Tā kā par ceļojuma maršrutu Grieķijā sākām domāt jau laikus, sapratām, ka nedēļu pavadīt tikai Atēnās negribam. Tāpēc meklējām tuvākās vietas, kur var aizbraukt no Atēnām, izmantojot sabiedrisko transportu (protams, var īrēt arī automašīnu un braukt jebkur). Taču veiksmīgi atradām ideālu risinājumu. Lidmašīna no Rīgas uz Atēnām Grieķijā ielido trijos naktī, kad starppilsētu autobusi vēl nekursē, taču no lidostas līdz centram pat trijos un četros naktī iespējams tikt ar īpašu autobusu (mēs braucām ar X93 autobusu). Starp citu, par šo iespēju izlasījām vairākos ceļojumu portālos, kur padomos dalījušies citi piedzīvojumu meklētāji. Tā nu izmantojām to, ko padomi mums sniedz, paklausījām norādēm, un aptuveni 50 minūšu laikā bijām pieturā "Liosion".
Pavisam netālu no pieturas arī atrodas autoosta (ja izkāpsiet šeit, paejiet pavisam nedaudz atpakaļ līdz pirmajam krustojumam un tad dodieties pa kreisi, vajadzētu jau būt saskatāmiem vairākiem autobusiem, un tā zināsiet, ka esat autoostā). Tiesa, ja plānojat doties uz Delfiem un Atēnu lidostā esat ieradušies naktī, iesaku pāris stundas vēl pakavēties lidostā, jo autoosta vēl nestrādā. Pretējā gadījumā būs kā mums – neaprēķinājām, ka autoostā būsim tik ātri, un aptuveni divas stundas ar čemodāniem pavadījām, sēžot pie slēgtām autoostas durvīm nakts vidū (plānojām braukt ar pirmo autobusu pulksten 7:15). Arī dienas laikā no "Liosion" stacijas autobusi kursē reti, tāpēc iesaku braucienu plānot laikus.
Protams, neko vēl nezinot par pilsētiņu, jau laikus rezervējām naktsmājas, taču, godīgi sakot, pilnībā pietiks, ja uz Delfiem dosieties no rīta un vakarā atpakaļ. Varu garantēt, ka visu paspēsiet izstaigāt un vēl gardi papusdienot. Tikai autobusu saraksts gan jāizpēta laikus un arī biļetes vēlams iegādāties iepriekš, tādējādi aiztaupot bažas par to, vai transportlīdzeklī pietiks vietu (var gadīties, ka Delfos kasieris saka, ka autobuss ir jau pilns – tā gadījās mums, taču, par laimi, šoferis un kontrolieris autobusā bija atsaucīgi un mūs tomēr piekrita vest). Biļetes cena no Atēnām uz Delfiem – 16,40 eiro jeb 32,80 turp un atpakaļ. Ceļā jāpavada aptuveni trīs stundas. Mēs braucām ar kompāniju "KTEL", vairāk par braucieniem var lasīt mājaslapā šeit. Jāpiebilst, ka braukšana bija komfortabla un ar neilgu pieturas punktu līdzās kafejnīcai, kur var iegādāties ūdeni, kādu dzērienu un sviestmaizi. Tā kā mums līdzi bija vairāki čemodāni, darbinieki tos pirms iekāpšanas palīdzēja novietot autobusa bagāžas nodalījumā.
Pati pilsēta tiešām ir ļoti maziņa, taču izvietota ārkārtīgi skaistā vietā. Jau braucot uz turieni, varēja redzēt kalnu grēdas, mazas pilsētiņas, mājiņas, un tādi arī ir Delfi. Šajā pilsētā, kas vēsturiski uzskatīta par vienu no sengrieķu reliģiskajiem centriem, ir divas galvenās ielas, kas izriet no vienas un vēlāk arī saiet atpakaļ vienā. Abas var izstaigāt aptuveni minūtēs 15, ejot lēnā solī.
Ik uz stūra atradīsiet suvenīru bodītes un mazus, mazus veikaliņus ar pašām nepieciešamākajām precēm, piemēram, ūdeni (Grieķijas karstumā tas noteikti jāpatērē lielos daudzumos, bet, ejot no Delfu svētvietas līdz Atēnas Pronajas svētnīcai, pa ceļam būs atrodams viens avotiņš, kur līdzpaņemto pudeli bez maksas var uzpildīt ar veldzējošu ūdeni). Tāpat kuplā skaitā atrodamas dažādas kafejnīcas un restorāni, tiesa, lielākoties tie bija pustukši, jo tūristi, šķiet, visbiežāk izvēlas Delfus kā neilgu pieturas punktu. Tālu neejot, izvēlējāmies vienu no restorāniem, kas atrodas tieši abu ielu krustpunktā pilsētas sākumā, un nebijām vīlušās. Ēdienkartē varēja atrast gan grieķu tradicionālos ēdienus, gan dažādus sacepumus un citus gardumus. Porcijas bija lielas, ēdiens – ļoti gards un cenas vērts.
Ja tomēr esat nolēmuši Delfos pārnakšņot, iesaku par vakariņām parūpēties iepriekš, paņemot tās līdzi, vai nobaudīt gardumus kādā no restorāniem, jo vismaz mūsu naktsmājās ("Airbnb" pakalpojumi, kas izvietoti kādreizējā viesnīcā) vakariņas netika piedāvātas, savukārt brokastis bija vienkāršas, taču labas. Starp citu, nevienā no veikaliņiem mums neizdevās atrast neko tādu, no kā būtu iespējams pagatavot kārtīgas vakariņas, tāpēc par izsalkuma remdēšanu tiešām vērts padomāt laikus. Protams, var mēģināt izlīdzēties ar cepumiem un augļiem, iespējams, kaut kur pat izdosies atrast kādu sviestmaizi.
Ticams, ka pirmais, kas nāk prātā, izdzirdot par Delfu pilsētu, ir senā svētnīca un tajā atrodamais orākuls – vieta, kur savulaik tika pareģota nākotne. Svētnīca jeb tās izrakumi ir slavenākais Delfu tūrisma objekts, kas noteikti jāapskata, un tas bija mūsu brauciena galvenais mērķis. Ja uz Delfiem brauksiet ar autobusu, muzeju un izrakumus noteikti pamanīsiet. Gar ielas malām būs vairākas automašīnas un pat tūristu autobusi, kā arī pati ieeja muzejā un izrakumos būs redzama – gaišas krāsas sienas.
Ierodoties Delfos, lieki nekavējāmies pie pilsētas un suvenīru veikaliņu apskates, bet taisnā ceļā devāmies uz muzeju. Tajā ir daudz, ko apskatīt, tāpēc zinājām, ka laiks paskries vēja spārniem. Svētnīca atrodas pavisam nedaudz ārpus pašas pilsētas, taču pastaiga nav gara. Tās laikā var apbrīnot kalnaino ainavu un aizdomāties, kā senie grieķi vienu no saviem nozīmīgākajiem tempļiem un stratēģiskajām vietām nolēmuši veidot tik augstu kalnos. Starp citu, leģenda vēsta, ka, Delfi neesot radušies nejauši. Dievs Zevs katrā pasaules malā esot palaidis pa ērglim, un vieta, kur abi satikušies, bijuši tieši Delfi. Tas arī pasludināts par zemes centru.
Ņem vērā, ka svētnīca (precīzāk – tas, kas palicis no reiz ievērojamā kompleksa) atrodas tiešos saules staros un nav daudz ēnainu vietu, kurās patverties no svelmes, tāpēc jau laikus apbruņojies ar ūdens pudeli un kādu galvassegu. Ieeja muzejā un izrakumos studentiem ir bez maksas (noteikti neaizmirstiet studenta apliecību, to kasē kādu laiciņu papēta), pārējiem (pieaugušajiem) biļete izmaksās 12 eiro. Ar to varēsiet apskatīt gan muzeju, gan izrakumus. Muzeja apskatei ilgu laiku neveltījām, tajā galvenokārt skatāmas Delfu tempļu daļas, kuras ir saglabājušās līdz mūsdienām, un dažādas skulptūras. Beidzot ķērāmies klāt mūsu galvenajam apskates objektam.
Kas vienam varētu šķist tikai drupas un nekas interesants, citam ļauj sajust vēstures elpu un mēģināt iedomāties, kā šeit jutās senie grieķi. Tas, kas mācīts vēstures stundās un līdz šim bijis zināms par Delfiem, pēkšņi kļūst realitāte. Lai arī no senā varenuma palicis pavisam maz un par Delfu svētnīcas iespaidīgo kompleksu vairs vēstī tikai drupas un kolonnas, un gleznas, kurās attēlots kompleksa vēsturiskais izskats, redzētais neliek vilties. Pie katra objekta var atrast informatīvu plāksni ar skaidrojumu par esošo vai nu jau bijušo objektu un tā nozīmi, un, galu galā, novērtēt kalnaino atrašanās vietu, kas nenoliedzami piešķir Delfiem īpašu elpu.
Lai arī daudzas svētnīcas daļas tik tiešām vairāk izskatās kā senas drupas, kas nu jau vairs maz ko nozīmē, apmeklētājiem iesaku pievērst uzmanību šiem apskates objektiem: teātrim, Apollona templim (orākulam), stadionam. Kā viens no Delfu simboliem bieži vien tiek minēts (un iekļauts suvenīros) tieši teātris. Diemžēl iejusties skatītāja ādā šajā teātrī nevarēs, jo sēdēt tur nav ļauts, taču, uzkāpjot augstāk, paveras fantastisks skats pār pārējām drupām un kalniem. Var tikai iedomāties, kā grieķi jutās, skatoties izrādi! No augšas arī paveras plašāks skats uz vairākām kompleksa celtnēm. Teātris celts pirms vairākiem tūkstošiem gadu un tajā vienlaikus varēja sasēsties pieci tūkstoši ļaužu. Tajā joprojām notiekot dažādi pasākumi un spēlētas izrādes.
Ejot tālāk, var nonākt kompleksa galējā punktā, proti, pie stadiona. Tas ir ievērojams visas Grieķijas mērogā, jo tiek uzskatīts par otro svarīgāko stadionu valstī, jo tieši tur norisinājās pītiskās spēles, nozīmīgākais sporta notikums tūlīt aiz olimpiskajām spēlēm. Pītiskās spēles norisinājušās par godu Apollonam, kas uzveicis čūsku Pītonu, tamdēļ arī šīs spēles krietni atšķīrās no sporta sacensībām, kādas redzam mūsdienās. Tolaik liela uzmanība tika veltīta ne tikai sportistiem un savu spēju pierādīšanai, bet arī dejām un mūzikai, jo Apollons bija arī mūzikas dievs. Līdz pat mūsdienām aptuveni 200 metrus garais stadions ir diezgan labi saglabājies, tajā redzamas arī sēdvietas ar atzveltnēm, kas nozīmē, ka tās paredzētas augstāko aprindu cilvēkiem.
Taču, protams, jau pašā sākumā svētnīcas apmeklētāji var redzēt vairākas kolonnas, kas atgādina par Apollona templi. Tieši tur mājvietu rada Delfu orākuls – vieta, kur senie grieķi un no visas pasaules sanākušie cilvēki upurēja dzīvniekus, lai uzklausītu priesterienes jeb pītijas pareģojumus. Pītija tos izteica, būdama transa stāvoklī. Turklāt maģiskos nākotnes vēstījumus uzklausīt nākuši arī karavadoņi, kas lūkojuši pēc labākajām kauju stratēģijām.
Vēl viens no Delfu simboliem – Atēnas templis jeb Atēnas Pronajas svētnīca. To noteikti nemeklējiet kopējā Delfu kompleksā, tā tur nav, taču, ja būsiet vērīgi, slavenās trīs kolonnas noteikti saskatīsiet nedaudz tālāk, atrodoties Delfu teātra augšā. Aptuveni 10 minūšu gājienā no svētnīcas, sekojot norādēm, nonāksiet pie Atēnas tempļa, tuvāk klāt tam tikt var bez maksas. Arī šīs svētnīcas veidols ārkārtīgi bieži parādās uz suvenīriem un kā Delfus raksturojošs tūrisma objekts, jo trīs savienotās kolonnas, kas palikušas pāri no apaļās svētnīcas, ir grūti sajaukt ar kādu citu vietu. Ja būsiet nostaigājušies pa lielo kompleksu, svelmē Atēnas tempļa apmeklējums var būt kā izaicinājums, jo līdz tam būs pa smilšainu un akmeņainu taku jākāpj lejup.
Kopumā Delfu apmeklējums atstāja labu iespaidu. Varētu pat salīdzināt, ka tajā ir viss, ko var gaidīt no mazpilsētas, vien te ir ārkārtīgi slavenas apskates vietas, kas vismaz man ātri vien radīja to īpašo sajūtu, kāda rodas, kad saproti – ļaudis pirms gadu tūkstošiem spēja atceļot uz Delfiem, izveidot tur iespaidīgus tempļus un radīt vietu, ko cilvēki atceras un apmeklē vēl joprojām. Kā jau minēju, Delfu apskatei pietiek arī ar vienu dienu, tāpēc to noteikti nevajadzētu padarīt par galveno un vienīgo galamērķi Grieķijā. Taču nenožēlosiet, ja paliksiet Delfos arī pa nakti. Rīta kafija ar skatu uz kalniem – tas ir tā vērts!
