Foto: Privātais arhīvs
Kamēr vienam pāršķirt lappusi un sākt dzīvi no jauna svešā valstī šķiet labākais, kas ar viņu varētu notikt, citu aiz horizonta nesagaida tik rožains skats. Gunitas Parmas-Krūmiņas gadījumā jaunās dzīves sākums Norvēģijā bija briesmīgs – polārās naktis un valodas nepārzināšana veidoja tikai mazu daļiņu no grūtībām, tomēr viņa atrada izeju, kā izvilkt sevi no emocionālās bedres. Talkā nāca klejojumi dabā un pārgājieni, kas pavēra priekškaru uz unikālo Norvēģijas dabu, ko citur pasaulē nav iespējams pieredzēt. Šobrīd Gunita vairs nevar iedomāties brīvdienas bez kalniem, piedzīvojumos ieraujot vīru un visas trīs atvases, no kurām jaunākā līdz šim visu laiku nesta uz rokām – pārgājienu somā.

Nu jau rit 10. gads, kopš Gunita dzīvo Norvēģijā. Uz ziemeļu zemi viņa pārcēlās mīlestības dēļ, kurai gan nebija lemts turpināties mūžīgi. "Kad izšķīrāmies, vecākā meita jau diezgan ilgi šeit bija mācījusies. Vai nu nobijos, vai vienkārši neredzēju iespēju pārcelties atpakaļ uz Latviju, bet palikām Norvēģijā."

Pēc šķiršanās no iepriekšējā dzīvesbiedra Gunita ar meitu vēlējusies pārcelties atpakaļ uz dzimto zemi. Sacīts, darīts, taču nepārvaramas problēmas radušās saistībā ar mācību iestādēm Latvijā, tāpēc nolemts Norvēģijā apmesties uz palikšanu. Taču – kur tieši? "Uzreiz sapratu, ka ziemeļos nekādas dzīves nebūs. Nu jau teju piecus gadus dzīvojam starp divām lielajām pilsētām, Oslo un Bergenu, un līdz galvaspilsētai jābrauc aptuveni divas stundas. Vienkārši liku kartē pirkstu uz Oslo un meklēju vietu, no kuras turp nevajadzētu doties ar lidmašīnu, kā tas bija no ziemeļiem. Ko pirmo atradu, to ķēru ciet," viņa stāsta. Šī brīža dzīvesvietu – Gūlu – Gunita raksturo kā kūrortu, kura apkārtnē ir ļoti daudz slēpošanas trašu un kalnu namiņu. "To var saukt par centrālo norvēģu atpūtas punktu," skaidro Gunita.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!