Interneta žurnāls neatkarīgiem ceļotājiem www.anothertravelguide.lv sadarbībā ar "Delfi" piedāvā ceļvedi pasaules lielākajās metropolēs un šarmantākajās pilsētās. Par vietām un notikumiem, kas vislabāk ļaus sajust katras pilsētas īpašo pulsu.

OdesaimageFoto galerija

Pēdējais laiks atteikties no stereotipiem! Lai arī kā jums mēģinātu iestāstīt, ka tieši Parīze ir mīlestības pilsēta, neticiet - īstenā mīlestības citadele ir Odesa. Parīze salīdzinājumā ar to ir vien neveiklas iesācēju rotaļas. Neticiet, aizbrauciet uz Odesu kādā vasaras sestdienā - visa pilsēta tad šķiet viens liels kāzu laukums. Ar līgavām kuplās baltās kleitās, jaunajiem vīriem spīdīgos uzvalkos un viņu pavadošo svītu teju uz katra ielas stūra, nerunājot nemaz par daudzajiem pilsētas parkiem un skvēriem. Teju katrā rožu dobē ir pa kādai, kas pozē fotogrāfiem - ar baltiem baložiem, pelēkām dūjām vai vienkārši līgavas pušķi. Pie operas, kur netālu atrodas arī pilsētas galvenais laulību reģistrācijas birojs, viņu ir gandrīz tikpat daudz cik baložu operas skvērā. Arī neskaitāmie pilsētas soliņi ir pilni pārīšu, kas sastinguši teju bezgalīgos skūpstos, daudz neraizējoties par apkārtējiem. Un pilsētas pludmale šķiet kā viena vienīga mīlas ieleja, nerunājot nemaz par kāpām un pļaviņām akāciju paēnā. Katrā ziņā dzimstības problēma Odesai acīmredzami nav aktuāla un dzīvotgribas trūkums arī.

Odesa ievelk vienā acu mirklī, iespējams, viena no šīs - par Ukrainas "Melnās jūras pērli" dēvētās pilsētas lielākajām burvībām ir tā, ka tajā šķietami nav konkrēta pasaules ģeogrāfiskā punkta sajūtas. Odesa ir pilsēta - mīts. Pašpietiekama un pati par sevi. Un tieši piedzīvot tik dažādās Odesas ir vislielākā šīs pilsētas burvība. Dažbrīd klīstot pa Odesas platānu un akāciju ieskautajiem bulvāriem šķiet, ka esi Parīzē, dažbrīd - Havanā, redzot kā laiks pamazām un neglābjami sagrauž Gogoļa ielas namu kādreizējo godību. Kāda 19. gadsimta nama ažūri dekorētais balkons, šķiet, vēl mirklis un sairs pīšļos, kamēr blakus esošais nostiprināts ar masīviem koka baļķiem un saimniece tajā netraucēti izkarina svaigi izmazgātu veļu. Dažbrīd Odesā sajūties kā Sanktpēterburgā, veroties rūpīgi restaurētajās pasteļtoņos krāsotajās mājās un ieklīstot to pagalmos, kas teju katrs ir kā spilgti izspēlēta etīde. Abas pilsētas arī bieži tiek salīdzinātas - vēl no Krievijas impērijas laikiem, kad Sanktpēterburga un Odesa tika uzskatītas par eiropeiskākajām tās pilsētām, kas dzīvo savu, neatkarīgu dzīvi. Odesa ir jauna - tai ir tikai mazliet vairāk kā 215 gadu, 1794. gadā, izdodot īpašu pavēli, to dibināja Katrīna otrā. Līdzīgi kā Sanktpēterburga, arī Odesa netapa stihiski, bet pēc stingra plāna, kas arī izskaidrojums pilsētas precīzajai ģeometrijai. Ielas izvietojušās vai nu paralēli vai perpendikulāri, nekādu grafisku sānsoļu. No putna lidojuma Odesa atgādina šaha galdiņu. Līdzīgi pēterburdziešiem, arī odesieši reti sevi pieskaita kādai atsevišķai nācijai (oficiāli lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju ir ebreji, ukraiņi un krievi), bet saka vienkārši un tieši: „Es no Odesas." Arī valoda odesiešiem ir sava - tikpat leģendāra un mītu apvīta kā pilsēta pati. Katra saruna starp diviem odesiešiem ir īstens lingvistiskas pingpongs, kur viens otru apzināti mēģina paķert uz zoba. Paskarbi un ar humoru. Te nemēdz apvainoties, vien atbildēt - vēl sulīgāk.
Odesā viss ir ar vērienu - pat ielu nosaukumi. Grieķu laukums, Franču bulvāris, Arkādija utt. Un galu galā tai ir arī savs Eifeļa tornis - Patjomkina kāpnes.
Odesa ir pilsēta, kas svin dzīvi visā tās krāšņumā. Kā izsakās kāds vietējais ceļvedis - odesieši demonstrāciju vietā izvēlas pludmali. Vairāk lasiet: Odesa  

Lietas, kas jāizdara

Odesas unikālajam kolorītam piedien arī fakts, ka tajā koncentrētā veidā vienlaikus iespējams gūt divas sajūtas - metropoles un provinces. Turklāt tās atrodas tikai dažu soļu attālumā viena no otras. Fasādes pusē un pagalmos. Odesas pagalmi ir īpašs stāsts. Gan tie, kas jau leģendu apvīti, gan tie, kur takas ienes nejauši - vien aiz ziņkāres. Gandrīz katrā no pagalmiem ir soliņš, žāvējas veļa, neskaitāmas kāpnes un lieveņi, ūdens krāns, laika izrobotas pastkastes, māju sienas grezno sadzīves grafiti un veco koku mestās ēnas, var manīt pa kādam paplukušam kaķim - turklāt no viena pagalma bieži iespējams nokļūt nākamajā, tādējādi ziņkārīgai pastaigai pārtopot visai kolorītā piedzīvojumā. Ne velti pilsētas tūrisma birojs pat piedāvā attiecīgu ekskursiju - divu stundu un 2,5 kilometru garumā. Leģendārāko pagalmu sarakstā parasti tiek minēti seši - Puškina muzeja-dzīvokļa, Zinātnieku nama, Rišeljē liceja, Filharmonijas, Literatūras muzeja un Pale - Royal. Pēdējais, kas mēroga ziņā jau robežojas ar skvēru, ir īstena oāze pašā pilsētas sirdī. Tas atrodas aiz operas, ēnainu simtgadīgu platānu ieskauts. Pašā vidū ir strūklaka, kam visapkārt izkārtojušies blakus esošās Salieri kafejnīcas galdiņi. Turklāt ielas trokšņi tikpat kā nav dzirdami un tā vien šķiet, ka izņemot 21. gadsimta atribūtiku Salieri apmeklētāju veidolā, laiks šajā vietā neko nav mainījis vismaz kopš 19. gadsimta. Skvēra vienā malā ir neliela marmora mīlnieku skulptūra, kuru skūpsts ilgstot jau vairāk kā gadsimtu. Turpat netālu esošie soliņi ir vieta, kur bieži var manīt pārīšus, kas seko viņu piemēram.
Ne mazāk kolorīts ir arī kāds pagalms Deribasova ielā 3. Līdzās tradicionālajiem veļas striķiem un pārējai Odesas pagalmu atribūtikai te atrodas arī esperanto tēva Ludviga Zamenhofa krūšutēls. Tiesa, atšķirībā no Puškina, poļu acu ārsts te nekad kāju nav spēris, kā vēsta Odesas mitoloģija - starp pagalma māju iemītniekiem bijis kāds skulptors, kura kaislība bijusi esperanto. Viņš arī pieminekļa autors, kurš laikam ritot pārtapis savveida pagalma lepnumā, kuru ik pa mirklim ierodas aplūkot visādi dīvaiņi un ziņkārīgi tūristi. Vairāk lasiet: Odesa, lietas, kas jāizdara

Kur nakšņot

Odesas viesnīcu cenas ir salīdzinoši augstas, tālab daudz prātīgāka izvēle, piemēram, ja ceļojat nelielā draugu kompānijā, ir izīrēt dzīvokli. Ja neesat to jau izdarījis iepriekš, viens no dzīvokļu izīrēšanas birojiem atrodas pie centrālās stacijas. Divistabu dzīvoklis pašā centrā un ar visām ērtībām jums izmaksās vidēji - 30 - 70 eiro diennaktī. Ja tomēr ir vēlēšanās nakšņot viesnīcā, saprātīga izvēle ir Hotel London - gan no atrašanās vietas, gan cenas un kvalitātes attiecību viedokļa. Nekāda dizaina, vienlaikus tīras, svaigas (viesnīca ir salīdzinoši jauna) un komfortablas istabas. Daļai ir arī neliels balkons, no kura paveras tuvējā parka panorāma. Labas brokastis. Dažu soļu attālumā ir arī slavenais Odesas grāmatu tirdziņš. Vairāk lasiet: Odesas viesnīcas

Kur paēst

Iedomājieties milzīgu, mazliet aizaugušu 19. gadsimta villas dārzu. Simtgadīgi koki, šur un tur pa kādam zaļojošam krūmam, būrī čubinās balti truši, taciņas malā vīd koka pārģērbšanās kabīne, uz kuras malas uzmests koši zaļš dvielis. No pie koka piestiprināta padomju laika mikrofona skan Odesas šansoni, tāda pagājušā gadsimta sākuma krievu muižas atmosfēra. Tam visam pa vidu, pamatīgā attālumā viens no otra izvietojušies lakoniski koka galdiņi - labāku atmosfēru nesteidzīgai vakarēšanai pat grūti iedomāties. Ik pa mirklim taciņas galā var manīt parādāmies viesmīli puķotā kleitā - ar kārtējo gardumu paplāti. Dāča (Дача) ne tikai ir viens no šarmantākajiem Odesas restorāniem, tā ir vieta, kur pilnībā pazūd laiks. Turklāt pati restorāna atrašanās vieta jau vien ir mītu apvīta - Franču bulvāris, kur viena blakus otrai slejas savulaik turīgu Odesas uzņēmēju būvētas villas. Vienā no tādām iekārtojusies arī Dāča, interjeram pilnībā saglabājot tā laika sajūtu, mazliet kičīgu, taču līdz detaļām noslīpētu. Ēdienkartē rodams viss ukraiņu virtuves krējums, izcili golubci (mazi, ar rīsiem un gaļu pildīti kāpostu tītenīši). Turklāt tipiskā odesiešu manierē tajā norādīts arī, lai, pasarg dies, Odesas virtuvē jūs neiedomātos klasiskos baklažānu ikrus tā arī nodēvēt - par baklažānu ikriem. Tādējādi jūs riskētu apvainot vienu no garšīgākajiem odesiešu ēdieniem! Savukārt tēju te pasniedz baltās, vēderainās tējkannās - ar ievārījumu un sausiņiem. Mīļi un sentimentāli sirsnīgi kā fonā mazliet čerkstošie Odesas šansoni! Vairāk lasiet: Odesas restorāni

Kur iepirkties

Aleksandra prospekta grāmatu tirdziņš ir fantastiska vieta, kurp doties gan intelektuālā iepirkšanās tūrē, gan baudīt vietējo kolorītu. Izstiepies viena kvartāla garumā tas atrodas vēsturiskā pilsētas tirdzniecības laukumā. Atrast te var visu iespējamo - sākot no mācību grāmatām, vārdnīcām līdz ceļvežiem, mākslas, modes almanahiem, vēstures, psiholoģijas un filozofijas grāmatām. Bērniem un pieaugušajiem. Tiesa, atbilstoši 21. gadsimta paradumiem, proporcionāli grāmatu ir kļuvis mazāk - pārliecinošā vairākumā triumfējot DVD filmu diskiem un datorspēlēm. Laba kino cienītājiem šī ir īstena paradīze, atradīsiet teju visu iespējamo - no klasikas līdz jaunākajiem Holivudas blokbāsteriem. No Bertoluči, Fellīni līdz Kirai Muratovai, kurai Odesa jau labu laiku kalpo par vienu no iecienītākajiem filmēšanas laukumiem. DVD disku amplitūdai variējoties no oriģināliem līdz nelegālām pirātiskajām variācijām. Atbilstoša ir arī cena - 45 grivnas par licenzētu disku, 30 - par „saspiesto" pirātu variantu. No kaķa maisā nav jābaidās - jebkurš pārdevējs te jums pateiks, kas ir kas. Turklāt, ja meklēsiet ko konkrētu, to jums dažu minūšu laikā te atradīs - ja vien iecerētā filma (grāmata) vispār kāda šejienes tirgotāja arsenālā būs pārstāvēta. Otrpus tirgotavām sirmi vīri spēlē šahu, bet turpat netālu darbojas neliela izbraukuma „lauku virtuve". Savukārt pašā kvartāla galā, aiz soliņu rindas, kur pasērst sanācis vietējā rajona kolorīts, ieraudzīsiet dzeltenu mucu, kur tirgo kvasu. Tiesa, kādreizējo padomju laika "granjonku" vietā, kvass tagad tiek pildīts vienreizējās plastmasas glāzītēs. Un arī pats dzēriens šķiet mazliet plānāks un ūdeņaināks nekā savulaik, taču, iespējams, tās ir tikai iedomas. Nomēģināt noteikti ir vērts! Mazā glāzīte maksā tikai 1,5 grivnas, litrs - 6 grivnas. Vairāk lasiet: Odesas veikali

Vērts zināt

Odesā ir viens no klientiem draudzīgākajiem taksometru servisiem, līdzko iekāpis taksometrā būsiet izstāstījis šoferim savu galamērķi, viņš sazināsies ar dispečeri, kura atbilstoši maršrutam un nobrauktajiem kilometriem aprēķinās un jūsu klātbūtnē pa rāciju nosauks brauciena summu. Tā teikt, nekādas citviet ierastās šmaukšanās ar viltīgu spidometra sagrozīšanu vai tūristu vadāšanas ar līkumu. Tiesa, vienīgā vieta, kur jābūt uzmanīgam, ir lidosta. Te regulāri dežūrējošie taksometru šoferi par braucienu līdz pilsētas centram tūristiem nekautrējas uzprasīt arī 300 līdz 350 grivnas. Vairāk kā 100 grivnas (naktī 150) par šo pakalpojumu maksāt nevajadzētu. Taču vislabākā izvēle ir ielidojot izsaukt, piemēram, Gentelmen Taxi ( tel.: 7-800-555) un tad šis pats brauciens jums izmaksās vien 35 grivnas. Šo kompāniju ērti izmantot arī dodoties uz lidostu. Vairāk lasiet: Odesa, vērts zināt

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!