Foto: DELFI
Runājot par Visbiju, daudziem pirmā asociācija ar šo vietu ir Aigara Grāvera dziedājums par peldēšanu uz turieni no Ventspils. Dziesma gan varētu maldināt, jo Visbija nav sala, bet gan pilsēta Gotlandē. Turklāt tā atrodas salas rietumos, nevis mūsu pusē. Tā ir neliela un ļoti interesanta vieta, kur kādreiz mituši visai nežēlīgi ļaudis, bet tagad tā kļuvusi par kontinentā dzīvojošo zviedru iecienītu atpūtas vietu.
Tā kā Visbija atrodas uz salas, uz to ar auto neaizbrauksi, jāizvēlas jūras vai gaisa ceļi. Uz Gotlandi no Zviedrijas var doties ar prāmi. Brauciens aizņems vairākas stundas. Tāpat Visbijas ostā laiku pa laikam piestāj kruīza kuģi, dodot iespēju ceļotājiem apskatīt vēsturisko pilsētu. Aizlidot uz Visbiju ir iespējams no divām Stokholmas lidostām, kā arī Malmes un Gēteborgas. Tūrisma sezonas laikā salu ar kontinentu savieno arī reisi no lidostām ārpus Zviedrijas, piemēram, Helsinkiem un Oslo.

Visbija vēsturiski ir bijusi nozīmīgs tirdzniecības centrs un arī viena no Hanzas savienības loceklēm. Pašlaik tūrisma jomā tā sadarbojas arī ar citām Hanzas pilsētām un ir daļa no projekta "Explore Hansa", kas apvieno pilsētas Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā.

Uzzināt vairāk par bijušajām Hanzas pilsētām arī tepat Latvijā ir iespējams šeit.

Visbijas vēsture nav saistīta tikai ar tirdzniecību. Lai arī pilsētā saglabājies daudz vēsturisku celtņu, tās iedzīvotāji nebūt nav dzīvojuši mierā un saticībā. Visbija ir pazīstama ar nežēlīgu cilvēku spīdzināšanu, nāvessodiem un ļoti asiņainu kauju 14. gadsimtā, kuras laikā dzīvību zaudēja tūkstošiem zemnieku.

Ar asiņainajiem vēstures notikumiem vietējie nelepojas, tomēr par tiem neklusē. Klausoties vietējos gidos, rodas iespaids, ka teju lielākais Visbijas lepnums ir kanalizācijas sistēma, jo par viduslaiku tualetēm un to, kad un kur tika gāzti mēsli, var uzzināt, to pat nejautājot. Lai arī pilsētā ir daudz, ko redzēt, tā ir salīdzinoši neliela, tāpēc, dodoties uz turieni, ieteicams apskatīt arī Visbijas apkārtni un visu salu, kā arī Fores salu, kas atrodas ziemeļos no Gotlandes.

Pastkarte ar asiņainu pagātni

Foto: DELFI
Visbijas vēsturiskā daļa ir neliela un ļoti piemīlīga. Līkumainās ieliņas, nelielās mājeles, baznīcas, bruģētie ceļi un akmeņainā piekraste teju katru skatu pilsētā padara pastkartes cienīgu. Daudzu ēku palodzes rotā puķu podi un kastes, ik uz stūra ir pa mīlīgai kafejnīcai, un siltos vasaras vakaros promenāde jūras krastā ir vienkārši apburoša. Staigājot pa pilsētu un baudot atmosfēru, reti kurš iedomāsies, ka smaidīgie un laipnie zviedri, kas dzīvo pilsētā vai to apciemo vasaras mēnešos, ir gaužām nežēlīgu ļaužu pēcteči.

Jau no agriem viduslaikiem līdz pat 17. un 18. gadsimtam Visbijā bija izplatīta nežēlīga cilvēku sodīšana par dažādiem pārkāpumiem. Publiski nāvessodi, nežēlīga pēršana un cilvēku spīdzināšana bija pilsētas ikdiena. Sodi bija bargi un cietsirdīgi – cilvēkus dedzināja un apglabāja dzīvus, publiski tika nocirstas dažādas ķermeņa daļas. Nereti sodīšanā tika iesaistīti arī vietējie iedzīvotāji, turklāt nežēlība pret pārkāpēju bija obligāta prasība. Tie, kas atteicās piedalīties vai bija pārāk saudzīgi, paši tika sodīti. Ja kāds saņēma sodu kails skriet pa ielu, gar kuras malām stāv ļaudis un viņu no visa spēka sit ar nūjām vai pātagām, arī ģimenes locekļi ņēma rokās rīkus sišanai.

Šāda izrīkošanās ar zagļiem un likumpārkāpējiem, protams, vairs nav iedomājama, tomēr vietas, kur notika cilvēku sodīšana, ir apskatāmas arī šodien. Nežēlīgie sodi, kas tika izmantoti gadsimtiem ilgi, ir arī viens no galvenajiem stāstiem, kas saistās ar Visbijas asiņaino pagātni. Otrs stāsts ir par pilsētas iedzīvotāju attiecībām ar zemniekiem un Dānijas karaļa Valdemāra IV uzbrukumu 14. gadsimtā.

Uzzinot, ka pilsētai plāno uzbrukt, Visbijas iedzīvotāji lūdza Gotlandes zemnieku palīdzību, neskatoties uz to, ka attiecības viņu starpā nebija labas. Lai arī bez īpašas pieredzes un bruņojuma, zemnieki piekrita aizstāvēt Visbiju. Pretinieks bija labi bruņots un apmācīts – Gotlandes muzejā sastaptais gids dāņu karaspēku dēvēja par kara mašīnu. Vietējie cerēja uz panākumu, jo paļāvās uz savām zināšanām par teritoriju, kurā notiks kauja. Tomēr tas neizdevās. Vairāki tūkstoši zemnieku tika iesprostoti starp Visbijas mūri un dāņu karaspēku, kas viņus burtiski nopļāva vienas dienas laikā.

Bojā gāja ap 1800 zemnieku. Dažādos avotos tiek minēts, ka Visbija, apzinādamās, kādi postījumi nodarīti, nolēma padoties, pirms pilsēta tiek iznīcināta. Tomēr Gotlandes muzejā stāsta, ka lēmumu par padošanos pieņēma pirms zemnieku noslaktēšanas – viņus vienkārši nolēma nāvei. Zemnieku upuri netika novērtēti, bet Visbija turpināja zelt. Tiesa, pilsētniekiem bija jāmaksā nodevas dāņu karalim un vairākas pilsētas baznīcas tika iznīcinātas.

Aizsargmūru ieskautā pilsēta, ko vērts apskatīt

Foto: DELFI
Visbija ir ne tikai lieliska vieta, kur baudīt patīkamu atmosfēru, bet te ir arī gana daudz interesantu apskates objektu. Vispamanāmākais un lielākais objekts ir pilsētas mūris. Tas ir vislabāk saglabājies pilsētas aizsargmūris Ziemeļeiropā un ieskauj teju visu viduslaiku pilsētu. Siena ir 3,6 kilometrus gara, un uz tās ir saglabājušies 27 no 29 torņiem. Vairākās vietās pilsētas iedzīvotāji un viesi var bez maksas uzkāpt torņos un apskatīt gan Visbiju, gan tās apkārtni no augšas.

Pašā pilsētas centrā ir apskatāmas Svētās Katrīnas baznīcas drupas. Baznīca piederējusi franciskāņu klosterim. Tagad to izmanto ne tikai nolūkā informēt tūristus par pilsētas vēsturi, bet arī dažādu pasākumu un koncertu organizēšanai. Ziemas laikā drupu iekšpuse tiek pārvērsta par slidotavu ar akmens sienām, ko iecienījuši vietējie bērni.

Foto: DELFI
Pieminēšanas vērta ir arī Visbijas katedrāle, kas ir saglabājusies un pieejama apskatei gan no ārpuses, gan iekšpuses. Gadsimtu laikā baznīca ir pārbūvēta un atjaunota. Vislabākais skats uz to paveras no blakus esošā skatu laukuma kalniņā, nevis no tās parādes durvīm. Vasarā baznīcu izmanto nelielu koncertu rīkošanai.

Dodoties uz Visbiju, ieteiktu apskatīt arī pilsētas botānisko dārzu un piekrasti, kā arī laukumus un soda stabus, kur agrāk spīdzināti un ar nāvi sodīti cilvēki. Jāpiebilst, ka sodu saņēmuši ne tikai zagļi un slepkavas, bet arī dziednieki, raganas un cilvēki, kuru nodarījumi mūsdienās, iespējams, nebūtu ne izprotami, ne pierādāmi.

Vietējie gidi savā stāstījumā mēdz iepīt faktus par kanalizācijas sistēmu viduslaiku Visbijā. Aizsargmūru torņos ir atrodami caurumi, kas izmantoti labierīcību vietā. Jau viduslaikos tualetes atradušās ēkās, lai arī pilsētā nebija kanalizācijas. Cilvēki, kas bija nosodīti, tualetes tīrīja un mēslus izgāza jūrā. Pastaigājoties kopā ar gidu, ļoti iespējams, dzirdēsiet, ka netālu no ostas esošā Almedalena parka vietā kādreiz bijusi jūra un tas tapis uz pilsētnieku mēsliem.

Literatūra, daba un rokenrols – ko apskatīt ārpus Visbijas

Foto: DELFI
Lai neiznāk tā, ka ceļošana līdz Gotlandei ir ilgāka nekā Visbijas apskate, ieteiktu veltīt laiku arī pārējās salas izpētei. Visbijas tuvumā ir pieejami skaisti pārgājienu maršruti gar piekrasti, kā arī te ir dažādas aktīvās atpūtas iespējas, piemēram, velosipēda noma. Tāpat cilvēki ar pietiekami labu fizisko sagatavotību var izmēģināt klintīs kāpšanu, kas liks asinīm riņķot straujāk – pat par spīti tam, ka nodarbe notiek stingrā instruktoru uzraudzībā un ir absolūti droša. Arī tad, ja nav vēlēšanās rāpties klintīs, vietas, kur to iespējams izdarīt, ir gana skaistas, lai tās apmeklētu.

Tikai dažus kilometrus ārpus Visbijas ir vasaras atrakciju parks bērniem "Kneippbyn". Tajā ir apskatāma arī māja, kurā filmās par Pepiju Garzeķi rotaļājās nebēdnīgā rudmate kopā ar saviem draugiem Anniku un Tomiju. Līdz turienei var nokļūt arī ar velosipēdu.

Apskates vērta ir arī nelielā Fores sala, kas atrodas uz ziemeļiem no Gotlandes. Starp abām salām kursē prāmis. Pārbrauciens ilgst vien dažas minūtes. Fores sala bieži tiek saistīta ar Ingmara Bergmana vārdu. Tā ir zviedru režisora mājvieta, un te arī uzņemtas vairākas viņa filmas. Tomēr šajā salā ir arī citas lietas, ko apskatīt. Tās piekrastē atrodas neparasti akmens veidojumi, vasarā salas pļavās zied magones un dažādas savvaļas puķes. Tāpat salā ir apskatāmas arī vecas zvejnieku mājeles un laivas.

Jau rakstījām par vietu "Kutens Bensin", ko salā izveidojis rokenrola fans Tomass Kjutens. Vieta ir veidota kā veltījums viņa mātei, un te var ne tikai apskatīt dažādas ar rokenrolu saistītas relikvijas, apmeklēt īpašu grāmatu veikalu, bet arī sajust rokenrola elpu un izbaudīt, ko nozīmē Tomasa izlolotā "fantāziju pasaule". Vairāk par Tomasu un viņa radīto rokenrola pasauli lasi šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!