Attēlos redzamas pamestas ēkas, varētu teikt, spoku mājas, fermas un namiņi, kuru fonā atrodas satriecoši skaistas Norvēģijas un Zviedrijas dabas ainavas.
Norvēģu fotogrāfe Brita M (Britt M) "Vida Press" stāsta, ka iemūžinājusi pamestās ēkas, lai notvertu laiku un gadus, kas aizplūst nemanīti. "Kādā no saviem klejojumiem pa mežu uzgāju nelielu namiņu. Tas bija viens un cilvēku pamests – arī es tāda jutos. Iegāju iekšā un ieraudzīju māju, kas pamesta pirms daudziem gadiem, bet vēl joprojām šķita dzīva. Tur bija grāmatas un drēbes, mēbeles, virtuves piederumi un palagi gultās. Atgriezos vēlāk ar savu fotokameru un sāku to visu bildēt, brīnoties, kādēļ šī vieta ir pamesta. Iztēlojos ģimeni, kuras patvērums bijis šis jumts, un dažādus iespējamos stāstus par to, kāpēc viņi māju pametuši," par pirmajām projekta fotogrāfijām stāsta Brita.
"Pēc šīs mazās kotedžas atrašanas jau mērķtiecīgi sāku meklēt citas. Tas kļuva par manu jauno mērķi, klīstot pa mežiem, un mani pārsteidza, cik daudz ir šādu māju. Visas pamestas pirms daudziem gadiem un ar savu mazo, skumjo stāstu."
Neparasts ir arī pašas Britas stāsts – viņa fotografēšanai pievērsusies pēc smagas slimības. Pirms vairākiem gadiem nopietna infekcijas slimība iznīcinājusi viņas imunitāti un padarījusi viņu ļoti alerģisku, tostarp pret dažādām ikdienišķām lietām. "Tas padarīja sarežģītu un gandrīz neiespējamu socializēšanos un būšanu cilvēkos. Laikā, kad ārstējos, pievērsos skaistajai Skandināvijas dabai, kur atradu vietu, lai elpotu brīvi un nepamestu novārtā savu veselību."
Lai arī pašlaik viņas veselība uzlabojusies, un viņa vairs pastāvīgi neklīst viena pa mežiem, fotogrāfe vēl joprojām meklē un iemūžina pamestās Skandināvijas celtnes laukos, jo tās kļuvušas par viņas glābējām grūtos laikos. Tāpēc Brita uzskata, ka, kā pateicībā par šo iespēju, viņai jāizstāsta šo māju stāsts citiem, parādot tās bildēs. Tādējādi vecās ēkas turpināšot dzīvot pat tad, kad dabā to vairs nebūs.
Vairāk par Britas M fotogrāfijām lasiet šeit.
