Atpūta Karpatu kalnos ir ideāli piemērota tiem, kas mīl būt dabā. Te ir pieejami pārgājienu maršruti un takas katra gaumei. Ziemā Ukrainas Karpatos čum un mudž slēpošanas entuziasti, tomēr kā savu ceļojuma galamērķi Karpatus ļaudis izvēlas arī vasarā. Tā arī mēs karstā jūlija nedēļā devāmies iepazīt šo kalnaino Ukrainas daļu.

Karpatu kalni tūristus vilina ar gleznainās dabas šarmu, leģendām apvītiem ezeriem, skaistiem ūdenskritumiem un straujām, līkumainām kalnu upēm. Šī Ukrainas puse ir īstā vieta, kur iepazīties ar vietējo tradīcijām un paražām, kas saglabājušās vēl no seniem laikiem.

Ļaudis Karpatos ir draudzīgi, pretimnākoši, ļoti vienkārši. Vietējie lielākoties apkārt braukā ar 1985. gada moskvičiem. Katram otrajam ukrainim mājas pagalmā ganās kazas, pa ceļiem baros pastaigājas govis, un, lieciet aiz auss, viņām uz ceļa ir priekšroka.

Foto: Privātais arhīvs

Ziemā Karpati ir īstā vieta, kur nodoties ziemas priekiem, piemēram, slēpošanai. Karpatos ir vairākas slēpošanas bāzes, bet netālu no tām – lētas naktsmītnes, bieži – pat ar iekļautām ēdienreizēm.

Arī vasarā šajā Ukrainas pusē ir lieliskas izklaides un atpūtas iespējas – vietējie piedāvā izbraucienus ar kvadracikliem, velosipēdiem, raftingu kalnainajās upēs, tiek organizēti lidojumi ar paraplāniem, daudzviet notiek tirdziņi. Tāpat Karpatos ir vairāki SPA atpūtas kompleksi. Tā arī mēs uz piecām naktīm iekārtojāmies vienā no tādiem, rekreācijas kompleksā "Zhyva Voda", Mežgorje apgabalā. Jāatzīst, ka šāda atpūta bija tieši tas, kas vajadzīgs. Kompleksa viesiem pieejams bezmaksas baseins, savukārt par lētām naudiņām var izmēģināt sāls istabu, pirti, masāžas. Piemēram, pilna ķermeņa masāža izmaksā vien astoņus eiro.

Aptuveni divu stundu braucienā no mūsu apartamentiem atrodas termobaseinu komplekss "Tepli Vody", uz kuru arī aizbraucām paviesoties. Šādi un līdzīgi kompleksi Ukrainā nav retums. Runā, ka šejienes ūdeņi ir ļoti dziednieciski, tāpēc uz termobaseiniem ārstēt dažādas kaites brauc tūristi no tuvām un tālām zemēm. Kompleksā pavadījām aptuveni pusotru stundu un tas bija vairāk nekā pietiekami – ūdeņi, jāatzīst, bija patiesi spēcīgi. Termoūdeņos nav ieteicams peldēt, ir tikai jāsēž un jābauda, turklāt, ne ilgāk par 15 līdz 20 minūtēm. Tad ķermenim vajadzīga pāris minūšu pauze, bet vēlāk – gremdēšanos var atkārtot.

Bez šarmantajām kalnu grēdām un straujajām upēm Karpatos apskatījām arī skaisto Šipotas ūdenskritumu un Sinevira ezeru. Tāpat apciemojām lācīšus Brūno lāču rehabilitācijas centrā. Šī vizīte, šķiet, bija skumjākā ekskursijas daļa. Lāči, kā mums pastāstīja mūsu gids, rehabilitācijas centrā nonākuši pēc tam, kad ilgus gadus pavadījuši cirkā kā izklaides dzīvnieki. Lai gan nu jau krietnu laiku dzīvnieciņi atkopjas, nereti, ieraugot lielas tūristu masas, lāči aizvien sāk dejot un rādīt trikus.

Bet kas gan būtu brauciens uz kalniem bez kāpšanas kalnā, vai ne? Vienā no ceļojuma dienām kopā ar pārējiem latviešiem un mūsu grupai norīkotu instruktoru devāmies nelielā pārgājienā. Tā kā mūsu laiks Karpatos bija diezgan ierobežots, nolēmām, ka kāpšanu gan nesāksim no pašas kalna lejas, bet no nedaudz augstāka punkta. Tur par četriem eiro tikām ar pacēlāju, bet kalna virsotni aptuveni divu stundu laikā sasniedzām pašu spēkiem. Gimbas kalna augstums – 1420 metri. Interesanti, ka kāpšana augšup, kā sākotnēji bija licies, nebija smagākā pārgājiena daļa. Grūtāk par to bija tikt no kalna lejā. Kāpšana (vai krišana, kā brīžiem šķita) lejā pa stāvo kalnu ar neietrenētu kāju lika pārdomāt šī gājiena vajadzību. Tomēr, par spīti grūtībām, savu galamērķi sasniedzām.

Par 15 eiro tūristiem kalnos tiek piedāvāti izbraucieni ar kvadracikliem instruktoru pavadībā. Izmēģinājām arī šo piedzīvojumu. Brauciens ilga aptuveni pusstundu, tā laikā arī pašam uz pāris minūtēm tika dota iespēja iemēģināt masīvo braucamrīku. Kopā ar instruktoru izbraukājām Karpatu līkumainos kalnu ceļus, ieguvām pamatīgu adrenalīna devu un apskatījām vēl jaunas, skaistas kalnu panorāmas.

Kas pārsteidza, šajā Ukrainas pusē šoferiem (ne kvadraciklu, bet vairāk automašīnu un busiņu), ceļu satiksmes noteikumi šķiet otršķirīgi. Tādas prasības kā drošības siksnas lietošana, mobilā telefona neizmantošana braucot vai atļautā transportlīdzekļa pasažieru skaita ievērošana viņiem nešķiet būtiskas. Vismaz dažiem.

Foto: Privātais arhīvs

Vienā no ekskursiju dienām Ukrainā tikām pie iespējas apciemot buivolu (kā te vietējie tos dēvē) jeb bifeļu fermu. Saimnieks pastāstīja, ka fermā to esot ap 50. Pirms vairākiem gadiem projekta ietvaros bifeļus Ukrainā ieveda no dažādām valstīm. Dzīvniekus gribēja pieradināt Ukrainas klimatam, taču projekts cieta neveiksmi. Bifeļu ferma, kurā ciemojāmies, ir viena no dažām, kurām izdevās dzīvniekus pieradināt. Fermas saimnieks stāstīja, ka mērķis šai "pieradināšanai" bija (un aizvien ir) bifeļu vērtīgais piens. Interesanti, ka bifeļu slaukšana nemaz nav tik vienkāršs process. Izrādās, bifeļu mātītes ļauj sevi izslaukt tikai sievietēm, kuras iepriekš ir piedalījušās viņu dzemdībās. Turklāt izslaukt zvēru varot tikai ļoti mierīgs un līdzsvarots cilvēks. Dienā bifeļu mātīte dod aptuveni trīs litrus piena.

Brauciena uz Karpatiem organizatore Tatjana bija parūpējusies ne tikai par mūsu atpūtas iespējām, bet arī to, lai šo pāris dienu laikā mēs patiesi izjusto īsto Ukrainas burvību. Vislabāk, manuprāt, to sajutām ukraiņu tradicionālajā vakarā. Mūs ar dziesmu un degvīna glāzītēm sagaidīja tautiskos rakstos ietērpti vīri un sievas, bet pēc pavisam neilga brīža attapāmies, jau griežoties pa deju grīdu. Ēdām, dzērām, baudījām mūziku un ukraiņu dejas. Tas tik bija vakars!

Kāpēc izvēlējāmies doties tieši uz Ukrainu? Atbilde pavisam vienkārša – kāpēc gan ne? Tūristu tur nav daudz, bet vietas bezgala skaistas un apskatnieku neskartas. Mēs uz šejieni atbraucām kopā ar vēl bariņu latviešu ceļotgribētājiem. Un, ticiet, tās neskaitāmās (aptuveni 24) autobusā pavadītās stundas var pieciest, lai galā ieraudzītu šo skaistumu. Bet, protams, ja ir iespēja, labāk šurp gan lidināties.

Brauciens mums izmaksāja 250 eiro. Šajā summā ir iekļauti ceļa izdevumi, viesnīca, brokastis un vakariņas, ekskursijas un ieejas maksas apskates objektos. Ukraina, kā zināms, ir ļoti lēta valsts, tāpēc papildu izmaksas bija ļoti minimālas. Ar Latvijas algu, šķiet, Ukrainā varētu nodzīvot savus mēnešus trīs.

Vasaras Ukrainā ir karstas, bet nereti arī lietainas. Dodoties ceļojumā, brauciena organizatore aicināja somā iemest lietusmēteli, taču, par laimi, tas nebija nepieciešams līdz pat prombraukšanas dienai. Laikapstākļi mūs lutināja ar +27..+29 grādu svelmi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!