Laikā, kad pilsētā pienāca pirmie meteorologu brīdinājumi, lielākā daļa Ņūorleānas iedzīvotāju bija diezgan mierīgi, jo vētras Luiziānas štatā ir bieža parādība. Tikai tad, kad kļuva zināms Katrīnas postošā spēka apjoms un Ņūorleānas mērs izdeva rīkojumu par iedzīvotāju evakuēšanu no pilsētas, iedzīvotāji satraukti atstāja savas mājas. Tad, kad vētra bija beigusies, nekas vairs nebija tā kā agrāk - dambji bija sabrukuši, un Ņūorleānu bija piemeklējuši plūdi, kas applūdināja vairāk nekā 80% Ņūorleānas teritorijas. Vētrā gāja bojā vairāk nekā 1800 cilvēku, bet postījumu radītie zaudējumi ātri vien pārsniedza 100 miljardus ASV dolāru (55 miljardus latu).
Piecus gadus pēc Katrīnas tūristiem, kas viesojas Ņūorleānā, vētras atstātos postījumus pamanīt ir grūti. Vismaz vecpilsētā un centrā tādu gandrīz nemaz vairs nav palicis. Tomēr Katrīnas iespaids Ņūorleānā vēl ir jūtams - avīzēs tiek rakstīts par nopostīto Saenger teātri, kas beidzot 2011. gadā atkal tiks atklāts. Arī taksistiem Katrīna vēl aizvien ir dzīvā atmiņā un, vadājot tūristus pa Franču kvartālu, var dzirdēt stāstus par tukšiem dzīvokļiem, kuru īpašnieki tajos vairs nav atgriezušies. Arī tūrisma uzņēmumi papildus tradicionālajām Ņūorleānas ekskursijām pa purviem un plantācijām piedāvā viesuļvētras Katrīnas ekskursijas, kuru laikā tūristiem rāda vēl neizremontētās mājas un salauztos dambjus.
Tomēr Ņūorleāna ir atkopusies - iespējams, tāpēc, ka plūdi visvairāk postījumu nodarīja dzīvojamos rajonos, nevis tūristu apmeklētajā vecpilsētā. Ņūorleānas gars, kas piesaista tūristus no visas pasaules, ir saglabājies arī pēc Katrīnas - katru gadu pilsētā norisinās pasaulslavenais Mardi Gras karnevāls, restorāni ar lielisko kreolu virtuvi plaukst un zeļ, kļavu sīrups uz maizes pudiņš ir tikpat gards kā senāk. Franču kvartāla šaurajās ieliņās dzirdami ielu muzikanti, kas smaidot spēlē Ņūorleānas džezu, un Burbonstrītā viens otram blakus atrodas mazi mūzikas klubi, kur izdzīvojusi patiesā Ņūorleānas dvēsele, kas nu ir tik līksma kā nekad agrāk.
Esot Ņūorleānā, ir vērts vienu vakaru atvēlēt tikai un vienīgi bāru un klubu apmeklēšanai. Tur vēl aizvien lielākoties atļauts smēķēt un pie bāra tiek pasniegti izcili kokteiļi. Ņūorleānā pastāv smalka dzeršanas kultūra, kas ir neierasti Amerikas Savienotajām Valstīm. Tūristiem tiek piedāvātas bāru ekskursijas un gidi spēj pastāstīt interesantus un netradicionālus faktus par ikvienu apmeklēto krogu - piemēram, to, ka kokteiļi izgudroti tieši Ņūorleānā. Pilnīgi noteikti šeit izgudrots Southern Comfort kokteilis - viskijs ar 25 dažādiem augļiem, garšvielām un citām piedevām. Kaut arī bārs, kurā tas tapis, vairs nav apskatāms, dzēriena rūgti saldenā garša nepārspējami piestāv Ņūorleānai. Tāpat vērts nogaršot kokteili Scarlett O'Hara - tas sastāv no dzērveņu sulas, Southern Comfort un laima. Daudzi no Franču kvartāla bāriem, restorāniem un viesnīcām ir tikpat veci kā to piedāvāto dzērienu receptes un grīda dažās iestādēs, kur stāv oriģinālas senlaiku mēbeles, ieliekusies zem neskaitāmo apmeklētāju kājām.
Netālu no Jackson Square laukuma Franču kvartālā atrodas Amerikas vecākā baznīca - ar skatu uz Misisipi tur stāv St. Louis katedrāle, kas celta 1718. gadā. Dažas ieliņas tālāk atrodas lieliskais vudū muzejs, kur daudzās mazās telpās apkopoti tādi eksponāti kā sveces, akmeņi, brilles, attēli un itin viss cits, kas nepieciešams maģisko vudū rituālu veikšanai. Arī tas pieder pie pilsētas šarma un kolorīta - mazliet šaušalīgu burvestību, nāves tuvums, kapsētas, kas visu svēto dienā ir pārpildītas ar cilvēkiem, kas piemin aizgājušos. Uz kapiem, kas atrodas virs zemes, tiek novietotas glāzītes ar alkoholu, dažas cigaretes, lūpukrāsas un citi moderni ziedojumi mirušajiem. Gandrīz katrs Ņūorleānā zina vismaz vienu spoku stāstu, kas saistīts ar kādu no senajām mājām pilsētā, un tie tiek labprāt stāstīti Ņūorleānas viesiem. Pilsētā pat ir restorāni, kur mājas gariņiem vienmēr tiek novietots savs šķīvis ar ēdienu - lai pielabinātu tos un nodrošinātu, ka Katrīna neatgriežas.
