Ekspedīcija uz slavenāko spoku pilsētu – Černobiļas 'Zonu'
Foto: Ilze Rodina

"Kā katrai pamatīgai un saturīgai lietai, arī šai ekspedīcijai (jā, jo man gribas nosaukt šo braucienu tieši tā, ņemot vērā gan neparasto galamērķi, gan arī piedzīvojumu faktoru, kas, kā sapratu, šādos ceļojumos ir neatņemama to daļa un piedod papildu "odziņu") ir nepieciešams ievads, iztirzājums un nobeigums..." tā savu stāstu par braucienu uz Černobiļas zonu Ukrainā konkursam "Ceļo, stāsti, atkal ceļo", kura galveno balvu – kruīzu pa Vidusjūru – nodrošina "Costa Cruises", piesaka Ilze Rodina.

Ilzes stāsts ir ļoti izsmeļošs un plašs, tāpēc publicēsim to divās daļās. Par viņas un draugu piedzīvojumiem Ukrainā var lasīt arī blogā "Dark Tourism Tours".

Otro daļu lasi 14. decembrī.

Ievads jeb Ceļā uz Černobiļas slēgto zonu

"Piektdiena, 13. jūlijs... Dodamies ceļā... Turpceļš izvērtās piedzīvojumiem un pārbaudījumiem pilns, bet mēs to paveicām!

Pirmais lielais pārbaudījums mūs gaidīja uz Lietuvas – Baltkrievijas robežas Medininkos, kur nācās vienkārši stāvēt četras stundas rindā pirms pirmā robežposteņa, gaidot, kad luksoforā iedegsies zaļā gaisma. Nu neko darīt – pacietīgi gaidījām! Ieteikums šādām situācijām un vietām: apbruņojieties ar pacietību un labu kompāniju!

(Starp citu, robežu šķērsošana valstīs, kur joprojām ir robežkontrole, noteikti būtu atsevišķa stāsta vērta un patiesībā ir kā eksotika daudziem mūsdienu ceļotājiem, kas pārsvarā bauda Eiropu. Pilnīgi noteikti atšķiras arī robežas šķērsošana šajās valstīs, braucot pa sauszemi vai lidojot. Man personīgi šķiet, ka lidostās tomēr process ir daudz vienkāršāks, kas tādējādi trešo valstu sauszemes robežu šķērsošanu padara par atsevišķu piedzīvojumu un pārdzīvojumu.)

Medininki uz Lietuvas – Baltkrievijas robežas ir tas robežpostenis, kur 1991. gada 31. jūlija naktī PSRS omoniešu (starp citu, Rīgas vienības) uzbrukuma laikā gāja bojā septiņi lietuviešu robežsargi un muitnieki. Sīkāk šajā notikumā neiedziļināšos šoreiz, jo tie, kas nezina par šo notikumu, var pameklēt kaut vai interneta dzīlēs par to. Lai neaizmirstu šo traģisko lappusi Lietuvas vēsturē un godinātu bojāgājušo piemiņu, tagad te izveidots memoriāls, kuru tad var apskatīt, laiku kavējot.

Ekspedīcija uz slavenāko spoku pilsētu – Černobiļas 'Zonu'
Foto: Ilze Rodina

Kad beidzot esam tikuši cauri n-tajiem robežkontroles posteņiem abās pusēs, laimīgi dodamies tālāk iekšā Baltkrievijā. Starp citu, galvenais ceļš, kas ved uz Ukrainas pusi, te ir maksas, bet ļoti labs. Jau iestājusies nakts tumsa un turpinām ceļu caur Baltkrieviju. Kādā posmā sākas migla, kas brīžam šķiet pilnīgi necaurredzama. Piektdiena, trīspadsmitais, it kā jau beigusies, bet sajūta joprojām mazliet dīvaina, braucot caur šiem miglas blāķiem. Kad sāk aust gaisma, saulīte caur mākoņiem mums uzsmaida, dodot iespēju vērot brīnišķīgus skatus.

Īpašā atkāpe – kā mēs gandrīz kļuvām par "National Geographic" raidījuma "Apcietināti ārzemēs" varoņiem!

Braucam pēc navigācijas pa meža ceļu līdz kādam krustojumam, kur īsti nekādas norādes nav, vien navigācija rāda, ka jābrauc pa labi. Ceļa norāde gan dīvaina – Černobiļa pa labi, bet nav norādīts attālums un mazliet mulsina uz norādes uzzīmētā zīme "STOP" un "Tikai ar caurlaidēm", bet arī navigācija rāda to pašu ceļu, nodomāju – viss pareizi, Ditjakos taču mūs gaidīs vietējā gide, kam caurlaides būs... Nu ko, turpinām ceļu pa labi... Pēc kāda brīža pabraucām garām mistiskam baltkrievu policijas "bobikam" nekurienes vidū ceļa malā. Viņi uz mums paskatās ar vienu aci, bet ne stādina, ne kā citādāk reaģē. Tātad – viss kārtībā... Braucam tālāk... Pēc brīža sākas ne tik liels meža ceļš, uz kura pabraucam garām zīmei "Ukraina". Lieliski, esam Ukrainā... Nekādu robežposteni gan neredzam, bet tas var būt arī mazliet tālāk... Mazliet bažīgu gan dara aizvien vairāk redzamās radiācijas zīmes, jo Černobiļas zonai tik ātri sākties nevajadzētu, pēc navigācijas vēl apmēram pusstundas brauciens līdz mums nepieciešamajam Zonas kontrolpostenim Ditjaki. Pēkšņi atduramies pie kaut kāda mistiska posteņa ar barjerām, kas īsti pēc Ditjakiem neizskatās... No kontrolposteņa iznāk policists, kam jautājam, vai šis ir Ditjaki kontrolpostenis, uz ko viņš dīvaini uz mani sāk skatīties... Sarunas gaitā noskaidrojas, ka šis ir Pariševas kontrolpostenis, tālāk te braukt nedrīkstam, jo jau sākas slēgtā zona. Policists palūdz manu pasi, un pēkšņi seko jautājums: "Jūs zināt, ka esat nelegāli iebraukuši Ukrainā?" Tā – vienā brīdī esam kļuvuši no ekskursantiem par nelegālajiem imigrantiem... Skaidrojam, ka pa ceļam neviens robežpostenis nebija, neviens mūs nestādināja utt., par ko viņš bija ļoti izbrīnīts. Saka – jābrauc atpakaļ... Zvanu sadarbības partneriem no vietējās kompānijas, stāstu situāciju, jautāju pēc padoma... Viņa saka – tūdaļ pēc brīža atzvanīs. Tikmēr policists devies iekšā kontrolpostenī, pa ceļam gan vēl apspriežot, kādi mēs muļķi, ka nesapratām, kur robežpostenis, jo tur taču krustojumā viss gana skaidrs, un iznāk jau ar automātu, ko redzot paliek pavisam "omulīgi"... Liek atvērt bagāžas nodalījumu, ko, protams, izdarām. Vēl pēc neilgām, stingrām sarunām un šausmīgas nākotnes vīzijām mums tomēr tiek piedāvāti izvēles varianti: 1) mēs braucam atpakaļ uz Baltkrieviju un šķērsojam pareizo robežpunktu; 2) viņš sauc robežsardzi, un mūs arestē par nelegālu robežas šķērsošanu. Pirmais variants mani biedē, jo mums ir tikai divkārtējā Baltkrievijas tranzīta vīza, bet otrais tomēr nepatīk vēl vairāk. Šķiet, vieglāk būs paskaidrot situāciju Baltkrievijas robežsargiem un mēģināt ko sarunāt. No visas sirds pateicamies par doto iespēju un griežamies atpakaļ, jo virziens mums tiek norādīts: "Brauciet tikai taisni!" Jau braucot saprotam, ja šajā pusē uz robežas neviena nav, izņemot mistisko "bobiku" baltkrievu pusē, varam mierīgi braukt un, ja paveiksies, un "bobiks" būs tikpat kūtrs kā šurp braucot, neviens pat nezinās par mūsu kļūmi. Paldies Dievam, kungi pie "bobika" lielu uzmanību mums nepievērš, un mēs laimīgi atkal esam Baltkrievijā, lai turpinātu ceļu uz Ukrainu un Černobiļas slēgto zonu, kas bija tik tuvu, bet nu ir atkal tik tālu, jo jāmet riņķis Dņepras austrumu krastā caur Kijevu. Braukt atpakaļ uz pareizo robežpunktu, vairāk uz rietumu pusi, arī vairs nav jēgas, jo laika ziņā sanāks tas pats (tiesa, jau braucot mājās, sapratām, ka braukt caur Kijevu nebūt nebija sliktākā opcija, bet par to tālāk). Taču esam laimīgi, ka nebūsim tomēr "Apcietināti ārzemēs" varoņi, lai gan puiši pat pajoko, ka nebūtu slikts piedzīvojums.

Braucot taisni, beidzot laimīgi nokļūstam pie baltkrievu robežpunkta, kur vienīgo reizi, šķērsojot visas robežas, redzēju smaidīgu robežsargu, kas atļāvās pat mazliet pajokot. Veiksmīgi šķērsojam Baltkrievijas – Ukrainas robežu un esam Ukrainā.

Ekspedīcija uz slavenāko spoku pilsētu – Černobiļas 'Zonu'
Foto: Ilze Rodina

Vēl tikai izmetam riņķīti caur Kijevu (jā, ķeksīša pēc esam bijuši arī Kijevā, pat neplānojot), braucot garām daudziem fantastiski skaistiem saulespuķu laukiem, un pēc vēl vairāku stundu brauciena esam Ditjaki kontrolpunktā, kur mūs jau gaida sadarbības partneru gide un šoferītis.

Ekspedīcija uz slavenāko spoku pilsētu – Černobiļas 'Zonu'
Foto: Ilze Rodina

Pārkrāmējam mantas viņu busiņā, pārģērbjamies (Slēgtajā zonā ir noteikumi, ka jābūt apģērbam ar garajām piedurknēm, biksēm, ciešajiem apaviem, vēlams tādiem, kurus nebūs žēl izmest, ja nu kāda dozimetriskā pārbaude uzrādīs nepieļaujami augstu radiācijas devu. Dodoties oficiālā ekskursijā, tas gan, manuprāt, ir faktiski neiespējami, jo uz vietām, kas tiešām ir veselībai un dzīvībai bīstamas, neviens gids jūs nevedīs.), noklausāmies nelielu iepazīšanās stāstu par Černobiļas slēgto zonu un varam doties piedzīvojumā.

Source

Tūrismagids

Tags

Ceļo, stāsti, atkal ceļo Černobiļas AES Padomju Savienība Ukraina Ukraina Eiropa
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form