Pērnā gada aprīlī Jākobs Laukaitis pabija totalitārajā Ziemeļkorejā, pēc tam izstāstot savu ceļojuma stāstu gan "TūrismaGids", gan daudziem citiem medijiem visā pasaulē. Šogad viņš bija apņēmies apmeklēt arī otru pussalas daļu – Dienvidkoreju, ko arī izdarīja 2017. gada maijā. Tas, cik ļoti dažu paaudžu laikā kādreiz vienotā valsts mainījusies un tagad atšķiras, pārsteidzis lietuviešu ceļotāju, un viņš izveidojis nelielu video, kas ļauj uzskatāmi salīdzināt abās valstīs gūtos iespaidus caur cilvēku uztveres un rīcības prizmu. Kā saka pats Jākobs, Ziemeļkorejā šis video būtu nelegāls.
Stāstus par Jākoba piedzīvoto Ziemeļkorejā lasiet arī šeit.
Jākobs Laukaitis ir lietuviešu uzņēmējs un ceļotājs, kas jau pusgadu dzīvo Āzijā un iepazīst šo pasaules daļu. “Ziemeļkoreja ir dīvainākā vieta, kur jebkad esmu bijis. Pēc pabūšanas tur nespēju nedomāt par to, kā ir otrā pusē – Dienvidkorejā, jo vēl pirms nedaudz vairāk nekā 60 gadiem tā bija viena valsts,” saka ceļotājs.
Otrā pasaules kara laikā Koreju kontrolēja Japāna, kas sadarbojās ar nacistisko Vāciju. Kad karš beidzās, japāņi to bija zaudējuši un viņiem bija jāpamet Koreja. Uzvarētāji to sadalīja divās interešu zonās – Ziemeļkoreju kontrolēja Padomju Savienība, bet dienvidu daļu – ASV. 50 gados starp abām Korejām izcēlās karš, kas īsā laikā paņēma neskaitāmi daudz dzīvību abās karojošajās pusēs. Tas Koreju pa 38 paralēli sadalīja divās daļās.
“Kad lidoju uz Dienvidkoreju, bija pagājuši 60 gadi kopš šiem notikumiem, zināju, ka abas valstis ir attīstījušās ļoti dažādi, bet nespēju iedomāties, ka tās tik dramatiski atšķirsies,” saka Jākobs. Viņu pārsteidza Dienvidkorejas supermodernā Seulas lidosta, ātrvilcienu un auto satiksme, debesskrāpji un universitātes, nemaz nerunājot par atvērtajiem cilvēkiem, kas, atšķirībā no tikai dažus kilometrus tālāk esošās Ziemeļkorejas ļaudīm, var darīt, ko vien vēlas, kā vien vēlas. Progress šajā valstī bijis tik acīmredzams, ka tas apstulbinājis ceļotāju.
Viņš Seulā saticis arī vīru, kas dzimis un audzis Ziemeļkorejā, bet ar cilvēku kontrabandistu palīdzību atbēdzis caur Ķīnu uz Dienvidkoreju, stāstot, ka jaunībā viņi pagrabos skatījušies nelegālās filmas no Ķīnas un domājuši, ka tur redzamie debesskrāpji, modernās mašīnas un dzīve ir izdomāta fantastika. Tas ir tikai neliels cilvēcisks piemērs, kas rāda, cik ierobežoti jebkurās izpausmēs un informācijas saņemšanā ir ziemeļkorejieši!
Jākobs izmantojis arī iespēju Dienvidkorejā brīvi pārvietoties un ar ātrvilcienu, sasniedzot gandrīz 300 kilometrus stundā, traucies uz valsts tālākajām provincēm, lai apskatītu dabas parkus un kāptu kalnos.
Sēžot uz jumta savā viesnīcā, viņš prātojis par amerikāņu studenta Oto Vormbīra likteni, kurš nonāca ieslodzījuma Ziemeļkorejā uz 15 gadiem par to, ka bija mēģinājis nozagt propagandas plakātu, un nesen atgriezās dzimtenē pēc 18 mēnešu soda izciešanas, kur jau drīz pēc tam mira. Jākobs atzīst, ka jūtas jocīgi, domājot par puisi, kas bija viņa vecumā un apmeklēja Ziemeļkoreju tikai dažus mēnešus pirms viņa. Arī lietuvietis izvedis no Ziemeļkorejas attēlus, kas pēc turienes likumiem nav bijuši atļauti, un publicējis tos.
Tāpat Jākobs salīdzina redzēto parkos, uz ielām un skolās – cilvēki abās Korejās diametrāli atšķīrušies. Ziemeļkorejā neviens pat runāt ar ārzemniekiem nedrīkstējis, viss bijis iestudēts un pakļauts varas noteiktajai kārtībai, savukārt Dienvidkorejā cilvēki brīvi priecājas, mācās vai dara, ko paši vēlas, gluži tāpat kā jebkurā Rietumu pasaules valstī.
Video noslēgumā Laukaitis ietvēris arī paša filmētus un fotografētus kadrus, kas ļauj novērtēt tehnoloģisko un sabiedrības progresu abās Korejas pussalas daļās.
