Pēc gandrīz gada Jaunzēlandē vēlējāmies ceļot atpakaļ uz Latviju, lai satiktu savus mīļos, iepazīstot vairākas valstis pa ceļam. Sākumā atgriezāmies Vjetnamā – vienkārši tāpēc, ka mums tik ļoti tur patīk! Tad caur Malaiziju sasniedzām Pakistānu. Šī zeme mūsu prātā bija ilgi. Bet kopumā nekas negāja kā cerēts. Trīs nedēļu vietā Pakistānā pavadījām tikai vienu, jo pasaule sāka jukt prātā. Mūsu reiss uz Uzbekistānu tika atcelts, un līdz ar to visi mūsu plānotie piedzīvojumi Vidusāzijā. Tomēr izkļuvām no Pakistānas un tā piezemējāmies Apvienotajos Arābu Emirātos – vēl vienā neieplānotā valstī. Bet, lai kā centāmies tikt tuvāk Eiropai, viss vienkārši gāja greizi, un galu galā nonācām Taizemē. Paspējām uz pēdējo reisu, kas šajā zemē ielaida ārzemniekus.
Taizemē esam jau otro reizi, bet nu, protams, šeit uzturēties ir pavisam citādi kā iepriekš. Sākumā atkal iegrimām rosīgajā Bangkokā, bet tad viss sāka pierimt, un devāmies uz Kančanaburi – vietu, kas zināma ar tās dzelzceļa būvi uz Mjanmu Otrā pasaules kara laikā. Mūsu Taizemes izbrauciens apstājās Hua Hin tieši tā paša iemesla dēļ, kāpēc apstājas visa pasaule. Tā nu pie Siāmas līča dzīvojam jau otro mēnesi. Bet te ir jauki – tirgus tā arī netika aizvērts, ik dienu baudām pludmali un sauli!
Tomēr kā tad kopumā Taizeme tiek galā ar šo pandēmiju? Sāksim ar to, ka šodien (12. maijā) no 70 miljoniem iedzīvotāju ir apstiprināti 3017 saslimšanas gadījumi, kas veido 0.004% no iedzīvotāju skaita. No saslimušajiem 2796 ir atveseļojušies, kamēr 56 cilvēki miruši. Kā tad valdība rīkojās? Robežas starp Taizemes provincēm tika noslēgtas, tāpēc mēs turpinājām iepazīt apkārtni mūsu atrašanās vietas ietvaros. Aprīlī tika aizliegta alkohola tirdzniecība – valdība mudināja atkarīgos ēst vairāk augļu un saldumu. Protams, daži par šo valdības lēmumu bija šokā, it sevišķi alkohola vairumtirgotāji, jo tas tika pieņemts un izziņots dienas laikā, bez brīdinājuma. Tika aizvērti restorāni, iepirkšanās centri. Tomēr lielveikali, kā "Tesco", palika pieejami. Vien pirms ieiešanas veikalā vai aptiekā vienmēr tiek mērīta temperatūra. Nedaudz interesanti gan viņiem tie termometri – vienā vietā rāda, ka mums ir tikai 32oC, kamēr uzreiz nākamajā 36.8oC. Šķiet, ka termometri vai nu saplīsuši, vai dažās vietās speciāli noregulēti tā, lai tas pircējs varētu veikalā ieiet. Ja ķermeņa temperatūra ir 37oC, tad ieeja tiek liegta.
Protams, visur jāstaigā ar sejas masku. Cilvēki gan pludmalē atļaujas to novilkt, bet tad uzrodas policijas reidi, kas labākajā gadījumā par to aizrāda. Visā valstī vēl joprojām ir nakts reidi, jo no desmitiem vakarā līdz četriem rītā uz ielām atrasties aizliegts. Šis likums pieņemts, lai novērstu socializēšanos un iespējamu vīrusa izplatību.
Daudzi no šiem ātri vien pieņemtajiem likumiem šķiet absurdi. Kamēr tie, kas dala ēdienus trūcīgajiem saņem sodu par sociālās distances nenodrošināšanu, tikmēr tirdziņi ir pilni rosības – tur visi stāv plecu pie pleca, lai izķertu labākās preces. Kamēr lidmašīnā katra otrā rinda jāatstāj tukša, autobusi ir piebāzti tā, ka nav, kur apgriezties. Kamēr restorāni ciet, ēdiens tiek piegādāts mājās vienreizlietojamos plastmasas konteineros un maisiņos, palielinot plastmasas atkritumu daudzumu Taizemē uz aptuveni 6500 tonnām dienā (tas bija 1500 tonnas dienā pirms vīrusa uzliesmojuma).
Šajā zemē ir tiešām daudzi, kas izdzīvo no saviem ikdienas ienākumiem, no dienas uz dienu. Līdz ar to daudzi nu vienkārši mirst badā, kamēr valdība runā par kvalitātes tūrisma atgriešanu – respektīvi, tiem, kas paliek glaunās viesnīcās un tērē daudz naudas tajās iestādēs, kas jau ir bagātas.
Protams, dažās vietās tika pieņemti striktāki mēri. Tūristiskākajos galamērķos kā Patajā, Puketā un Krabi tika slēgtas arī pludmales. Krabi arī viesnīcas tika aizvērtas, un tur palikušie pārvietoti uz dažām "īpašajām", lai visus vieglāk izkontrolētu. Bet, protams, tagad viss mainās. Lai arī ārkārtas stāvoklis ir pagarināts līdz 30. maijam, ar trešo maiju atsākās aviosatiksme – iekšzemes reisi. Nu atvērušies arī restorāni un lielveikali.
Kopumā esam priecīgi, ka galu galā nonācām Taizemē. Lai arī tā nebūt nebija mūsu plānā, te ir lieliski! Nemaz nejūtam, ka kaut kas būtu apstājies! Ir iespējams izīrēt velosipēdus un motorollerus, lai apbraukātu skaisto reģionu. Cilvēki par spīti visam ir smaidīgi un draudzīgi. Un šāda sabiedrība apkārt pašiem sniedz prieku! Sutīgās +34oC dienas pavadām atveldzējoties līcī. Un, protams, mēģinām izlīdzēt vietējiem tirgotājiem, iegriežoties to veikaliņos. Pabarojam apkārt klaiņojošos suņus un kaķus. Un tā pieredzam, kā lēnām viss atveras. Ar katru nedēļu parādās jauni atvieglojumi.
Latvijā plānojām ierasties jūnija sākumā, un ceram, ka šis plāns īstenosies par spīti visam notiekošajam. Tagad gaidām, kad pati Eiropa mīkstinās visus aizliegumus, jo līdz Eiropai starptautiskie reisi ir pieejami, tikai dārgos repatriācijas reisus izmantot vēl nevēlamies. Lai nu kā – esam veseli un priecīgi. Turklāt pabeiguši arī savu piekto ceļojumu grāmatiņu, kas drīz arī būs pieejama!
Novēlam visiem jums, dārgie, lai veselība un izturība! Sūtām siltus sveicienus no Āzijas!
Ar citiem Laines Pērses un Artura Driņina piedzīvojumiem iepazīsties viņu blogā "SpinTheWorld.lv".
