Runājot par Lietuvas galvaspilsētu Viļņu, dažkārt šķiet, ka mūsu tautieši dzīvo ilūziju varā par to, ka Viļņa ir vieta, kur " pirkt lupatas". Taču Viļņa ir arī pilsēta ar gana plašām kultūras baudīšanas iespējām un savu raksturu. Iespējams, tas tādēļ, ka Viļņa tomēr ir karaļu pilsēta, kur, šķiet, katrs vecpilsētas nams un katra iela veido savu centru. Mazajās ieliņās ir viegli apmaldīties, bet, iespējams, tieši tad jūs sajutīsiet Viļņas īsto dvēseli.

Sv. Staņislava un Sv. Vladislava katedrāle-bazilika

Foto: DELFI

Viļņas pilsētas apskati ir jāsāk ar Sv. Staņislava un Sv. Vladislava katedrāles-bazilikas apmeklējumu. Baltā katedrāle ir visnozīmīgākā svētvieta visas valsts katoļiem, lielāko kristīgo, tautas un valsts svētku norises vieta. Katedrāles kapenēs tika apglabātas ievērojamas Lietuvas Dižkunigaitijas personas – augstmaņi, bīskapi un kunigaiši, bet zem Sv. Kazimira kapelas esošajā Karaliskajā mauzolejā atdusas Lietuvas Dižkunigaitis un Polijas karalis Aleksandrs. Viņš ir vienīgais Polijas un Lietuvas valdnieks, kas apbedīts Viļņā. Katedrāles pagrabos saglabājušies XIII – XV gadsimta svētnīcu mūri un senākā Lietuvas freska, kas gleznota XIV gadsimtā.

Ģedimina tornis

Foto: DELFI

Turpat pie katedrāles slejas Ģedimina tornis. To fotogrāfijās, video fragmentos TV, šķiet redzējis ir katrs. Tornis ir 20 metrus augsts un slejas 50 metrus augstā pakalnā un tāpat kā Brīvības piemineklis Latvijā, tas ir ar plīvojošu dzelteni zaļi sarkano karogu, ir Lietuvas simbols. Šodien tornis ir lielislākā vieta Viļņas panorāmas vērošanai. Pats Ģedimins bija Lietuvas dižkungaitis, Ģedimina dinastijas aizsācējs, viens no izcilākajiem valdniekiem Lietuvas vēsturē un tieši viņa valdīšanas laikā 1323.gadā Viļņa kļuva par Lietuvas galvaspilsētu.

Pils iela

Foto: DELFI

Dodoties uz vecpilsētu no Ģedimina torņa jūsu ceļš vedīs pa Pils ielu. Tā ir senākā un greznākā iela Viļņas vecpilsētā. Iela izveidojās tur, kur ceļš no Viļņas pils veda uz dienvidiem - Polijas un Krievijas virzienā. Šis bija galvenais ceļš uz pili, pa to brauca karaļi, pāvesta legāti un svešzemju sūtņi. Pils ielā namus cēla augstmaņi un bagātie pilsētnieki. No Pils ielas paveras skaists skats uz Ģedimina torni.

Rātsnams

Foto: DELFI

Ceļā uz Aušras vārtiem noteikti ir vērts aplūkot pilsētas rātsnamu. Lietuviešu kāri pēc vairākiem centriem apstiprina arī Viļņas rātsnama vēsture. 1387. gadā Lietuva kļuva par kristiešu valsti, bet Viļņai tika piešķirtas Magdeburgas tiesības, tādējādi radās nepieciešamība pēc telpām pilsētas vadībai. Vietā, kur patlaban ir rātsnams, atradās pilsētas centrālais laukums, tādēļ arī tika nolemts, ka pilsētas centrālais nams tiks būvēts turpat. Šodien rātsnams ir reprezentācijas ēka. Gada gaitā rātsnamā notiek daudz dažādu notikumu: koncerti, literārie vakari, grāmatu atvēršanas pasākumi, izstādes un festivāli. Rātsnama frontonu rotā Viļņas pilsētas ģerbonis – Sv. Kristaps, kas uz pleciem nes Jēzus bērniņu.

Sv. Annas baznīca

Foto: DELFI

Turpat pie Aušras vārtiem ir vairāki mazi, ārkārtīgi skaisti ziediem un efejām aizauguši pagalmiņi, kuros noteikti ir vērts ieiet. Bet pa mazajām ieliņām dodoties uz Užupes pusi, nepamanīta nepaliks Sv. Annas baznīciņa. Vēlīnās gotikas perioda meistardarbs Sv. Annas baznīca ir viena no skaistākajām un slavenākajām Viļņas celtnēm. Par to vēsta daudz leģendu, taču populārākā no tām ir par Napoleonu Bonapartu. Viņam miniatūrā un ārkārtīgi skaistā baznīciņa tik ļoti iepatikusies, ka vēlējies to paņemt plaukstā līdzi uz Parīzi.

Užupe

Foto: DELFI

Bet tālāk, šķērsojot upi, sākas pavisam cita – Užupes republika. Sunim ir tiesības būt sunim un kaķim ir tiesības būt ķaķim, vēsta Užupes republikas konstitūcija. Užupi (vieta aiz upes – tulk.) dažkārt salīdzina ar Monmartru Parīzē vai Kristiāniju Kopenhāgenā. Užupis ir mākslinieku "republika" ar savu himnu, konstitūciju, prezicentu, divām baznīcām, septiņiem tiltiem un aizbildni - Užupes bronzas eņģeli. Kapitālisms gan nav saudzēji vienu no skaistākajiem pilsētas rajoniem un tagad šeit sadzīvo eiroremonta labākajās tradīcijās atjaunotas ēkas ar apbūvi, kas nedaudz līdzīga Kuldīgas pilsētai. Ejot caur Užupi, ir vērts ieklīst mazajos neatjaunoto māju pagalmiņos, kuros nereti var sastapt māksliniekus un baložu onkuli, kurš ratiņkrēslā sēdēdams baro un rāda trikus ar vairāku desmitu šķirņu baložiem.

Viļņas universitāte

Foto: DELFI

Atgriežoties vecpilsētas centrālajā daļā Delfi ceļojumi iesaka apskatīt Viļņas Universitātes vēsturisko kompleksu. Universitāte ir viena no vecākajām universitātēm Austrumeiropā. Universitātes komplekss veidojās vairāku gadsimtu gaitā, tādēļ tas sastāv no gotikas, baroka un klasicisma stilā būvētām ēkām. Tai ir trīspadsmit iekšējie pagalmi, arkādes un galerijas, pagalmi nodēvēti slavenu universitātes audzēkņu un profesoru vārdos. Bet tieši blakus universitātei ir prezidenta pils. Slēgta, bet caur žogu apskatāms skaisti iekoptais pils iekšpagalms.

Kur paēst:

Ja ēstgriba piemeklējusi, esot Užupes republikā, Delfi ceļojumi iesaka doties uz kafejnīcu Torres. Cenas tajā ir saprātīgas, turklāt pāri upei un upes ielejai paveras viens no labākajiem skatiem uz Viļņas vecpilsētu.

Ja vēlaties vecpilsētā baudīt īstu lietuviešu virtuvi ar cepelīniem, siļķu un piena zupu, viena no kvalitatīvākajām vietām ir krodziņš "Žemaičiai" Vokiecu jeb Vācu ielā.

Lai baudītu kafiju un kūkas, Delfi ceļojumi aicina jūs doties uz Traku ielu, kur kafejnīcā "Skonis ir kvapas" var baudīt ļoti garšīgas kūkas, visdažādākās kafijas un tējas šķirnes un lielisku atmosfēru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!