Ja Berlīnē var nokļūt ātrāk nekā Daugavpilī, kāpēc gan nesvinēt labāko draugu dzimšanas dienas tieši tur? Nolēmām četras dienas veltīt laiskai klenderēšanai pa Vācijas galvaspilsētu – meklēt geokešus un dzert alu, neiespringstot uz "must see" objektiem. Protams, pāris dienās var "apošņāt" tikai mazu Berlīnes daļu, bet ar to pietiek, lai āķis būtu ieķēries mugursomā un jau vilktu atpakaļ.
Ja plāno uz Berlīni doties pirmo reizi, šeit atradīsi video, par to, ko šajā pilsētā noteikti vajag apskatīt.
Kebabi, desas un citi gardumi
Ir dzirdēts, ka turki par savu otro lielāko pilsētu sauc tieši Berlīni. Tiešām, dažbrīd tā vien šķiet, ka esi Stambulā – viss kvartāls piepildīts ar turku frizētavām, baklavas bodēm, kebabnīcām un "Instanbul market". Atgriežoties pie tiem kebabiem, jā, ir lieliski. Arī mazās "doneria" ieskrietuves nav peļamas. Tur saimnieks kliedz "Döner macht schöner" jeb "Döner kebabs padara skaistāku". Kā gan var paiet garām tādai vietai?
Bija dzirdēts par garšīgāko kebabu Berlīnē – "Mustafa's Gemüse Kebap", kur rindā jāstāv vismaz pusstunda. Gājām garām, jā, rinda ne pa jokam, palasījām atsauksmes internetā – esot tā vērts. Kā jau neticīgie latvieši, pajautājām to arī pašmāju kebabblogeriem, saņēmām apstiprinošu atbildi un devāmies stāties garajā rindā.
Berlīnē šķiet, ka katru ēdienreizi var ieturēt citā pasaules malā, ēstuves brangi saaugušas kā sviesta bekas rudenī – vjetnamiešu, korejiešu, ķīniešu, itāļu, pakistāņu, sudāniešu. Ja vēders netur, var doties uz mūsu pašu "Lido" turpat pie Aleksandra laukuma.
Grafiti uz katra stūra
Velosipēdistu prieka mirkļi
Bez nedaudz noplukuša velosipēda Berlīnē nedrīkst – bišķi grabošs, košās krāsās vai pamatīgi sarūsējis – tādam jābūt tavam Berlīnes braucamrīkam. Iesaku īrēt to Bike 44 – tikai četri eiro dienā, nekādas priekšapmaksas vai garantijas maksas, jānorēķinās, kad nodod velo. Jau atkal ieslēdzās neticīgā latvieša noskaņojums – vai tiešām visi godīgi atbrauc atpakaļ? Izrādās, ka pērn bijuši tikai 15 neģēļi, kuri nav atdevuši ciskudriļļus, bet vairāk nekā desmit tūkstoši bijuši godīgi, un kāpēc gan to 15 ākstu dēļ čakarēt dzīvi pārējiem, retoriski jautā nomas darbinieks.
Gandrīz visās ielās ir paredzētas joslas velosipēdistiem, pašu braucēju arī gana daudz. Atradām pat ielu, kas VISA bija domāta riteņotājiem. Arī Berlīne, tāpat kā Rīga, nekad nav īsti gatava – rok, urbj un kaut ko ņemas itin visur, bet tas nemaz netraucēja, jo padomāts ne tikai par gājējiem, sazīmētas pat pagaidu velojoslas! Lai gan metro un vilcienu sistēma ir ērti saprotama, ar velosipēdu tomēr feināk – var apmest loku, piestāt pie glītas ēkas, arī parkošanās nav problēma – jāatrod tikai kāds koks vai stabs, kur jau nav pieķēdēts cits ričuks.
Dārgās humpalas un dizaina labumi
Krogi visām gaumēm
Ja Rīgā iecienītās hipsteru vakarēšanas vietas ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas un ar bārmeņiem jau sveicinies, ejot pa ielu, ir skaidrs, ka jādodas uz Berlīnes ārēm. Rēķinies, ka hipsteru migās kartes pieņem reti, tāpēc parūpējies par skaidru naudu makā.
Mēs jutāmies pārāk veci, lai dotos "tresīt" uz leģendārākajām ballīšu vietām un tā vietā izvēlējāmies šarmantus iestādījumus, kur iemalkot atspirdzinājumus un papļāpāt.
Dārzs un skrituļošana Hitlera lidostā
Tempelhofas lidosta ir iespaidīga pastaigu vieta, te atkal noder riteņi, turklāt ripot pa skrejceļa vidu, palaižot vaļā rokas un tēlojot lidmašīnu, ir diezgan forša sajūta. Saulainās dienās tur cilvēki nāk piknikot, draiskoties ar suņiem, laist pūķus un skrituļot. Vienā lidostas stūrī ierīkots urbānais dārzs – berlīnieši var pieteikties rindā uz kādu no zemes pleķīšiem ar kastēm tajā. Stilīgākā daļa šajā stāstā – ikviens var doties tur pastaigāties, ņemot līdzi atspirdzinājumus un piesēst, kur sirds kāro. Jā, droši sēdi nost zem saulespuķu pudura, kur blakus toverī aug kartupeļi, citā tomāti vai avenes.
