summa jāreizina ar divi, jo tajā nav parādīti dažādi papildu maksājumi, piemēram, apdrošināšana un citi. Vēl varētu ieteikt izvēlēties automašīnu ar lielāku dzinēja tilpumu, jo mūsu izvēlētā stāvajos kalnu ceļos darbojās ar jūtamu piepūli.
Ilgi gaidītais brauciens pienāca, un mēs devāmies ceļā. Garo pārlidojumu un nākamo lidojumu gaidīšanas lidostās alga bija krāšņais skats uz jau iemīlētajām kalnu un okeāna ainavām. Lai gan uz naktsmītni ar īrēto auto devāmies jau tumsā, atzinīgi novērtējām ļoti pārskatāmo autoceļu sistēmu, kas ļāva viegli atrast izvēlēto naktsmītni pilsētiņā Puerto de la Cruz. Apzināti izvēlējāmies dzīvot tuvāk salas ziemeļiem. Pirmkārt – lai gan sala ir neliela, salas ziemeļos gaisa temperatūra ir patīkamāka mūsu ziemeļnieciskajai siltuma izjūtai (ap +25 oC), salas dienvidos ir par dažiem grādiem siltāks. Otrkārt – salas ziemeļos ir bagātīgāka augu valsts. Treškārt – daudzi cilvēki zemāko temperatūru uzskata par trūkumu, tāpēc apmetas salas dienvidos. Mūsu priekšrocība šajā sakarā – mazāks cilvēku blīvums, ērtāka pārvietošanās, nedaudz zemākas naktsmītņu un pakalpojumu cenas. Un visbeidzot – praktiski jebkurš apskates objekts uz salas no Puerto de la Cruz ar automašīnu sasniedzams stundas līdz pusotras stundas laikā.
Pastaiga gar Atlantijas okeānu un Eiropas labākā zoodārza apmeklējums
Pirmās dienas plāns – pastaiga gar Atlantijas okeānu un Loro parka apmeklējums. Okeāna varenība mūs tā pārņem, ka pastaiga izvēršas garāka nekā domāts. Loro parks pārsteidz ar ļoti daudzveidīgu faunu, retiem dzīvniekiem (gorillas, šimpanzes, baltie tīģeri, retu sugu papagaiļi).
Apmeklētājus priecē četri dzīvnieku šovi. Var vērot papagaiļu, roņu, delfīnu un zobenvaļu jeb orku uzstāšanos. Katra šova laikā apmeklētāji tiek informēti arī par dabas aizsardzības problēmām, izmirstošo sugu aizsardzību. Loro parkā dzīvnieku mītnes izveidotas tā, lai tiem būtu maksimāli dabiski apstākļi. Ilgu laiku tīksmināmies pie lauvu voljēra, kur majestātiskie dzīvnieki kārto savas attiecības, neņemot vērā sajūsmināto skatītāju izsaucienus un fotoierīču zibšņus. Izejam no Loro parka praktiski tā slēgšanas brīdī un vienojamies, ka parks godam nes Eiropas labākā zoodārza titulu.
Dodoties atpakaļ uz viesnīcu, pilnībā izjūtam naktsmītņu cenu politiku – jo tuvāk okeāna krastam, jo dārgāk. Lai gan mūsu atpūtas vieta atrodas tikai kilometru no okeāna, samērā stāvais augšupceļš pamatīgi pārbauda fizisko izturību. Lai nezaudētu pašcieņu un elpu, palīdz skaistie skati. Atliek apstāties, ar fotokameru tverot ainavas, un atpūta pārvēršas fotopauzē.
Ciemos pie varenā Teides vulkāna
Otrā diena – varenā Teides vulkāna (3718 m v.j.l.) apmeklējums. Apmēram mēnesi iepriekš īpašā vietnē esam rezervējuši atļauju izmantot taku nr. 10, kas ļauj kāpt pašā vulkāna virsotnē. Atļaujas ir bezmaksas, bet to skaits ir ierobežots, lai regulētu cilvēku plūsmu. Veicot rezervāciju, jāizvēlas konkrētu laiku, kā arī jānorāda visu personu kontaktinformācija, pases vai ID kartes dati. Tāpat pirms brauciena tiešsaistē iegādājāmies pacēlāja biļetes uz noteiktu laiku.
Izbraucam savlaicīgi, bet viens nepareizs pagrieziens un nonākam stāvu, šauru kalnu ieliņu labirintā. Sākotnējais satraukums pārvēršas adrenalīna pilnā sajūsmā, aiz katra straujā pagrieziena, nonākot uz jaunas un jaunas ieliņas. Labāk par amerikāņu kalniņiem!
Pie pacēlāja nonākam mums paredzētajā laikā, bet priekšā paliela rinda. Dzirdam, ka tikko piebraukušajiem apmeklētājiem bez iepriekš iegādātajām biļetēm piedāvā tuvākos pacelšanās laikus pēc aptuveni trim stundām. Bet arī tā nebūtu liela nelaime, jo jau esošajā vulkāna līmenī ir vairākas interesantas kalnu takas, kurās var saturīgi pavadīt laiku.
Mēs ar iegādātajām biļetēm diezgan ātri tiekam pacēlājā, kas mūs uznes tuvu vulkāna virsotnei. Atlikušie pārsimt metri līdz vulkāna virsotnei ir diezgan stāvs kāpiens. Vīrs, kas radis būt kustībā, tiek augšā ar pārsteidzošu vieglumu, bet mums ar meitu tik veikli nesokas. Balva – skats visapkārt. Skaidri redzams, ka zeme tiešām ir apaļa – horizonts izliecies ovālā lokā. Pēc laika saprotam, ka brīdinājums neuzkavēties vulkāna virsotnē ilgāk par stundu ir patiess. Pat ja varētu pieciest tuvu nullei esošo gaisa temperatūru un aso vēju, visiem sāk reibt galva, grūti nostāvēt kājās. Saprotam, ka jādodas zemāk. Ar pacēlāju dodamies atpakaļ.
Vēl pāris stundas pavadām laiku Teides dabas parka takās, baudot Marsam līdzīgu ainavu un milzīgus klinšu bluķus. Treknu "cepurīti" lieliskajām emocijām uzliek satraucošais brauciens lejup pa kalnu serpentīnu cauri biezum biezai mākoņu segai, kas brīžiem pilnībā aizsedz skatu uz ceļu.
Izbrauciens katamarānā, vērojot delfīnus un vaļus
Trešajā dienā dodamies uz pilsētiņas "Costa Adeje" ostu, kur mūs gaida dažas dienas iepriekš vietnē pasūtītais okeāna miniceļojums. Uz šo ostu droši var doties arī tad, ja iepriekš vieta nav rezervēta, jo vairākkārtīgi pilsētiņas ielās dzirdējām piedāvājumus pievienoties kādam no braucieniem.
Pie ostas ir pietiekami plaša auto stāvvieta, ostā ļoti saprotama piestātņu numerācija. Ar nelielu katamarānu (apmēram 20 cilvēkiem) dodamies divu stundu braucienā pa okeānu ar cerību ieraudzīt delfīnus un vaļus. Ērti iekārtojamies, baudām pasniegtos aukstos dzērienus un dodamies ceļā.
Dažas delfīnu muguras redzam, redzam arī mierīgi dusošus vaļu barus. Nē, tie nebija ne lielie zilie vaļi, pat ne zobenvaļi, bet cita – mazāka izmēra suga. Izmērus atsver bara lielums, kas kopā šņākuļo visai skaļi. Kad guļošajiem dzīvniekiem apnīk mūsu katamarāna uzbāzība, tie cēli ienirst okeāna dzelmē.
Divu stundu atpūta uz katamarāna, baudot gan okeāna, gan sauszemes un visuresošā Teides vulkāna ainavas, ir ļoti relaksējoša.
Jāpiebilst, ka ceļš no "Puerto de la Cruz" uz "Costa Adeje" un atpakaļ ved pa elpu aizraujošiem kalnu serpentīniem gar burvīgām ieleju ainavām. Strauji mainoties ceļa augstumam, ik pa laikam aizkrīt ausis. Bet skaisti bezgala...
Palmas, pilsētas un atpūta
Ceturtajā dienā mūsu galamērķis ir "Santa Cruz". Pilsētas apmeklējumu sākam ar palmu botānisko dārzu. Tā kā esam ieradušies diezgan agri no rīta (laika zonu starpība starp Tenerifi un Latviju ir divas stundas, rezultātā pat pārliecinātas pūces tapušas par cīruļiem), pie botāniskā dārza auto stāvvieta vēl praktiski tukša, novietojam mašīnu visēnainākajā vietā. Pāris stundu laikā nesteidzīgi izstaigājam ēnainās botāniskā dārza takas okeāna piekrastē, vērojot milzīgu palmu dažādību, kā arī okeāna un pilsētas ainavas.
Blakus botāniskajam dārzam atrodas salas operas nams, kas būvēts līdzīgs Sidnejas operas namam. Mols pie celtnes veidots no lieliem akmeņiem, vairums no kuriem ir apgleznoti ar dažādu mūziķu portretiem.
Dodamies uz pilsētas centru. Saprotam, ka tur ar mašīnu nav ērti. Ieliņas šauras, mašīnas novietotas stāvēšanai tik tuvu viena otrai, ka katra mūsu lielveikala stāvvieta nu šķiet plašuma iemiesojums. Atrodam ļoti ērtu pazemes stāvvietu zem "Plaza Espania" un tālāk dodamies kājām.
Aplūkojam pilsētas ielas, laukumus, burvīgu parku. Izstaigājam ostu, vērojot buru kuģus un lielos kruīza lainerus. Cik lieliski būtu ar kādu no tiem paceļot... Pēc tam ar auto dodamies pāris kilometrus uz priekšu uz "Las Teresita" pludmali, kas ir īpaša ar baltajām smiltīm un no pārējā okeāna norobežoto peldvietu.
Piekto dienu pavadām savā mītnes pilsētā "Puerto de la Cruz". Izstaigājam šaurās ieliņas, nelielu, bet sugām bagātu botānisko dārzu un relaksējamies pastaigā pa molu okeāna krastā. Atrodam ļoti interesantu parku ar strūklakām, ūdenskritumu un senās pilsētas gleznojumu. Varam salīdzināt, kā tūrisma uzplaukums ietekmējis pilsētas ainavu.
Sesto dienu beidzot nolemjam veltīt laiskai (tā mēs cerējām) atpūtai okeāna krastā. Izrādās, okeāna viļņi ir tik spēcīgi, ka gāž no kājām pat pieaugušu cilvēku, kas iedrošinājies ieiet ūdenī līdz ceļiem. Vēl un vēl cenšamies noturēties stāvus, pretojoties viļņiem. Laiks paiet nemanot. Izejot krastā, secinām – melnās vulkāniskās smiltis mūsu pēdas apstrādājušas labāk par jebkuru pedikīru. Teju vai varam piedalīties pēdu kopšanas līdzekļu reklāmās.
Pēdējo dienu veltām nesteidzīgām pastaigām pa pilsētu un okeāna krastu, kā arī lielveikala apmeklējumam. Cenas veikalos vispār ir ļoti zemas, liela produktu dažādība. Esam gatavojuši ēdienus paši, kā arī mielojušies ar vietējiem ēdieniem. Katram varētu ieteikt nobaudīt pasakainās paeljas ar jūras veltēm, jūras produktu kokteiļus, zivju ēdienus. Smaržīgi, garšīgi, acis priecējoši.
