Interneta žurnāls neatkarīgiem ceļotājiem ‘www.anothertravelguide.lv’ sadarbībā ar “Delfi” piedāvā unikālu ceļvedi pasaules lielākajās metropolēs un šarmantākajās pilsētās. Par vietām un notikumiem, kas vislabāk ļaus sajust katras pilsētas īpašo pulsu.
Maskava
Maskava ir viena no pasaules visdārgākajām pilsētām. 12 miljonu metropole un ekstrēmu kontrastu citadele. Pilsēta, kur – par spīti krīzei, bentlijus joprojām var skaitīt kā cāļus rudenī, kur visizšķērdīgākā bagātība sadzīvo ar visneiedomājamāko nabadzību. Bieži - uz vienas un tās pašas ielas. Fantastisks kultūras dzīves blīvums un teju hipertrofēts dzīves kustības ātrums. Neprātīgs dizaina, gastronomijas un „dzīvas naudas" pārmērību kokteilis, kā jau pilsētā, kur luksusa modes veikali atvērti teju līdz pusnaktij un daļa restorānu - 24 stundas diennaktī.
Lielākajai daļai ceļš uz Maskavu vēl nesen sākās ar ceļu no lidostas, dažkārt ilgstot stundu, dažkārt divas un reizēm pat četras – atkarībā no satiksmes. Un šo pirmo iespaidu diezin vai bija iespējams dēvēt par glaimojošu. Vējš pūš pāri ceļam kartona kastu atliekas un citus civilizācijas pārpalikumus, blakus joslās krekšķēdami un smirdinādami melnus dūmus viens otru pūlas apdzīt veci žiguļi. Vienalga viņiem nesacensties ar glancētajiem BMW un Mercedes, kas tumšiem stikliem izlokās pa vismaz piecām rindām, ar maksimālo ātrumu, kāds nu šīs pilsētas mūžīgajos sastrēgumos iespējams. Taču vismaz kaut kas labs ir noticis arī Maskavā – nesen beidzot atklāta vilcienu satiksme no Šeremetjeva lidostas līdz pilsētas centram un atpakaļ. Ērti, tīri un nekāda stresa par nebeidzamajos korķos zaudēto laiku.
Daži saka, ka Maskava ir Krievijas Ņujorka. Pilsēta, kurā pāris dienās iegūsti tādu informācijas, saldās dzīves un smārda koncentrātu, ka pēc tam nedēļu mājās vēdini plaušas un saproti, cik te patiesībā ir labi. Vienlaikus apzinoties, ka to indi būtu vērts ieelpot vēlreiz...
Ko apskatītNikolaja Rēriha muzejs ir viena no adresēm, kur noteikti vērts iegriezties pilnīgi citādas Maskavas sajūtas dēļ. Mazais, bet apburošais muzejs veltīts Rēriha mākslas darbiem un filozofiskajiem ideāliem. Tā kolekcijā rodams plašs viņa darbu klāsts - gleznas, zīmējumi, arī fotogrāfijas, dienasgrāmatas, kartes. Mazliet ezotēriski noskaņotiem cilvēkiem šī klusā vieta ar vīraka smaržu un Himalaju ainavu eksotiku būs patīkama atslodze no citu Maskavas muzeju trokšņiem un pūļiem. Savukārt, ja būtiska ir apziņa, ka turat roku uz laikmeta pulsa visās tā izpausmēs, šī brīža Maskavas mākslas skatuves visaprunātākā adrese ir Romāna Abramoviča draudzenes Dašas Žukovas pagājušā gada septembrī atvērtais Maskavas Laikmetīgās kultūras centrs „Garāža”. Tas izvietojies kādreizējā 8500 kvadrātmetru lielajā 1927. gadā uzbūvētajā autobusu depo līdzās Olimpiskajam stadionam, kura arhitekts ir konstruktīvists Konstantīns Meļņikovs. Pati 26 gadus vecā centra direktore apgalvo, ka nolēmusi veidot Rietumu mākslas dialogu ar Krievijas auditoriju. „Mēs ceram šeit sastapt visdažādākos cilvēkus. Arī tādus, kuri par laikmetīgo mākslu nezina neko." „Garāža” tika atklāta ar apjomīgu Krievijas slavenākā un dārgākā mākslinieka Iļjas Kabakova retrospekciju. Nesen tā atkal piesaistījusi visas pasaules mākslas publikas uzmanību – eksponējot darbus no šobrīd ietekmīgākā mākslas kolekcionāra Fransuā Pino krājuma, kurā kopumā ietilpst aptuveni 2000 vadošo aktuālās mākslas pārstāvju darbi. Šī ir pirmā reize, kad Maskavā (līdz 14. jūnijam) iespējams skatīt tik grandiozu laikmetīgās mākslas izstādi - tā aizņem lielāko daļu no centra telpas un piedāvā aktuālās mākslas hrestomātiju, kuru radījušas tādas personības kā Sindija Šērmena, Tims Nobls un Sjū Vebstere, Maurīcijs Katalāns, Džefs Kūnss, Bils Vaiola, Širina Nešata, Takasi Murkami u.c. Vairāk lasiet: Maskavas muzeji
Kur nakšņot
Maskavas viesnīcu cenas ir vulgāras šī vārda vistiešākajā nozīmē, kaut globālā krīze, tiesa, tām likusi mazliet piezemēties. No atrašanās vietas viedokļa (ņemot vērā Maskavas mūžīgos sastrēgumus) laba izvēle ir viesnīca „Peter I” – vēsturiskā 19. gadsimta ēkā, pašā pilsētas sirdī. Interjers ir visai bezpersonisks, taču viesnīca ir jauna, atvērta vien 2006. gadā. Vairāk lasiet: Maskavas viesnīcas
Kur paēst
Maskavas restorāni ir ekstrēmu pārmērību ekvivalents. Dārgāko pilsētā parasti pārspēj tikai nākamais – vēl dārgākais. Zeltā izkrāsotā „Turandota”, kuras interjers ir 18. gadsimta fikcija, Filipa Starka dizainētais „Bon” ar zeltītām lampām – kalašņikoviem un rubļu zīmēm uz to apaļajiem vēderiem, Napoleona karapulka sakāves gadam veltītais „1812” – ar krievu armijas karogiem un oficieru zobeniem, „Bar 30/7” ar melnas ādas rokturiem tualetē utt. Taču Maskavas ekstrēma džungļos par laimi netrūkst arī alternatīvu ēstuvju. Kolorīta, cenu un kvalitātes apvienojuma ziņā viena no labākajām Maskavas ēstuvēm ir „Krizis Zhanra” (Кризис Жанра jeb „žanra krīze"). Pazīstamā kluba „Propoganda” īpašnieku lolojums. Publikas un sajūtu ziņā tāds pašmāju „Pulkveža” un „Osīrisa” apvienojums, kur vakaros spēlē savā nišā gana zināmi Krievijas un Eiropas dīdžeji. Ķieģeļu sienas, vietām nodrupis apmetums, nobružāti galdi un laika sagrauztas lampas. Oficiants šortos, viesmīles mini un kļošenēs. Pārdomāta ir katra detaļa un vieglajā haosā dominē patiesi laba gaume. Kafejnīcu iecienījuši arī stilīgie un alternatīvie Maskavas jaunieši. Iegriešanās vērta adrese ir arī „Solyanka” (Soļanka), viens no Maskavas stilīgākajiem indie klubiem, kur dienā ir restorāns, kafejnīca un bārs, bet vakaros pulcējas pilsētas alternatīvā publika. Klubs ierīkots bijušā komunālā dzīvokļa telpās, lielākā daļa interjera priekšmetu savākti Anglijas uteņos un izsolēs, britu pusaudžu apskricelētus skolas krēslus ieskaitot. Mazliet nobružātas ķieģeļu sienas un kailas spuldzītes, virtuvē dominē fusion, sākot no Eiropas stila līdz Meksikas un Āzijas inspirētiem ēdieniem. Vairāk lasiet: Maskavas restorāni
Kur iepirkties
Doties uz Maskavu iepirkties var tikai miljonārs – mazohists. Atšķirība no Eiropas cenām ir cienījama – pārmaksāsiet vairākkārt. Taču kolorīta dēļ dažos veikalos vērts iegriezties – kā savdabīgās patērētājkulta izstāžu telpās. Viens no spilgtākajiem Maskavas ekstravaganču buķetē ir Krievijas modes zvaigznes Denisa Simačeva veikals – bārs. Pilnīgs ku-kū! Pārvietojoties pa nelielo kājāmgājēju ieliņu, apmēram Stoleshnikov Pereulok vidū - trīs soļus no Chanel un Hermes, izslējies krāšņs, sarkans kubs, izkrāsots sarkani zeltītām puķēm - kā krievu karotes. Un nemaz nemēģina apslēpt butaforiju - kuba stūros izkrāsotais ancuks ir mazliet atlupis, atklājot, ka zem tā patiesībā nav nekas cits kā savu mūžu nokalpojis nams, kura fasāde kliedz pēc kapitālā remonta. Tiesa, iekšpuse ir jau daudz rafinētāka. Pirmajā stāvā atrodas bārs. Interjeram raisot asociācijas ar Austrumu ekspresi vai 19. gadsimta beigu britu pabu jaunkrievu luksusa mērcē. Lete krievu „p" burta formā, kurā iestrādātas koka dēlīšiem aiztaisītas izlietnes. Virs katras divi bronzas krāni - sēdi un ēd (iedzer) pie izlietnes, kas pārvērsta galdā. Pa labi un pa kreisi - melni krāsotu kupeju vagoni. Savukārt viena no sirsnīgākajām Maskavas iepirkšanās vietām (ja tiešām kārojat pārvest kādu taustāmu suvenīru) ir „Bjuro Nahodok”. Sentimentāla visādu nieku krātuve, kur katrs pieaugušais tūlīt sāk smaidīt un atgriežas bērna prātā. Patiesībā tas ir dāvanu veikals, kuru autori ir Maskavas dizaineri. Viss še rodamais ir roku darbs, darināts no vecām un nostalģiski mīļām bērnības lietām. Spilventiņi - kartiņas ar sentimentāli romantiskām bildītēm un „pasta zīmogu" otrajā pusē. Plauktā smaida no avīzēm (!) sašūts rotaļu suņuks ar uzrakstu „ģeņgi" pa visu vēderu utt. Vairāk lasiet: Maskavas veikali
